Aptuveni pusei jeb 51% Latvijas iedzīvotāju nav intereses par gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 8.jūnijā, savukārt 47% respondentu šāda interese ir, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja.
Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, Eiropas Savienībā (ES) 60% aptaujāto atzīst, ka ir ieinteresēti jūnija vēlēšanās. 71% apgalvo, ka, visticamāk, piedalīsies vēlēšanās. Tas ir trīs procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar 2023.gada rudeni un desmit procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar 2019.gada februāri un martu.
Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka ES pilsoņi labi apzinās vēlēšanu nozīmi pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, un astoņi no desmit respondentiem piekrīt, ka tas padara balsošanu vēl nozīmīgāku. Šim apgalvojumam piekrīt vairākums aptaujāto visās dalībvalstīs.
"Eirobarometra" aptauja parāda, ja vēlēšanas notiktu pēc nedēļas, Latvijā tajās būtu gatavi piedalīties 65% respondentu. Tāpat 76% piekrīt, ka pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā balsošana kļūst arvien svarīgāka.
Šī sasaukuma EP deputātu pilnvarām tuvojoties beigām, 81% ES pilsoņu ir pozitīvs vai neitrāls priekšstats par EP, bet tikai 18% - negatīvs. Turklāt lielākā daļa jeb 56% ES iedzīvotāju vēlētos, lai EP būtu nozīmīgāka loma, kamēr tikai 28% domā pretēji, un 10% vēlētos, lai pašreizējā loma nemainītos.
Latvijā pozitīvs vai neitrāls priekšstats par EP ir kopumā 85% aptaujāto, bet tikai 10% tas ir negatīvs. 60% aptaujāto vēlas, lai EP loma būtu nozīmīgāka, 25% - lai loma būtu mazāk nozīmīga, bet 7% gribētu, lai tā saglabājas bez izmaiņām.
Eiropas iedzīvotāji vēlētos, lai galvenās priekšvēlēšanu tēmas būtu cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī atbalsts sabiedrības veselībai. Trešajā vietā ierindojas atbalsts ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai, kā arī ES aizsardzība un drošība.
EP pēdējā sasaukuma laikā palielinājusies nozīme, ko pilsoņi piešķir ES aizsardzībai un drošībai, īpaši ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Deviņās valstīs tās ir minētas kā pirmā vai dalīta pirmā vēlēšanu kampaņas prioritāte ar augstākajiem rezultātiem Dānijā, kur uz to ir norādījuši 56% aptaujas dalībnieku, Somijā - 55%, Lietuvā - 53% respondentu.
Latvijā pirmās trīs vietas ieņem ES aizsardzība un drošība, atbalsts ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai, kā arī sabiedrības veselība. Kā galvenās vērtības, kuras EP nākotnē būtu jāaizstāv, Latvijas respondenti izvēlas mieru, cilvēktiesību aizsardzību ES un visā pasaulē, kā arī demokrātiju.
Tāpat, lūkojoties nākotnē, ES iedzīvotāji par galvenajām prioritātēm ES pozīcijas nostiprināšanā pasaulē uzskata aizsardzību un drošību, kam seko enerģētikas jautājumi un pārtikas nodrošinājums, lauksaimniecība. Lai gan četri no desmit pilsoņiem uzskata, ka ES loma pēdējos gados kļuvusi nozīmīgāka, 35% uzskata, ka tā nav mainījusies, bet 22% - ka tā mazinājusies.
Dalībvalstu līmenī 15 valstīs relatīvais vairākums uzskata, ka ES loma pasaulē gadu gaitā kļuvusi nozīmīgāka. Zviedrijā šis īpatsvars sasniedz 67%, Portugālē - 63%, bet Dānijā - 60%. Savukārt Slovēnijas un Čehijas iedzīvotāji visbiežāk apgalvo, ka ES loma kļuvusi mazāk būtiska - attiecīgi 32% un 30% respondentu.
Gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju apgalvo, ka ES darbībai ir ietekme uz viņu ikdienu, tai skaitā piektdaļa jeb 20% no tiem atzīmē, ka šī ietekme ir ievērojama. To papildinot, lielākā daļa jeb 71% eiropiešu piekrīt, ka viņu valstij kopumā ir izdevīga dalība ES. Šie rezultāti ir stabili salīdzinājumā ar 2023.gada rudeni, un tie joprojām ir augsti visā ES.
Latvijā 38% respondentu atzīst, ka viņu redzējumā ES loma pasaulē pēdējo gadu laikā kļuvusi nozīmīgāka, 23% - mazāk nozīmīga, bet 33% - nav mainījusies. 69% aptaujāto ir pozitīvi noskaņoti par ES nākotni. Latvijā aptaujātie par ES prioritātēm savas pozīcijas nostiprināšanā pasaulē uzskata aizsardzību un drošību, enerģētikas jautājumus un konkurētspēju, ekonomiku un rūpniecību. 64% respondentu apstiprina, ka ES īstenotie pasākumi ietekmē to ikdienas dzīvi, bet 76% - ka Latvijas kļūšana par ES dalībvalsti bijusi izdevīga.
EP pavasara "Eirobarometra" aptauju veica pētījumu aģentūra "Verian" no 7.februāra līdz 3.martam visās 27 ES dalībvalstīs. Aptauja tika veikta klātienē, papildus izmantojot videointervijas Čehijā, Dānijā, Somijā un Maltā. Kopumā tika veiktas 26 411 intervijas. ES rezultāti tika svērti atkarībā no iedzīvotāju skaita katrā valstī.
