Pirms pāris dienām runāju ar kādu bijušo “Jaunās vienotības” atbalstītāju. Kāpēc viņš ir bijušais? Tāpēc, ka sācis, kā mēdz teikt, analizēt to, kas notiek šajā politveidojumā. Mierināju viņu, ka nekas īpašs tur nav noticis: kā jau nomenklatūras partijai pieklājas – tā nodarbojas ar inteliģentu tukšmuldēšanu, reizi pa reizei aizmuļļādama kādu nejauši pagadījušos nesmukumu. Protams, spozme padilusi, tomēr uz pārējo partiju – gan koalīcijas, gan opozīcijas – fona tā joprojām ir vienīgā “pareizā”. Tas tikai liecina par politiskās vides nabadzību, kad bezzivju dīķī arī ūdensblusa ir zivs. Bijušais atbalstītājs aizdomājās. Laikam tomēr balsos par “Jauno vienotību”?