«Dzimšanas dienās ballītes man bija līdz apmēram trīsdesmit gadiem, tagad šajā dienā vairs nejūtu neko īpašu. Reizē ar bērniņa piedzimšanu viss ir mainījies – prioritātes, iespējas, arī vēlēšanās,» atklāj pasaulslavenā operdziedātāja un divkārtēja Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte Kristīne Opolais. Viņu šodien sirsnīgi sveicam 36. dzimšanas dienā!
Šodien operdziedātāja būs savās mājās Minhenē, kur Bavārijas Valsts operā turpinās Arigo Boito operas iestudējuma Mefistofelis izrādes un kur Kristīne Opolais dzied Margaritas lomu. «Svinēšu kopā ar meitiņu un savu mammu, kura šobrīd man palīdz rūpēties par viņu, kamēr man ir uzstāšanās. Bez viņas palīdzības es nekādi netiktu galā. Bet nekas īpašs mums šodien nav paredzēts, vienkārši aiziesim uz mūsu iemīļotāko restorānu,» jubilāre atklāj savu svētku plānus. Operdziedātāja stāsta, ka visforšākās dzimšanas dienas ir tad, ja jābūt uz skatuves. «Skatītāju ovācijas ir vislabākā dāvana!» viņa apgalvo un tad aizdomājas, ka, patiesībā, dzimšanas diena īpaša var būt pat vienatnē. «Man šī diena vairs neasociējas ar ballītēm, drīzāk ar miera sajūtu, ar sevis un dzīves analizēšanu. Jo, gadiem ejot, mums katram ir jāiemācās kas jauns, jāizdara secinājumi par piedzīvoto un padarīto, un jāsaprot, kur un kā virzīties tālāk, lai ne tikai sevi attīstītu un pilnveidotu, bet arī būtu ko dot saviem bērniem,» uzskata Adrianas Annas mamma. Viņas meitiņai 28. decembrī būs četri gadi.
Kristīne stāsta: Minhenē jāpavada gandrīz viss novembris, bet pēc tam, kā viņa pati saka, tiks ņemts taimauts ģimenei. «No janvāra visa ģimene dosimies uz Ņujorku, kur turpmākos četrus mēnešus man būs darbs Metropolitēna operā [titullomas operas iestudējumos Manona Lescaut un Madama Butterfly]. Tad arī biežāk būsim kopā ar Andri [dzīvesbiedru diriģentu Andri Nelsonu], jo ziemā un pavasarī viņam plānotas uzstāšanās Bostonā. Eiropā atgriezīšos tikai maijā, bet par atgriešanos uz skatuves Latvijā vēl neko nevaru prognozēt,» stāsta pasaulslavenā operdziedātāja.
Viņa neslēpj: ceļot pa pasauli kopā ar meitiņu nav viegli, bet «vēl grūtāk būtu ceļot bez viņas». «Tas ir mans bērns, un tā ir mana atbildība! Vecvecāki savus bērnus jau ir izaudzinājuši. Jā, mēs uzskatām, ka bērnam jābūt kopā ar vecākiem, tāpēc arī Andris, lai kurā pasaules malā būtu, lido pie mums, lai pavadītu ar meitiņu kaut tikai dažas stundas. Protams, satiekoties un atkal atvadoties vienmēr ir asaras – Andris neprātīgi mīl Adrianu, un viņa atbild ar to pašu...» mīļi stāsta talantīgā skatuves māksliniece.
Viņai dzimšanas dienā neko īpašu vēlēt nevajag. «Es jau pat sapņoju uzmanīgi, jo vairs nav interesanti – visi sapņi piepildās, un tad atkal ir jādomā jauni. Bet pie jauniem ir daudz un smagi jāstrādā, taču man šobrīd vairāk laika gribas pavadīt kopā ar ģimeni, ar mīļajiem. Tāpēc, manuprāt, galvenais, ko var novēlēt, ir stipra veselība,» saka Kristīne Opolais. Viņa nerunā par saaukstēšanos vai pārejošām muguras sāpēm, viņa runā «par globālām slimībām». «Tāpēc gan pati sev, gan visiem jums novēlu stipru veselību un – lai neaiziet jūsu mīļie un tuvie! Es noteikti būtu laimīgāka arī, ja pasaulē nebūtu karu, ja netiktu nogalināti cilvēki. Lai prāts, gods un spēks tiem, kuri lemj cilvēku likteņus, – nepieļaut karus, domāt par bērniem, nepieļaut, ka cieš nevainīgi cilvēki. Kam vēl lai uzticam savas vēlmes, savus sapņus?! Lai mums visiem laba veselība, mīlestība un miers!» savā dzimšanas dienā novēl Kristīne Opolais.
