Par Māmuļu dēvētās Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nams garāmgājējiem un apmeklētājiem izskatās respektabls un sakārtots. Reti kurš pēta sienu, kas robežojas ar autostāvvietu, lai saskatītu, kā gruntsūdens sabojājis mūri. Pagrabā vārda tiešā nozīmē ir jācīnās ar senās Speķupītes ūdeni. Ceļojumu aģentūras Impro ceļojumi darba telpās – treknas plaisas. Koka logi daudzviet izdrupuši un diez vai būs atjaunojami. Ziemā darba telpās tāpēc jāsalst.
RLB savu ēku uztur pašu spēkiem un par saviem līdzekļiem. Remontē pamazām, cik atļauj līdzekļi, tomēr nepieciešams plāns, kurā ir noteikti gan veicamie darbi, to secība un finansējums. Jau ir nomainīts jumts, lai pasargātu telpas no lietus, pretējā gadījumā ūdens ēku bojā ne tikai no apakšas, bet arī no pašas augšas. Kamēr jumts bija caurumains, lietus laikā apkopējai nācās glābt vēsturiskās koka kāpnes no applūšanas. Ir atjaunotas vēsturiskās ozolkoka kāpnes un dažas telpas. Visu acīm neredzams paliek kanalizācijas sistēmas tehniskais stāvoklis. Tā ir saglabājusies no pagājušā gadsimta sākuma un steigšus jāpārtaisa. «Namam vajadzīga restaurācija, un pie šī projekta pašlaik strādājam,» saka RLB valdes locekle Marija Heislere-Celma. RLB līdz šā gada 31. decembrim ir jāizstrādā biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programma un jāiesniedz tā Ministru kabinetam apstiprināšanai.
Tāds nosacījums ietverts Rīgas Latviešu biedrības nama likumā, kas stājās spēkā 2018. gada 25. oktobrī. Likuma mērķis ir veicināt senākās latviešu nacionālās organizācijas - Rīgas Latviešu biedrības - mājvietas, Rīgas Latviešu biedrības nama, aizsardzību, saglabāšanu un turpmāku attīstību, kā arī reglamentēt tā izmantošanu un finansēšanu. Ideja par likuma nepieciešamību radās pēc krīzes RLB vadībā 2011. gadā, kad RLB draudēja maksātnespēja, kas varēja beigties ar RLB nama nodošanu izsolē. Pircēji jau spietoja ap ēku, jo vieta laba, zeme vērtīga, arī īpašums gana dārgs. Tā remonts neizmaksātu nemaz tik dārgi, salīdzinot ar iespējām, ko tas dotu jaunajam īpašniekam. Lai nerastos līdzīga situācija, likums nosaka - ja RLB tiek likvidēta, teiksim, novesta līdz maksātnespējai, biedrības nams nonāks valsts īpašumā un ēkas izmantošanas mērķis nedrīkst tikt mainīts, kā arī biedrības nama īpašniekam aizliegts šo ēku atsavināt vai ieķīlāt privātām juridiskajām vai fiziskajām personām.
Likums paredz arī valsts atbalstu biedrības nama izpētei, restaurācijai un atjaunošanai. No 2021. gada valsts piedalās RLB nama atjaunošanas un restaurācijas darbos saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu RLB nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu, apņemoties ieguldīt līdz vienam miljonam eiro gadā. Tas ir būtiski, jo tādā gadījumā var plānot darbus ilgtermiņā, saka M. Heislere-Celma.
RLB uzsver, ka biedrības nams ir ne tikai arhitektoniski un vēsturiski, bet arī intelektuāli un patriotiski nozīmīgs. Tikpat nozīmīgs kā Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis, jo RLB bija viena no Latvijas nacionālās neatkarības veidošanās aizsācējām Latvijas valstiskuma veidošanās laikā no 1868. līdz 1918. gadam. RLB veicināja latviskumu laikā, kad vācisko nomainīja pārkrievošana un latvieši nostiprināja savu pašapziņu. Pateicoties RLB, izveidotas Latvijas Universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Jūras akadēmija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un citas institūcijas.
Līdz Latvijas valsts izveidošanai 1918. gadā RLB bija latviešu tautas nacionālās kustības, kultūras un zinātnes vienojošais centrs. 1873. gadā RLB sarīkoja un vadīja Vispārējos latviešu dziesmu svētkus, kas kļuva par tautu vienojošu tradīciju. Šo svētku norises vietu - Mežaparka Lielo estrādi - pārbūvē Rīgas dome, un ir simboliski, ka valsts iesaistīsies Vispārējo latviešu dziesmu svētku idejas šūpuļa atjaunošanā.
