Vairāk nekā divus gadus Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izmantojis draudus, lai apturētu Rietumu atbalstu Ukrainai. Vācijas kanclers Olafs Šolcs tagad dod Putinam iemeslu uzskatīt, ka viņa taktika darbojas, raksta "Bloomberg".
Kā teikts "Bloomberg" materiālā, Šolcs noraidīja Ukrainas lūgumu piegādāt raķetes "Taurus". Lēmums atspoguļo Šolca politisko jūtīgumu un Vācijas vispārējās bažas par konflikta ar Krieviju eskalāciju. Tas, visticamāk, tikai vēl vairāk iedrošinās Putinu un apdraudēs Eiropas drošību.
Raķetes "Taurus" uzlabos Ukrainas spēju mērķēt uz Krievijas piegādes līnijām un labāk aizsargāties pret uzbrukumiem pilsētām un kritiskajai infrastruktūrai. Divas līdzīgas liela darbības rādiusa spārnotās raķetes nodrošināja Apvienotā Karaliste ("Storm Shadow") un Francija ("Scalp"). Tās izrādījās ļoti efektīvas, jo palīdzēja iznīcināt apmēram trešdaļu Krievijas Melnās jūras flotes. Ierobežotais daudzums un augstās izmaksas lika Ukrainai tās izmantot racionāli. "Taurus" palielinātu šo rezervi, piedāvātu lielāku darbības rādiusu un būs ierocis, kas ir ļoti izturīgs pret gaisa aizsardzības sistēmām.
Tikmēr Šolcs noraidīja britu ierosinājumus nosūtīt Ukrainai vairāk "Storm Shadow" un papildināt britu krājumus ar "Taurus" raķetēm. Tas varētu būt saistīts ar bažām, ka tas iedragās jau tā samazinātās Bundesvēra spējas - nesen publiskotais ikgadējais ziņojums par bruņoto spēku stāvokli atklāja satraucošu personāla un ieroču trūkumu, kā arī vadības un apmācības trūkumu.
Šie trūkumi uzsver nepieciešamību vairāk koncentrēties uz Vācijas nepietiekamo ieguldījumu aizsardzībā, vienlaikus meklējot veidus, kā nodrošināt, ka Ukraina var iegūt tai nepieciešamās sarežģītas ieroču sistēmas. Pēdējā laikā Šolcs šķiet vairāk ieinteresēts savas partijas vājo reitingu paaugstināšanā, veicinot pacifistisko noskaņojumu Vācijas sabiedrībā.
Pērn Vācija nodeva tankus "Leopard" Ukrainai un tagad ir otra lielākā militārā aprīkojuma piegādātāja Kijivai aiz ASV. Valsts ir uzņēmusi vairāk nekā miljonu ukraiņu bēgļu, bet šomēnes Vācija paziņoja par papildu 500 miljonu eiro militārā atbalsta piešķiršanu, tostarp artilērijas šāviņiem un bruņumašīnām.
Bet, ņemot vērā tās lielumu un ģeopolitisko nozīmi, Vācijā joprojām ieroču sistēmu piegādes notiek lēni un pārāk mazos apmēros. NATO dalībvalstu vidū tā ieņem tikai 11. vietu militāro ieguldījumu ziņā pēc iekšzemes kopprodukta un 16. vietā finanšu saistību ziņā pēc IKP.
"Tiem, kas vēl mieru Ukrainai un Eiropai, ir jābūt gataviem parādīt Putinam, ka viņš nevar uzvarēt. Tas, ka Ukrainai šis karš ir eksistenciāls, ir kļuvis skaidrs kopš 2022. gada februāra. Nevarēt pretoties Krievijas agresijai būtu kļūda, ko Vācija un Eiropa kopumā nožēlos,” secina "Bloomberg".
