Noslēdzot kārtējās pēcprogrammas uzraudzības konsultācijas, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma temps šogad palēnināsies līdz 0,9%, ņemot vērā augstās inflācijas negatīvo ietekmi uz patēriņu un ārējā pieprasījuma samazināšanos.
SVF valde norāda, ka valsts ekonomika pērn pieauga par 2,8%, salīdzinot ar 4,3% kāpumu 2021.gadā, un izaugsmes tempa palēnināšanās skaidrojama ar Ukrainas kara negatīvo ietekmi un gausāku investīciju pieaugumu valstī.
Fonds prognozē, ka gada inflācija Latvijā šogad samazināsies līdz 10,4% salīdzinājumā ar 17,2% pērn, taču, visticamāk, tā kādu laiku saglabāsies augstā līmenī. Galvenos riskus inflācijai rada kara iespējama eskalācija un ar to saistītas sankcijas, kas varētu atkal palielināt enerģijas cenas un enerģijas piegāžu traucējumus Eiropā, kā arī samazināt ārējo pieprasījumu.
Vidējā termiņā SVF gan sagaida, ka ekonomikas izaugsme atjaunosies, pateicoties reformām, kā arī patēriņa un valsts investīciju kāpumam. Taču, lai nodrošinātu ilgtermiņa izaugsmi zemas inflācijas apstākļos, Latvijai nepieciešams palielināt produktivitāti un investīcijas, kā arī novērst kvalificēta darbaspēka trūkumu.
Vienlaikus SVF valde atzinīgi novērtējusi Latvijas ekonomikas noturību un būtisko progresu, kas panākts attiecībā uz energoapgādes drošību. Fondā uzskata, ka fiskālajai politikai būtu jāpalīdz ierobežot inflācijas spiedienu un radīt fiskālās iespējas palielināt izdevumus sociālajos sektoros un atbalstīt valsts investīcijas vidējā termiņā. SVF valde iesaka Latvijai 2023.gadā īstenot stingrāku fiskālo nostāju, tostarp mērķtiecīgāk virzīt enerģijas atbalsta pasākumus. Raugoties nākotnē, fiskālajai politikai būtu jāsaglabā elastība un jāpielāgojas, ja īstenotos nelabvēlīgi riski.
SVF valde pauž pārliecību, ka fiskālās reformas būtu jākoncentrē uz izaugsmi veicinošiem nodokļu pasākumiem kopā ar politiku, lai uzlabotu valsts investīciju pārvaldību un nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju. Lai mazinātu klimata pārmaiņas un gūtu ieņēmumus, Latvijas valdība varētu apsvērt arī oglekļa nodokļa reformas attiecībā uz emisijām, uz kurām neattiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.
Fonds atzinīgi novērtējis finanšu sektora noturību, tomēr uzsver, ka stingrāki finanšu nosacījumi prasa rūpīgu uzraudzību un ārkārtējas rīcības plānu izstrādi. Valde mudina uzmanīgi sekot līdzi riskiem, ko rada mājokļu tirgus, un aicina iestādes turpināt regulāru uz risku balstītu banku aktīvu kvalitātes un likviditātes uzraudzību.
