Esošā ģeopolitiskā situācija diktē savus noteikumus, taču mums jāatceras, ka stipra valsts ir ekonomiski attīstīta valsts. Te ir daudz darāmā, jo īpaši ekonomikas un lauksaimniecības jomās. ZZS prioritātes ir ekonomikas izaugsme un iedzīvotāju labklājība. Latvijas ekonomikas asinsrite ir aizsērējusi un tas ir steidzami jānovērš.
Manas prioritātes ministra amatā ir skaidras. Plašāka kvalitatīvas un drošas vietējās pārtikas patēriņa veicināšana ir valsts drošības jautājums. Valsts ekonomikai ir svarīgi, lai Latvijas produktus gan patērējam tepat Latvijā, gan spējam eksportēt. Būtiski, lai tie tiktu pārstrādāti atbilstoši stratēģijai “no lauka līdz galdam”, lai lielākā pievienotā vērtība tiek radīta tepat Latvijā. Tas nozīmē darba vietas, nodokļus un to, ka mēs paši izmantojam vietējos produktus. Tas ir tas, kas Latvijas ekonomikai ir ļoti nepieciešams. To nepaveiksim bez kvalitatīvas un pieredzē balstītas profesionālās un augstākās lauksaimniecības izglītības.
Taču vispirms nozarē nepieciešama birokrātijas mazināšana, sapratīgas kontroles un jēgpilna atbalsta sistēma. Pret birokrātiju jācīnās Eiropas līmenī. Jāmaina Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas pamatdokumenti, lai ieviestu vienkāršāku un elastīgāku nosacījumu sistēmu, kas atbilst Latvijas lauksaimnieku un valsts izaugsmes vajadzībām. Ievērojami jāmazina administratīvais slogs tieši mazajiem lauksaimniekiem. Latvijā tieši mazo saimniecību (mazāk par 10 ha) īpatsvars veido 64% no visām saimniecībām. Viņi, tāpat kā citi lauku uzņēmēji, Latvijas reģionos nodrošina sociālekonomisko aktivitāti, tāpēc ir jāsargā.
Latvijas un citu ES valstu lauksaimnieki jau ilgstoši strādā ļoti sarežģītos apstākļos satricinājumu ekonomikā un Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ. Papildus tam uz lauksaimnieku pleciem tiek uzliktas aizvien augstākas pamatprasības klimata un vides jomā, nenosedzot to ieviešanas izmaksas vai radītos zaudējumus un nevērtējot katras dalībvalsts iespējas. Tāpēc es ES Lauksaimniecības ministru padomē aicināju iesākto Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanas darbu turpināt, jo būtisks mana darba virziens ir ekonomiski pamatota zaļā kursa ieviešana un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana. Manā ieskatā jebkuram lēmumam šajā jomā jābūt atbilstošam nacionālajām interesēm un iespējām.
Mēs esam daļa no ES, valsts ar savu balsi un mums jābūt uzstājīgākiem savu interešu aizstāvībā un ES kopējās politikas veidošanā. Es personīgi aktīvi iesaistos dažādu starptautisku jautājumu risināšanā. Jau rudenī, kad īpaši aktuāls kļuva jautājums par Krievijas graudu importu, ES Lauksaimniecības ministru padomē vairākkārt uzsvēru, ka nepieciešams kopīgs risinājums. Esmu gandarīts, ka beidzot Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā Latvijas nostāju un sekojusi mūsu piemēram. Importa tarifu palielināšana visā ES pierāda ne tikai mūsu nelokāmo atbalstu Ukrainai, bet arī to, ka mēs ar savu piemēru un aktīvu darbu spējam iekustināt Eiropu atbilstoši mūsu pašu un ES lauksaimnieku interesēm.
Valdība ir noteikusi aizliegumu Latvijā importēt lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes. Ir jāpārtrauc visu ES dalībvalstu, tajā skaitā arī Latvijas atkarība no Krievijas resursiem - minerālmēsliem, lopbarības, pārtikas un enerģijas. Šīs preces nav neaizvietojamas, un to iepirkšana finansē Krievijas agresīvo karu Ukrainā. Mēs turpināsim iestāties PRET Krievijas ekonomikas atbalstīšanu.
Reizēm jautājumi ES līmenī tiek risināti kūtri, tāpēc mums jākļūst aktīvākiem, izgaismojot risināmās problēmas un iesniedzot priekšlikumus. Pilnīgi nepieņemami ir tas, ka Latviju Eiropas Parlamentā pārstāv prokrieviski noskaņoti cilvēki, kuriem nav cieņas pret mūsu valsti un kuri neaizstāv Latvijas intereses. Pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās tikai 33% vēlētāju! Mums jāaug savā pašapziņā un darbam Eiropā jāvirza nacionālās intereses un Eiropas vienotību aizstāvošus līderus.
