Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija atraitne Jūlija Navaļnaja iekļauta pasaules ietekmīgāko cilvēku simtniekā pēc žurnāla "American Time" vērtējuma. Izdevums publicēja pirmo politiķa atraitnes interviju žurnālistam Simonam Šusteram pēc vīra nāves. Saruna notika Viļņā mēnesi pēc Navaļnija nāves, raksta BBC.
Pēc Jūlijas Navaļnajas teiktā, viņa par sava vīra nāvi uzzinājusi no Krievijas mediju ziņām pirms savas runas Minhenes konferencē.
"Esmu pieradusi saņemt paziņojumus savā tālrunī, kas sākas ar vārdu Aleksejs Navaļnijs. Tad es ieraudzīju trešo vārdu. Trešais vārds teica, ka viņš ir miris. Kādas piecas sekundes es novērsos un tikai tad sapratu, ko šis vārds nozīmē. Es biju savā istabā viena,” sacīja Jūlija Navaļnaja.
Tā kā ziņojumi par politiķa nāvi bija balstīti tikai uz datiem no Krievijas oficiālajiem avotiem, pēc Jūlijas Navaļnajas teiktā, viņa "nolēma, ka vispirms mums viss ir jānoskaidro".
"Un tikai tad var sākt raudāt un uztraukties," viņa piebilda.
Jūlija Navaļnaja pēdējo reizi savu vīru redzējusi 2022. gada februāra vidū, īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
"Mēs nevarējām ar viņu sarunāties pa tālruni. Varbūt vienu vai divas reizes, ļoti īsi. Kādu reizi manā dzimšanas dienā viņam izdevās dabūt atļauju man piezvanīt pa telefonu. Bet nekas nesanāca. Viņš piezvanīja, teica: "Sveiki, sveiki," un uzreiz savienojums tika pārtraukts. Tā bija pēdējā reize, kad dzirdēju, ka viņš man kaut ko saka."
"Tajā brīdī, kad kļuva zināms par Navaļnija nāvi, es sapratu, ka šīs vienošanās par ieslodzīto apmaiņu jau pastāv," viņa sacīja. Tomēr Minhenes konferencē, kurā piedalījās Jūlija Navaļnaja, nekādas īpašas sarunas par vīra maiņu nebija plānotas, viņa sacīja. Versija, kas liek domāt, ka sarunas par ieslodzīto apmaiņu un Alekseja Navaļnija nāvi ir kaut kādā veidā saistītas, viņasprāt, šķiet viena no ticamākajām.
"Es domāju, ka pastāv liela varbūtība, ka Putins nekad nedomāja atbrīvot Alekseju, no pirmās dienas, kad viņš viņu ievietoja cietumā... Tiklīdz viņš saprata, ka Aleksejam jāpiedalās darījumā ar maiņu pret Krasikovu, viņš nekavējoties nolēma viņu nogalināt,” ir pārliecināta Navaļnaja.
Pēc politiķa atraitnes teiktā, viņa ir nolēmusi turpināt vīra darbu, palīdzot viņa atbalstītājiem, kuri palika bez līdera, lai dotu cerību krieviem, kuri neatbalsta Vladimira Putina režīmu.
"Visvairāk es vēlos, lai Kremlis un tā amatpersonas saprastu - ja viņi nogalināja Alekseju, tad es stāšos viņa vietā. Ja viņi man kaut ko nodarīs, nāks cits cilvēks,” sacīja Navaļnaja, norādot, ka, pieņemot šo lēmumu, viņa ne ar vienu nav konsultējusies.
Viņa un viņas vīrs nekad neesot apsprieduši, vai viņai vajadzētu turpināt šo darbu. Uz Simona Šustera jautājumu, vai Aleksejs Navaļnijs vēlētos, lai viņa uzņemtos šādu lomu viņa nāves gadījumā, Jūlija Navaļnaja atbildēja, ka nezina un "nevēlas minēt".
“Es tikai domāju, ka to nevar tā atstāt. Ja viņi domā, ka var nogalināt Alekseju un ar to viss beigsies, tad viņi maldās,” viņa sacīja.
Intervijā Navaļnaja uzsver, ka sankcijas pret Krieviju nav jāievieš, bet tām "jābūt vērstām pret Putina draugiem un viņa tuvākajiem cilvēkiem".
"Tas tiešām būs trieciens viņa varai, savukārt sankcijas, kas skar nejaušus cilvēkus, piemēram, tās, ko Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste ieviesa pēc Alekseja slepkavības, ir vienkārši smieklīgas. Tās ir sankcijas pret parastajiem darbiniekiem,” sacīja Jūlija Navaļnaja.
Pēc viņas teiktā, viņa pārrunājusi sankciju jautājumu personīgā tikšanās reizē ar ASV prezidentu.
"Rietumi mūs nemaz nedzird, kad sakām, ka pret Putina tuvāko loku ir jāievieš sankcijas," atzīmēja Jūlija Navaļnaja. Pagājušajā vasarā kāda augsta Eiropas amatpersona Rietumu vilcināšanos skaidrojusi ar bažām, ka "pēc Putina viss būs sliktāk".
Kā norāda politiķa atraitne, Rietumi, iespējams, vilcinās ar sankcijām pret Putinu un viņa aprindām, baidoties, ka Krievijas prezidents "nospiedīs sarkano pogu un izmantos kodolieročus".
"Krievijā ir daudz cilvēku, kas iebilst pret šo valdību, pret režīmu, un es nešaubos, ka pat tad, ja Krievijas varas iestādes nogalinās daudzus no šiem cilvēkiem, viņu vietā stāsies citi," ir pārliecināta Navaļnaja.
Viņasprāt, ne visi, kas neatbalsta Putina režīmu un iebilst pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir “gatavi kļūt par varoņiem”, tāpēc viņi “turpina dzīvot parastu dzīvi”. Tajā pašā laikā, pēc viņas teiktā, cilvēki ir gatavi iziet ielās pie jebkuras izdevības.
“Mana vīra bēres pārvērtās par sava veida gājienu. Pirmajā dienā bija apmēram 40 000 cilvēku. Viņi visi bija pret karu. Viņi kliedza pret karu,” atzīmē Jūlija Navaļnaja.
Jūlija Navaļnaja uzskata, ka galvenā problēma dialogā starp Krievijas opozīciju un Rietumiem ir fakts, ka Eiropā un ASV viņi domā par "Putinu kā politiķi". "Bet viņš jau sen pārstāja būt politiķis. Vienīgais iemesls, kāpēc tas nav īpaši pamanāms, ir tas, ka Putins ir iemācījies labi strādāt ar propagandu," saka Jūlija Navaļnaja.
Pēc viņas teiktā, daudzi cilvēki Krievijā patiesībā uzskata, ka "bez Putina viss varētu kļūt vēl sliktāk" un ka "visās viņu problēmās vainojams nevis Putins, bet gan Rietumi". Taču šie uzskati, pēc Navaļnajas domām, pastāv tikai “tāpēc, ka Putins tur cilvēkus nabadzībā” ar ļoti ierobežotu piekļuvi alternatīviem informācijas avotiem.
"Godīgi sakot, man ir vienalga, vai Putins baidās no manis vai nē. Es darīšu to, ko daru. Es darīšu to, kas ir pareizi. Es cīnīšos pret Putinu. Putins ir mans ienaidnieks,” sacīja Jūlija Navaļnaja, norādot, ka viņa uzskata Krievijas prezidentu atbildīgu par sava vīra nāvi.
Pēc Navaļnajas teiktā, viņa ir gatava tam, ka pieaugs propagandistu un Krievijas varas iestāžu spiediens uz viņu.
“Krievijas varas iestādēm vienmēr patīk atrast vēl kādu ienaidnieku," viņa sacīja.
