Latvijas vietām kā Rīga, Sigulda, Jūrmala, Ventspils, kuru kultūrnorišu ritē ritmiski sajūtams klasiskās mūzikas un operas pulss, pievienojas divu krastu pilsēta Latgales vārtos – Jēkabpils. 21. jūlijā Daugavas vidū esošās Krustpils saliņas brīvdabas estrādē pirmo reizi Latvijā un tikai Jēkabpilī viesosies Krievijas Valsts kamermūzikas teātris Sanktpēterburgas opera ar vienu no izcilākajām, publikas iemīļotākajām Džuzepes Verdi operām Rigoleto, kuras režisors Jurijs Aleksandrovs ir viens no vadošajiem muzikālajiem operas režisoriem ne vien Krievijā, bet arī pasaulē.
strong>Audzē klasiskās mūzikas kultūrslāni
Sanktpēterburgas operteātra viesošanos Jēkabpilī par pelnītu un likumsakarīgu padara fakts, ka jau teju pirms desmit gadiem jēkabpilieši sāka organizēt regulārus klasiskās mūzikas un operas izcilību pasākumus savā pilsētā. Tur atsaucīgi sagaidīti bijuši Inese Galante, Egīls Siliņš, Elīna Garanča, Sergejs Jēgers un citas operas zvaigznes. Sākta sadarbība par brīvdabas operas izrādēm, un pie Jēkabpils mūzikas skolas tika izveidots Jēkabpils kamerorķestris. Taču labi uzsākto klasiskās mūzikas kultūrslāņa veidošanu Jēkabpils un apkārtnes iedzīvotāju vēlmēs un norisēs pirms trijiem gadiem pārtrauca finanšu krīze, kas sakrita ar renovācijas darbiem kultūras iestādēs un brīvdabas estrādē, kas tika pabeigti pērn, kad Jēkabpilī atkal viesojās Klaipēdas muzikālais teātris kopā ar Latvijas Nacionālās operas (LNO) solistiem ar izrādi Vīnes gars. Tas, ka minētā izrāde bija ļoti labi apmeklēta, iedrošināja kultūras organizatorus atjaunot operas izrādes Jēkabpilī. Sekoja skaista nejaušība, kas kultūras kontaktos ir īpaši svarīgi. «Nejaušs gadījums mūs saveda kopā ar Rīgas Jūrskolas direktoru, lielu operas cienītāju, pazinēju un pratēju, ilggadēju LNO draugu ģildes vadītāju Spartaku Leimani, kurš savukārt ieteica Sanktpēterburgas operu un uzrunāja J. Aleksandrovu. Sākas pusgadu ilgi kontakti ar jēkabpiliešu viesošanos Sanktpēterburgā, un cilvēciskie kontakti pārauga radošā nepieciešamībā ar gaidāmo Rigoleto izrādi novadu krustcelēs – Jēkabpilī –, līdzās Austrumlatvijas reģionam, kur nopietnās mūzikas pasākumu līdz šim bijis maz,» stāsta Jēkabpils pilsētas domes Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele. Aizvien vairāk nostiprinās jēkabpiliešu vēlme savā pilsētā attīstīt nopietnās mūzikas, operas un baleta harmonizējošo vidi. Sanktpēterburgas operas izrādei Rigoleto 21. jūlijā jau 3. augustā Jēkabpilī sekos otrs Latvijas mēroga notikums – Čaikovska baleta izrāde Gulbju ezers.
Stāvēšu kā klints
Lieli kultūras projekti nav īstenojami bez atbalstītājiem. To vidū SEB banka uz operas izrādēm Jēkabpilī biļetes vairākkārt iegādājusies un uzdāvinājusi saviem klientiem. Par operu Jēkabpilī regulāri interesējas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kolektīvs un daudzi citi. Nepārprotami izrādes nevarētu notikt bez vietējās pašvaldības aktīvas ieinteresētības, izpratnes un politiskā atbalsta. Kā bilda Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, kad Jēkabpilij tika piedāvāta Sanktpēterburgas operas izrāde, viņš nekavējoties bijis gatavs to prezentēt domes deputātiem, kuri savukārt neliedza savu labvēlību finansiālam atbalstam. 4. jūnijā J. Aleksandrovs apmeklēja izrādes vietu Jēkabpilī, lai gatavotos gaidāmajam. «Ja vien spēšu veicināt šos procesus, es stāvēšu kā klints, lai augstas raudzes klasisko mūziku varētu baudīt ne tikai Rīgā, bet arī Jēkabpilī, tuvāk reģiona iedzīvotājiem ar demokrātiskākām biļešu cenām. Jēkabpilij ir dota iespēja, un tā ir jāattīsta,» norāda L. Salcevičs. Klasiskās mūzikas riecienam Jēkabpils pilsētas dome šogad atvēlējusi ievērojamu daļu no kultūras budžeta. Rigoleto izrāde vien tai izmaksā 20 000 latu. Šogad, sākot ar janvāri, jau deviņus gadus pastāvējušā Jēkabpils pilsētas kamerorķestra, ko vada diriģents Mārtiņš Bergs, darbībai atvēlēts finansējums. Orķestris gatavojas sešiem nozīmīgiem koncertiem. Starp tiem Jēkabpilī gaidāmajā Latvijas un Vācijas sadraudzības pilsētu forumā augustā, Rudens kamermūzikas dienās, Starptautiskā jauno trompetistu konkursa laikā un Mocarta Rekviēma atskaņojums novembrī.
«Lai brauc, skatās, lai cilvēki arī Latvijas novados turpina pierast pie nopietnās mūzikas. Kultūras piedāvājums jāsabalansē, nedrīkst kalpot tikai vienai mērķauditorijai,» teic Jēkabpils mērs.
Opera pilnā sastāvā
Un nu pirmo reizi Latvijā un tikai Jēkabpilī gaidāma izrāde Rigoleto no Sanktpēterburgas pilnā, vairāk nekā 100 cilvēku, sastāvā – ar orķestri, koristiem un solistiem. Izrādes aprakstā lasām, ka tas ir aizkustinošs vēstījums par galma āksta Rigoleto pašaizliedzīgo un reizē aklo mīlestību uz viņa meitu Džildu. Tas ir dramatiski piesātināts un psiholoģiski iedarbīgs stāsts par mūžīgajiem pretmetiem – mīlestību un naidu, piedošanu un atriebību, uzticību un nodevību, atbildību un vieglprātību, laimi un nelaimi. Emociju gamma, ko publikai ļauj izdzīvot Rigoleto, skaistā Džilda un citi operas varoņi, kuru rīcību ietekmē gan katra paša vērtību mēraukla, gan intrigas, kaislības, viltus un pārpratumi Mantujas hercoga galmā. Nezūdošu popularitāti teju divu gadsimtu garumā Rigoleto nodrošina mūzikas melodiskā bagātība un izcilās, viegli uztveramās ārijas, kuras Itālijā tiek dziedātas ikdienā kā iemīļotas tautasdziesmas. Savulaik Verdi licis apzvērēt tenoram, ārijas La donna’e mobile izpildītājam, ka viņš līdz pirmizrādei 1851. gadā to nedziedās, nedungos un nesvilpos nekur citur, kā tikai mēģinājumos, jo ikviens, padzirdējis šo melodiju, to itin viegli varētu uzdot par savu sacerējumu. Klasiskās mūzikas koncertu klausītāji itin bieži pieprasa atkārtot arī Rigoleto āriju Si, Vendetta, Treneda Vedetta un spilgto Caro nome Cortigiani, wil razza dannata.
Izrādes režisors – Krievijas Valsts kamermūzikas teātra Sanktpēterburgas opera mākslinieciskais vadītājs un direktors – J. Aleksandrovs ir daudzu prestižu balvu un prēmiju, to skaitā sepriņkārtējs prēmijas Zelta maska un Zelta Sofite, laureāts, kura vadītais operteātris nominēts gan par Labāko operas izrādi, gan Labāko operas režisoru, gan Labāko operas mākslinieku, gan Labāko operas diriģentu.
Drosmīgs opermākslas novators
J. Aleksandrovs Sanktpēterburgas operu izveidoja pirms 20 gadiem kā savu režisora radošo poligonu, kur tiek izmēģināti un radīti jaunākie režisoriski novatoriskā bruņojuma paraugi. Viņš iestudējis vairāk nekā 200 operas izrāžu. Skatītāju tūkstoši aplaudējuši izcilāko operas mākslinieku sniegumam un režisora skatuves tēlos ietvertajām mūsdienu dzīves kolīziju interpretācijām ne tikai Krievijā, bet arī ASV, Itālijā, Turcijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Kazahstānā. Tomēr Aleksandrovs nesirgst ar sakāpinātu pašvērtējumu un dodas ar izrādēm arī uz visattālākajiem Krievijas nostūriem, kur skatītāji ar asarām acīs atzinuši, ka nav cerējuši jelkad sagaidīt kādu mūziķi. Vairākus gadus Jurijs Aleksandrovs ir režisējis arī Operas svētkus Siguldā un operas uzvedumu Jūrmalā. Tomēr visvairāk enerģijas un laika režisors velta savam teātrim. Tā daudzveidīgo repertuāru veido dažādu gadsimtu operas žanra izrādes, sākot no operas–bufonādes līdz romantiskai drāmai.
J. Aleksandrovs iemantojis operas mākslas novatora slavu. Viņa iestudētajām izrādēm raksturīgi radoši meklējumi, aktualizējot operas libreta tekstu atbilstoši mūsdienu pasaules notikumiem un vērtībām. Bez tam Sanktpēterburgas opera mājo 18. gadsimta sākumā celtā namā, dēvētā par barona Dervīza savrupmāju, ar bagātu muzikālo vēsturi. Sākotnēji krāšņā eklektikas stilā veidotā būve pēc padomju perioda pamatīgi restaurēta, atguvusi savu greznumu.
Krievijas Valsts kamermūzikas teātra Sanktpēterburgas opera 20. jubilejas izdevumā lasām: «Teātris audzis un krājis pieredzi reizē ar valsti, pilnībā izbaudot, ko nozīmē piedzimt pārmaiņu laikā. No cerību pilna brīnumbērna Sanktpēterburgas opera pamazām pārtapusi par pilnībā pieaugušu organismu, kurš spēj tikt galā ar nopietniem uzdevumiem. Liekot lietā savas zināšanas, operteātrim uzticētas iespējas īstenot visdrosmīgākos un nekaunīgākos projektus, svētākos no svētākajiem operas repertuārā pakļaujot radikālai pārskatīšanai un citas jēgas meklējumiem. Katra J. Aleksandrova uzveduma pirmizrāde izraisa publikas un kritikas interesi un karstas debates. «Es cilvēciskā kompromisā savienoju savas ambīcijas un mūsu sabiedrības objektīvo realitāti. Galvenais izrādes uzvešanas princips – nevairot slikto, ļauno. Ja pēc izrādes uz teātri ies par diviem cilvēkiem vairāk, tu esi ģēnijs, ja par diviem cilvēkiem mazāk – tu esi nepraša,» par savu radošo darbību saka J. Aleksandrovs, kuru viņa pazinēji mēdz dēvēt par ilūziju radīšanas meistaru. Viņa kūsājošās enerģijas pietiek desmit vienpadsmit operas uzvedumiem gadā ar pusplanētas viesizrāžu ģeogrāfiju.
Memorands starp Jēkabpili un Sanktpēterburgu
«Viss sākās ar Rēzekni, no kuras mēra Jura Gunta Vjakses tika saņemts piedāvājums LNO operas izrādei Rēzeknē. Līdzīgu piedāvājumu izteica Jēkabpils, kurp LNO ar izrādēm jau devusies vairākkārt. Un tagad unikāls notikums – Rigoleto no Sanktpēterburgas, kuras režisors J. Aleksandrovs izteica neviltotu sajūsmu par skaisto izrādes norises vietu – brīvdabas estrādi uz salas Daugavas vidū,» Mājai stāsta projekta vadītājs Spartaks Leimanis. Krāšņajā izrādē Jēkabpilī režisors J. Aleksandrovs sola baudījumu dvēselei, ausīm un acīm, jo viņam padomā un ceļasomā būs īpaši specefekti, kas piemērojami tieši Krustpils saliņas videi un iekārtojumam. Gaidāmo operas viesu pieticīgās sadzīves prasības neesot samērojamas ar augstajām tehniskajām prasībām izrādes nodrošinājumam, kam jēkabpilieši esot gatavi. Bez tam jau 20. jūlija vakarā gaidāms ievadnoskaņas koncerts Sapnis vasaras naktī ar soprāna Sonoras Vaices un arfistes Jeļizavetas Aleksandrovas piedalīšanos.
S. Leimanis uzsver, ka starp J. Aleksandrovu un Jēkabpils pilsētas pašvaldību tika parakstīts memorands par turpmāku sadarbību, Sanktpēterburgas operas vadītājam Krievijas operteātru vārdā pieļaujot, ka Jēkabpilī nākotnē varam sagaidīt operas festivālu.
