Bilingvālās grupas bērnudārzos nespēja nodrošināt pietiekamas latviešu valodas zināšanas, tā atbildot uz Satversmes tiesas (ST) jautājumiem lietā par normām, kas nosaka izglītības iegūšanu tikai valsts valodā arī privātajās izglītības iestādēs, norādīja Liepājas Universitātes profesore un Liepājas Universitātes Kurzemes humanitārā institūta vadošā pētniece Dace Markus.
Viņa uzsver, ka mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasme nav atkarīga no tautības vai citiem apstākļiem, bet no tā, vai bērns apmeklē grupu latviešu vai krievu valodā. Pētījumi apliecinot, ka atšķirības starp šīm grupām bija ievērojamas.
Daudzi mazākumtautību bērni jau iepriekš devās bērnudārzos, kuros visa mācību apguve biju latviešu valodā, un šo bērnu valodas attīstības līmenis pilnīgi atbilda tam, lai spētu turpināt mācības latviešu valodā arī sākumskolā. Bieži vien bērnu valodas apguves rādītāji bija tuvu dzimtās valodas līmenim, klāstīja profesore.
Cita situācija bijusi grupās, kurās bijusi bilingvāla apmācība, proti, dominējusi krievu valoda. Šādās grupās bērnu latviešu valodas zināšanu līmenis bija stipri zems un neatbilda prasībām, lai veiksmīgi spētu sākt apmācības latviešu valodā sākumskolā, sacīja Markus.
Viņa uzskata, ka ir svarīgi, lai bērns jau bērnudārzā pēc iespējas vairāk uzturētos vidē, kurā dominē latviešu valoda, jo bieži vien bērnudārzs ir vienīgā vieta, kurā bērns dzird un lieto latviešu valodu. Pētījumi arī norāda, ka bērni ļoti labi atdarina latviešu valodas izrunu, tieši tāpēc ir svarīgi, lai ar bērnu runātu latviešu valodā ne tikai ar mācību materiālu palīdzību, bet arī starpbrīžu laikā vai spēlējoties.
Jau vēstīts, ka lieta ST ierosināta pēc Danas Džibuti un Dominika Džibuti pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji esot skolēni, "kuri identificē sevi ar Latvijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm, viņu dzimtā valoda nav Latvijas valsts valoda, bet gan mazākumtautību valoda, un viņi mācās privātajā izglītības iestādē mazākumtautību izglītības programmās pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē".
Viņi lūdz ST pārbaudīt Izglītības likuma 9.panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 102.punkta 1.apakšpunkta un 2022.gada 29.septembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1., 5. un 6.panta atbilstību Satversmes 1.pantam, 112.panta pirmajam teikumam un 114.pantam.
