«Lai arī esmu dzimusi janvārī, es nevaru ciest ziemu, jo visu laiku salstu. Es gribētu būt liels lācis un gulēt, līdz pumpuri plaukst…» saka Valmieras teātra aktrise Regīna Devīte. Viņa savu dzimšanas dienu svinēja 18. janvārī.
«Es vispār neesmu liela dzimšanas dienu svinētāja. Kad biju bērns, man nekad nebija tādas balles, kādas tagad bērni piedzīvo, bet domāju, ka tolaik nebiju tāda vienīgā. Atceros, ka vecāmamma nāca ciemos - man šķiet, ka tā bija dzimšanas diena, jo viņa man uzdāvināja gumijas lāci ar metāla pogu, kas pīkstēja uz muguras,» stāsta jubilāre.
Bet spilgtā atmiņā viņai palikusi dzimšanas diena, kas svinēta, jau mācoties vidusskolā Valmierā. «Mamma palīdzēja sataisīt salātus, un mēs ar klasesbiedriem smuki svinējām.
Un tad es izdomāju, ka nākamajā dienā vajadzētu iet nevis uz skolu, bet visiem kopā uz mežu! Man gribējās izdarīt kaut ko tādu, ko nedrīkst,» aktrise pasmaida un atzīstas, ka viņai vienmēr ir gribējies pamēģināt to, ko nedrīkst.
«Tagad esmu palikusi drusciņ prātīgāka, bet vispār mani interesē tādas lietas, ko nedrīkst…»
Jubilāre atminas, ka tajā dienā, kad kopā ar klasesbiedriem kurinājuši mežā ugunskuru, nebija pārāk auksts, un tas izvērtās kā visai romantisks dzimšanas dienas piedzīvojums…
«Mamma, protams, par to neko nezināja. Viņa to uzzināja vēlāk vecāku sapulcē, kad audzinātāja Vija Greiškalne, kura patiesībā bija ļoti jauka skolotāja un ar kuru vēl tagad kontaktējamies, šo notikumu cēla mammai priekšā. Protams, mūs sabāra, ka bijām nobastojuši stundas, bet - stundas jau tam domātas, lai tās bastotu!»
«Atceros, ka, ienākot teātrī - tas bija 1978. gads -, māksliniekiem tika rīkotas ārkārtīgi skaistas jubilejas balles. Pētera Lūča jubilejas gadā mēs braucām ar izrādēm pa visu Latviju, visur bija klāti galdi, un visur viņu sveica. Viss gads pagāja vienās ballēs un līksmībās,» stāsta Regīna Devīte.
Sasniegusi 50 gadu slieksni, kas tolaik viņai šķita briesmīgs cipars, bet tagad šķiet foršs vecums, aktrise nolēma, ka vienreiz mūžā arī viņai vajag «to lielo balli» teātrī…
Režisors Oļģerts Kroders bija tikko iestudējis Nila Saimona «Dīvaino pāri», ar ko savu 50 gadu jubileju nosvinēja aktrise Inese Ramute, un tad pēc trim mēnešiem ar šo pašu izrādi savu apaļo jubileju svinēja arī Regīna Devīte.
«Bija ļoti, ļoti jauki. Man bija ļoti skaists tērps - 1988. gadā biju ceļojumā uz Indiju, no kurienes atvedu sev krāšņu sari, un to tad arī uzvilku uz savas jubilejas saviesīgo daļu, kas notika teātra mazajā zālē. Vienmēr esmu apbrīnojusi mūsu meitenes Elīnu Vāni, Ievu Puķi un Māru Menniku un joprojām atceros, cik humorīgu, jautru un foršu apsveikumu viņas bija man sarūpējušas,» jubilāre piebilst.
Ļoti skaista un emocionāli aizkustinoša bija arī Regīnas Devītes 60. dzimšanas diena, kas tika svinēta Lindas Mūrnieces vadītajā viesnīcā «Roma», kur viņa aktrisei laipni atvēlēja restorāna telpas ar skatu uz Brīvības pieminekli.
«Atbrauca mamma, māsa. Manu mammu 16 gadu vecumā izsūtīja uz Sibīriju, faktiski mūža nometinājumā, bet liktenis bija viņai labvēlīgs un ļāva atgriezties dzimtenē. Un svinēt meitas dzimšanas dienu brīvā Latvijā, krāšņā restorānā ar skatu uz Brīvības pieminekli… Tas bija ļoti emocionāli.»
Mamma Regīnai stāstījusi, ka Amūras apgabalā, kur viņa nākusi pasaulē, janvārī parasti ir ap mīnus 40 grādiem, un viņa ļoti baidījusies, vai mazulīte tādā aukstumā vispār izdzīvos…
«Lai arī esmu piedzimusi janvārī, es nevaru ciest ziemu, es visu laiku salstu. Varbūt tāpēc, ka neģērbjos kārtīgi, jo gribu, lai ir smuki, bet ziemā jau grūti saģērbties silti, lai būtu arī smuki… Bet varbūt tāpēc man no ziemas nav nekāda prieka, ka mana ienākšana šai pasaulē bija tik lielā aukstumā, ka no logiem vajadzēja skaldīt nost ledu… Tā jau saka, ka bērnam nāk līdzi visi mātes pārdzīvojumi. Iespējams, Sibīrijas ziema uz mani ir atstājusi savu iespaidu.»
Pagājušogad aktrise savu dzimšanas dienu nosvinēja Anglijā, kurp kopā ar mūziķiem Igo un Mārci Auziņu bija devusies TV šova «Vakariņš ar savējiem» ietvaros.
«Mēs tur ciemojāmies pie trim ārkārtīgi jaukām latviešu ģimenēm, un mana dzimšanas diena iekrita pie vienas no tām. Viņi visi mūs ļoti silti uzņēma! Sākumā baidījos, ka viņi brīnīsies, kas tā par tanti, jo tas, ka Latvijā mani zina, nenozīmē, ka arī tautieši Anglijā mani pazīst, bet - viņi atpazina mani jau pēc balss… Burvīgi cilvēki! Visa filmēšanas kompānija bija brīnišķīga! Man šis ceļojums palicis ļoti siltā atmiņā. Protams, arī ar to, ka tieši manā dzimšanas dienā bijām Duvras baltajās klintīs, ārkārtīgi skaistā vietā, par ko Šekspīrs rakstīja «Karalī Līrā»,» jubilāre ir no sirds pateicīga.
«Kad svinēju 50 gadu jubileju, spēlēju tikai teātrī, Zenta manā dzīvē vēl nebija ienākusi - «Neprāta cena» vēl nebija sākusies. Kad biju Indijā, mums bija ekskursija pie astrologa, un astrologs man teica, ka dzīves otrā puse man būs laimīgāka… Un tā arī notika - līdz ar šo seriālu uzreiz atpazīstamība, pirmā intervija… Teātrī varētu strādāt un strādāt, un neviens mani nezinātu, un šīs sarunas »Vakara Ziņām« arī, visticamāk, nebūtu. Un tas jau nav nekas tāds, vienkārša matemātika - cik cilvēku skatās TV un cik skatītāju sēž Valmieras teātra zālē,» saka skatītāju mīlētā seriāla «UgunsGrēks» Zentas lomas atveidotāja. Daudzi viņu joprojām asociē ar Zentiņu un saka paldies par šo lomu.
«Bet nav tā, ka es guļu uz veciem, sakaltušiem lauriem un gaidu, ka mani apsveiks dzimšanas dienā,» saka aktrise un atklāj, ka šajā sezonā viņai tapusi jauna monoizrāde - «Sieviete ar dzeltenām brillēm», asprātīga un ļoti mūsdienīga komēdija, kuras moto ir: kamēr dzīvojam, ir iespējams viss labais! Tieši tā notiek ar izrādes galveno varoni, kura par spīti visām likstām un nodevībām piedzīvo savas dzīves skaistākā perioda sākumu.
«To jau laikam tikai «lielākos gados» cilvēks saprot, ka viņa laime nevar būt atkarīga no otra cilvēka - ka tev pašam tā jārada, nevis jāpaļaujas uz otru,» saka Marijas lomas atveidotāja.
Aktrise atklāj, ka izrādē ir daudz asprātīgu joku, kas ļaus kārtīgi izsmieties un gūt dzirkstoša optimisma un enerģijas devu. Izrādes autore un režisore - Māra Ulme.
Regīna Devīte ar šo izrādi viesosies:
- 27. janvārī Grundzāles kultūras namā,
- 28. janvārī - Rozulas Tautas namā,
- 11. februārī - Gulbenes kultūras centrā,
- 17. februārī - Dikļu kultūras centrā,
- 8. martā - VEF Kultūras pilī,
- 10. martā - Misas Tautas namā.
Taujāta, ko viņai novēlēt dzimšanas dienā, jubilāre atteic, ka to jau mums visiem gribas - lai beidzas tas vājprāts kaimiņu zemē.
«Vakar paklausījos Slaidiņu un naktī aizmigt nevarēju.
Kopš sācies karš, man katriem svētkiem ir mazliet vērmeļu garša. Rūgtums par to, ka mūsdienās kaut kas tāds notiek, ka cilvēkiem ir jācieš…
Skaidrs, ka tam nav nekāda sakara ar manu dzimšanas dienu, bet es gribētu, lai pasaule paliktu prātīgāka. Tā mums visiem būtu vislielākā dāvana,» aktrise ir pārliecināta.
Jubilāre atklāj, ka laikā pirms dzimšanas dienas viņa parasti kļūst tramīgāka, lai gan tam neesot nekāda racionāla pamatojuma. «Es mēģinu par to nedomāt, bet nu nav švunkas, galīgi nav enerģijas. Kad tā diena pienāk, priecājos par apsveikumiem, un kad paiet, ir sajūta: paldies dievam, tā ir garām!»
Novēliet skatuves māksliniecei stipru veselību, enerģiju un kādu jaunu, sirdij tīkamu un interesantu lomu!
