"Šajā ūdenī taču nevar peldēties! Labāk aizbraucu pie meitas uz Juglu vai ar vīru uz Vecāķu pludmali. Kad ezera ūdens pastāvējies spainī, ir pamatīgas nogulsnes – bieza, melna kārta –, ar to laistu tikai tomātus un puķes," ir sašutusi Sužu iedzīvotāja Herna. Šajā rakstā Neatkarīgā atklāj problēmu par Sužu daudzdzīvokļu māju kanalizācijas ūdeņiem, savukārt nākamajā numurā apskatīs risinājumus.
Pirmsākumi piesārņojumam
"Mājas būvēja padomju armijas militārajām personām. Viņiem bija savas lokālās kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras demontēja, un tās pārstāja funkcionēt. Tomēr daudzdzīvokļu mājas ekspluatēt neviens nepārtrauca, un viss pa cauruli nonāca Ķīšezerā," vēsturi izklāsta Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš. "Tā kā visas piecas daudzdzīvokļu mājas atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, valsts un pašvaldība par šo problēmu zina. Privatizācijas aģentūra dažus gadus maksāja par to, lai kanalizācijas ūdeņus aizvestu līdz attīrīšanas iekārtām," turpina A. Kļaviņš.
Vēl pirms diviem gadiem Ķīšezerā nonāca krastā esošo namu lielākā daļa kanalizācijas – pašlaik situācija ir labāka. Trīs no piecām mājām gadu apsaimnieko dzīvokļu kooperācija Austrumkrasts. "Mēs rūpējamies, lai vienu, divas reizes nedēļā atbrauktu mašīna, izsūknētu visas akas un aizvestu. Palīdzam arī ceturtajai mājai, jo neviens par to nerūpējas," stāsta kooperācijas pārstāve Svetlana Koraševiča.
Kas nonāk ezerā?
Tomēr "mašīnas izsūknē nelielu daļu, jo no krājrezervuāra [tur no akām aiziet daļa kanalizācijas ūdeņu], ceļoties līmenim, viss pa pārplūdes cauruli aiziet uz Ķīšezeru. Tādēļ krājrezervuārs nekad nepārplūdīs un māju pārvaldnieki nesatraucas," skaidro Valsts vides dienesta piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis, piebilstot, ka vairāku gadu garumā ir vērsušies Rīgas domē ar sūdzībām.
Jautāti par to, kur tieši atrodas pārplūdes caurule, neviens no māju pārvaldniekiem nespēja sniegt atbildi. "Tādēļ, ka zem zemes ir vecās caurules. Citas ir aiztaisītas, citas jau sapuvušas. Kurš tagad var zināt, kur katra caurule iet, kura laiž iekšā ezerā vai nē," stāsta Nekustamā īpašuma pārvaldes valdes loceklis Andris Dzenuška. Daļa kanalizācijas ūdeņu no Austrumkrasta četrām kanalizācijas akām aiziet uz vienu no galvenajiem krājrezervuāriem, no kura tad arī liels daudzums pa aizaugušu grāvi nonāk ezerā. Kā notekūdeņi nokļūst no krājrezervuāra līdz grāvim, neviens nezina, ir vien minējumi: "Vai nu te ir tā pārplūdes caurule, kāds caurums, vai beigta caurule. To nevar zināt, jo vienmēr ir pilns, un dziļums ir apmēram desmit metru," skaidro piektās mājas vecākais Emins Torosjans. Apsaimniekotāji pieļauj, ka daļa kanalizācijas ūdeņu ezerā tiek arī no kādas akas.
Austrumkrasta pārvaldnieks Vitālijs Djemčuks norāda, ka lielas problēmas dzīvokļu kooperācijai rada Jaunciema gatves 71. māja, kuriem viņi palīdz izvest kanalizāciju. "No tās mājas uz akām iet vēl lietusūdeņi, tādēļ tās piepildās ātrāk un vairāk tiek arī ezerā. Šovasar, kad vienā reizē nolīst mēneša norma, situācija nav tā labākā," stāsta V. Djemčuks.
Nedaudz labāk
Piekto daudzdzīvokļu māju apsaimnieko SIA Nekustamā īpašuma pārvalde. No šīs mājas kanalizācijas ūdeņi ezerā vairs nenonāk. "Mēs neatbildam par to, kas nonāk ezerā, jo abas mūsu akas ir atdalītas no Austrumkrasta," skaidro A. Dzenuška. Kanalizāciju izsūknē apmēram divas reizes mēnesī. "Es skatos, kad akas piepildās, un uzreiz zvanu Andrim [A. Dzenuška], lai sūta šurp mašīnu," skaidro mājas vecākais E. Torosjans.
"Ūdens piesārņojuma līmenis Ķīšezerā netiek mērīts. Mēs zinām, ka tur ietek neattīrītie notekūdeņi. Risinājums ir pieslēgt māju kanalizācijas centrālajām sistēmām vai ierīkot lokālu attīrīšanas iekārtu," informē E. Jasinskis.
