Krievija neizbēgami cietīs sakāvi Ukrainā, neskatoties uz tās pašreizējām priekšrocībām - par to liecina vairāki fundamentāli faktori, saka Pekinas Universitātes profesors un eksperts Fen Jujuns, raksta izdevums The Economist.
Viņaprāt, lai gan karš jau ir kļuvis par katastrofu abās valstīs, tas turpināsies vēl ilgi - gan Maskavas un Kijivas politisko pozīciju pilnīgas nesaderības, gan arī kritisku priekšrocību trūkuma dēļ katrā pusē. Fens uzskata, ka Krievijas un Ukrainas karš ir robežšķirtne laikmetam pēc aukstā kara, un tam būs dziļa, ilgstoša un globāla ietekme.
Tajā pašā laikā ķīniešu analītiķis uzskata, ka Krievija neizbēgami cietīs sakāvi Ukrainā, neskatoties uz to, ka šobrīd situācija krieviem izskatās diezgan optimistiska. Fens min četrus faktorus, kas par to liecina.
Pirmkārt, Ukraiņu pretestības un nacionālās vienotības neparastais līmenis, otrkārt - starptautiskais atbalsts Ukrainai, kas, lai arī pēdējā laikā nav attaisnojis valsts cerības, joprojām ir gana liels.
Treškārt, mūsdienu karadarbības būtība, kas ietver rūpnieciskās varas un vadības, kontroles, sakaru un izlūkošanas sistēmu kombināciju. Jāpiebilst, Krievija nekad nav atguvusies no dramatiskās pēcpadomju perioda deindustrializācijas.
Un, ceturtkārt, informācijas faktors, runājot par lēmumu pieņemšanu. Vladimirs Putins savas ilgās diktatūras dēļ ir ieslodzīts informācijas kokonā, Kremlim trūkst uzticamas izlūkošanas, un Krievijas militārpersonām nav efektīva mehānisma kļūdu labošanai. Šajā ziņā Ukraina ir tālu priekšā.
"Kopā šie četri faktori padara Krievijas galīgo sakāvi neizbēgamu. Laika gaitā tā būs spiesta atkāpties no visām okupētajām Ukrainas teritorijām, tostarp no Krimas. Tās kodoliespējas negarantē panākumus. Vai kodolamerika neatkāpās no Korejas? Vjetnama un Afganistāna?" raksta profesors Fengs.
Analītiķis arī atzīmē, ka karš bija pagrieziena punkts Krievijai - tas ne tikai ir nostādījis Putina režīmu starptautiskā izolācijā, bet arī radījis labvēlīgu augsni “visāda veida melno gulbju notikumiem” jeb neparedzamām katastrofām. Šajā kontekstā Fens min Vāgnera sacelšanos, etnisko spriedzi Krievijā un neseno teroraktu Maskavā.
"Ķīnas attiecības ar Krieviju nav stabilas, un tās ir ietekmējuši pēdējo divu gadu notikumi. Lai gan Ķīna nav pievienojusies Rietumu sankcijām pret Krieviju, tā nav arī sistemātiski tās pārkāpusi. Kopš kara sākumā Ķīna ir veikusi divas diplomātiskās starpniecības kārtas, un tas liecina, ka Ķīna un Krievija ir ļoti atšķirīgas valstis - Krievija cenšas graut pastāvošo starptautisko un reģionālo kārtību, kamēr Ķīna vēlas atrisināt konfliktu mierīgi," raksta Pekinas analītiķis.
