Situācija ar Latvijas tūrisma stratēģisko vadību novesta tiktāl, ka nozares pārstāvji jau paši nepacietīgi gaida iepriekš kritizēto Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Gumijas stiepšanai beidzot punktu rīt pieliks Saeima, pieņemot grozījumus Tūrisma likumā, turklāt steidzamības kārtā.
TAVA bez direktora strādā jau kopš janvāra vidus, vienpadsmit mēnešu. Lai arī iesāktie projekti turpinājušies, ripojuši savu gaitu, jaunas iniciatīvas, idejas, stratēģisko plānošanu bez iestādes, nozares vadītāja īstenot grūti. Protams, tūrisma nozare nav mazais bērns, kas bez mammas gādības aizies pa burbuli. Galu galā tā asinsrite ir atsevišķie nozares uzņēmumi, tūrisma firmas, viesnīcas, ēdināšanas, transporta uzņēmumi, izklaides, kultūras jomā darbojošies un virkne citu nozares kapilāru, arī pašvaldības, kam ir savi vairāk vai mazāk profesionāli tūrisma bīdītāji. Darbojas arī Tūrisma konsultatīvā padome, cenšoties turēt roku uz pulsa. Un, raugoties uz tūrisma rādītājiem, tie tīri labi tikuši paši galā laikā, kad Krievijas sankciju ietekmē līdz šim paprāvā Krievijas ceļotāju daļa, jo īpaši noteiktā laikā un vietā, ievērojami sarukusi. Izdzīvot var, bet ir grūti izsisties sīvajā valstu, tūrisma galamērķu konkurencē un laikā, kad Latvija nebūt vēl nav tik atpazīstama un tās piedāvājums tūrismā – mīkla, apstākļos, kad citas valstis iegulda prāvus līdzekļus valsts tēla veidošanā un popularizēšanā, specifiski uz tūrismu orientētā mārketingā. Mēs cenšamies ar žiguli skrieties ar ferrari. Nav jau tā, ka nekas nenotiek, tāpat TAVA apgūst tai piešķirto budžetu, uztur mājaslapu, piedalās starptautiskajās izstādēs, īsteno dažādus projektus ienākošā un iekšzemes tūrisma veicināšanai, kaldina plānus kopīgi ar kaimiņvalstīm tālāku tirgu apgūšanai utt. Bet iestādei bez vadītāja, turklāt ar knapu budžetu un nelielu darbinieku skaitu, trūkst vilkmes, drosmes, iniciatīvas, motivācijas, ko vēl jo grūtāk ģenerēt apstākļos, kad iestādes statuss ir neskaidrs nepieklājīgi ilgu laiku. Brīnums, ka tā vispār spējusi noturēt darbiniekus! Nav pārsteigums, ka vasarā notikušais konkurss uz TAVA vadītāja vietu beidzās bez rezultātiem – kurš gan apstākļos, kad ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola pieteikusi TAVA reorganizācijas plānus, skries uz vāji apmaksātu ierēdņa statusā esošu amatu ar no tā izrietošajiem ierobežojumiem, nezinot, vai uz pāris mēnešiem, vai ilgāk. Arī redzot, kā tika aizgājināts iepriekšējais TAVA direktors Armands Slokenbergs ar plaši izmantojamajiem tekstiem par nogurumu un entuziasma trūkumu...
Ja labi gribētu un lietai pieietu profesionāli, jomas vadības jautājumu varētu atrisināt jau laikus. Pirmkārt, ministrei publiskajā telpā vajadzēja izmest nevis pārdomas par TAVA nākotnes dažādiem variantiem, bet iezīmēt konkrētu plānu, kaut vai to pašu pievienošanu LIAA, bet ar skaidru redzējumu par nozares vietu tajā, struktūru, budžetu, neatkarību, sadarbību ar nozares asociācijām. Otrkārt – iezīmēt pēctecību, noteikt, ka pēc pirmo mēnešu veiksmīga darba TAVA direktora amatā šis cilvēks turpinās darbu kā Tūrisma nodaļas vai departamenta vadītājs LIAA ar attiecīgu atalgojumu un pilnvarām. Treškārt, ministrijai sadarbībā ar nozari vajadzēja nevis tikai formāli nogrūst sludinājumu, bet meklēt vadītāju mērķētā auditorijā, uzrunāt cilvēkus, sniedzot viņiem minēto informāciju un garantijas. Varētu, ja gribētu.
Tagad viss ir novilkts un nolaists tiktāl, ka tūrisma nozares profesionāļi, kas iepriekš bažījās par pabērna lomu lielākā, cita profila, aģentūrā, TAVA inkorporēšanu LIAA sagaida ar cerībām, ka vezums beidzot izkustēsies. Lūk – tā vajag vadīt valsti – nevis apvienot pretēji tautas gribai, bet panākt, ka tauta sāk gribēt! Un, drošs paliek nedrošs, vēl jāpieņem grozījumi steidzamības kārtā, 2. lasījumā – ja nu nāk cits ekonomikas ministrs, kas pārdomā? Lai TAVA pievienošana Reiznieces-Ozolas vīra vadītājai LIAA neostu pēc interešu konflikta, solīdāk un loģiskāk reorganizācija izskatītos, ja vienā spēcīgā organizācijā tiktu apvienots arī Latvijas Institūts (LI), kas rūpējas par Latvijas tēla veidošanu un pēc savas sūtības pat ir radnieciskāks TAVA nekā LIAA. Būtu tieši īstais laiks, kad arī LI palicis bez vadītāja, līdz ar Karinas Pētersones aiziešanu uz dīvainos apstākļos izveidoto jauno Saeimas ģenerālsekretāra amatu. Bet resoriskās domāšanas rāmji, ministriju robežas nav pārkāpjamas! Ka neatņem Ekonomikas ministrijai vēl visu LIAA un TAVA un kopā ar LI nepavelk zem Ārlietu ministrijas. Labāk nekustināt!
