Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Vaice un Parša, Skutelis un Kučinska, Vasks un Kalniņš, “Vilki” un “Blagovest”.
Valentīnas Freimanes mīlas stāsts
Trešdien, 17. aprīlī, plkst. 19.00 Rīgā, VEF Kultūras pilī notiks Operetes teātra multimediāla jauniestudējuma - monooperas “Valentīna” pirmizrāde.
Tas ir starptautiski pazīstamā latviešu komponista Artura Maskata (titulattēlā) pilnformāta operas jauns traktējums - kamerversija. Titullomu Latvijas kultūras leģendas Valentīnas Freimanes mīlas stāstā atveidos operdīva Sonora Vaice (soprāns, titulattēlā), kura ir arī izrādes režisore.
Opera atklāj Latvijas un Eiropas vēstures notikumu pretrunīgu un dramatisma pilnu laikmeta panorāmu no 1939. līdz 1944. gadam.
“Operu caurvij skaists dziļu mīlestības jūtu caurstrāvots, spilgts stāsts. Valentīnas šarmantā, viedā personība, kura izstarot izstaroja mīlestību, ir pilnīgs pretstats notikumiem, laikam un videi, kurā risinās darbība.
Tā ir apliecinājums mīlestības iespējamībai neatkarīgi no apstākļiem, kuri nesuši lielu postu un daudz ciešanu, un kurus nekad vairs negribam piedzīvot, bet kas ir aktuāli šodienas sarežģītajā pasaules situācijā.
Ar šo iestudējumu Operetes teātris turpina sievietes daudzpusīgās personības tēmas padziļinātu izpēti multimediālas monooperas formā, to iesākām 2021. gadā ar Sonoras Vaices režijas debijas iestudējumu “Cilvēka balss. Telefons”, kurš izpelnījās augstāko valsts apbalvojumu mūzikā - Lielo Mūzikas balvu,” saka Agija Ozoliņa-Kozlovska, Operetes teātra mākslinieciskā vadītāja.
Opera ir veltījums Latvijas kultūras leģendai - izcilajai kino zinātniecei Valentīnai Freimanei (1922-2018).
“Valentīnas Freimanes dzīve bija milzīgs vērtību un cilvēcības - apziņas vai neapziņas kopums. Ja mēs vairāk iedziļinātos un izprastu šādu dzīves gudru personību piedzīvoto un pārdzīvoto, pasaulē beigtos kari,” tā izrādes režisore Sonora Vaice.
“Biju gandarīta, uzzinot, ka notiks Artura Maskata operas “Valentīna” jaunuzvedums augstas raudzes profesionāļu izpildījumā un ar nepacietību gaidu pirmizrādi 17. aprīlī. Operā aplūkotie notikumi ļauj paskatīsies uz cilvēkiem lielu krīžu laikā. Arī šobrīd kara laiks Ukrainā apliecina dziļu krīzi rietumu pasaulē, kurā mums katram atvēlēta sava loma, tādēļ uzskatu, ka opera "Valentīna" ir aktuāla un veicinās refleksiju par būtisko,” saka libreta autore Liāna Langa.
Valentīnas Freimanes bērnība ritējusi starp Rīgu un Berlīni, kur viņas tēvs bija UFA kinostudijas jurists, bet māte - apburoša sabiedrības dāma, ap kuru pulcējas tā laika kino pasaules zieds. Pēc atgriešanās Rīgā inteliģento ebreju ģimeni pārsteidza masveida genocīds - sistemātiska, mērķtiecīga un brutāla ebreju iznīcināšana, kurā gāja bojā gan Valentīnas vecāki, gan vīrs, bet toreiz vēl pavisam jaunā Valentīna slēpās līdz pat kara beigām. Ārkārtīgi nozīmīga izrādē ir mīlestības tēma, kas Valentīnas Freimanes liktenī ir spēlējusi nozīmīgu lomu, ar viņas brīnumaino izglābšanos no holokausta šausmām, ļaujot izturēt līdz galam.
“Šajā iestudējumā operu, kas oriģināli rakstīta pilnformātā, es veidoju kā monooperu. Uz skatuves būs mani partneri mūziķi: vijolnieks Gidons Grīnbergs, akordeoniste Inita Āboliņa, pianists Māris Žagars, kuriem uzticēts visai sarežģīts uzdevums. Viņi vienlaicīgi darbosies arī kā aktieri, atveidojot dažādus tēlus Valentīnas kolorītajā mīlas stāstā,” atklāj Sonora Vaice (attēlā).
Iestudējumā tiks izmantoti gan iepriekš filmēti video, gan studijā ierakstīti audio, kuros kā aktieri piedalījušies arī: Ģirts Ķesteris, Zigurds Neimanis, Egils Melbārdis, Kārlis Rūtentāls, Aivars Krancmanis, Gidons Grīnbergs (attēlā), Henrijs Kozlovskis, stepa dejas meistars un skolas attīstītājs Māris Pūris, kā arī: Iveta Apine, Agnese Pauniņa, Dace Strautmane, Inga Martinsone, Rūdolfs Bacāns, Vitālijs Stankevičs, Pēteris Vaickovskis.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv
- 1 / 10
- Nākamā chevron_right