Kriminālatbildība par kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības ar viltu attiecas uz gan pozitīvu, gan negatīvu nepatiesu informāciju par kādu personu, teikts Tieslietu ministrijas (TM) un Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvju atzinumos Saeimas Juridiskajai komisijai.
Komisijas sēdē iepriekš izskanēja bažas, ka vēlēšanu kandidāta pārāk pozitīva, ar tehnoloģijām uzlabota kampaņa, jau tagad varētu tikt interpretēta kā pārkāpums, vai arī varētu tikt kriminalizēta ar gaidāmajiem dziļviltojumu grozījumiem Krimināllikumā.
Atzinumi sniegti saistībā ar Saeimā otrajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem tiktu kriminalizēta dziļviltojumu izmantošana vēlēšanās.
Skaidrojot jau pašlaik Krimināllikumā esošās normas nozīmi, TM norāda, ka viltojums ir apzināti radīts melīgs, maldinošs, nepatiess cilvēka vai tehnoloģijas izgatavots materiāls, kas satur jebkādu informāciju, kas rada iespaidu, ka tā ir sabiedriski nozīmīga, patiesa un faktos balstīta informācija. Tas satur informāciju, kas attiecas uz konkrētas sabiedrības kultūrā nozīmīgām vērtībām, tādējādi ar nepatiesas informācijas palīdzību emocionāli ietekmējot vai liekot izdarīt morālu novērtējumu (parasti attiecībā uz politiķu, amatpersonu vai citu sabiedrībā zināmu cilvēku reputāciju).
Ņemot vērā, ka viltojums satur jebkādu nepatiesu informāciju, tā var būt gan pozitīva nepatiesa informācija par kādu personu, gan arī negatīva, vēstulē komisijai skaidro TM valsts sekretāra vietniece Anda Smiltēna. Piemēram, viltots attēls vai videoieraksts, attēlojot personu ar goda zīmi, spiežot roku augsta ranga politiķim vai jebkādā citādā pozitīvā veidā.
IeM no savas puses norāda, ka juridiskajā literatūrā jēdziens "viltus" tiek skaidrots kā rīcība, kas vērsta uz personas maldināšanu un izpaužas kā nepatiess tāda apstākļa apgalvojums, kura patiesībā nav, vai arī kā esoša apstākļa vai fakta noklusēšana, noslēpšana, kuru attiecīgajā situācijā vajadzēja paziņot personai. Viltus ir personas nevardarbīga ietekmēšana, lai viņu piedabūtu darboties pretēji savām interesēm.
IeM ieskatā, tam, vai attiecīgā informācija ir pozitīva vai negatīva, attiecīgās normas tvērumā nav nozīmes, norāda ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Trofimovs arī norāda, ka, lai viltus informācijas izplatīšanu kvalificētu pēc Krimināllikuma attiecīgā panta, nepieciešams konstatēt, ka attiecīgā viltus informācija apdraud Latvijas politisko sistēmu un tiek kavētas personas tiesības vēlēt un tikt ievēlētam.
Reizē IeM atzīmē, ka tiesību normu interpretācija ir tiesību normu piemērotāja un tiesas kompetencē ietilpstošs jautājums, tāpēc ministrijas vēstulē komisijai paustais viedoklis nav saistošs tiesību normu piemērotājiem.
Kā ziņots, "Providus" vadītāja Iveta Kažoka iepriekš komisijā uzsvēra, ka apakškomisijas sēdē pirmo reizi dzirdēts, ka par pārāk pozitīvas informācijas par kandidātu izplatīšanu varētu piemērot kriminālsodu. Kažoka uzsvēra, ka demokrātiskā sabiedrībā tā būtu pārspīlēta, pārāk smaga atbildības prasīšana, kas arī nav noteikta nevienā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
Tas būtu ļoti nepareizi, ja tiktu izveidota jauna interpretācija, ka kriminālsods tiktu piemērots par, piemēram, to, ka videoreklāmā aiz kandidāta būtu ievietoti dabas skati, pilsētas ainas vai kara skati, lai gan kandidāts pats neatrastos konkrētajā vietā, vai par ar datorprogrammu uzlabotu plakāta fotogrāfiju, atzīmēja "Providus" vadītāja.
Arī komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) un deputāts Edgars Zelderis (P) norādīja, ka šādos gadījumos nevajadzētu piemērot kriminālatbildību.
No prokuratūras pārstāvja komisijas sēdē izskanēja priekšlikums vienā no grozījumos paredzētajām normām precizēt, ka sods pienāktos par diskreditējošas informācijas izplatīšanu. Reizē pašlaik nav zināms, vai šāds risinājums tiktu attiecināts pietiekoši plaši, lai novērstu augstāk minētās bažas.
