Ceturtdiena, 9.maijs

redeem Einārs, Ervīns, Klāvs

arrow_downwardViedokļi

Pēdējā laikā publiski izskanējuši brīdinājumi, ka Latvijas ārsti pamet valsti lielāka atalgojuma meklējumos. Bažas par jauno ārstu iespējamo vēlmi doties strādāt uz ārzemēm ir bijušas jau gadiem. Pamatojums šādai vēlmei: vai būs iespējams izdzīvot Latvijā ar tādu algu, kāda tiek piedāvāta? Katru gadu aptuveni 20% (pērn bija mazāk) jauno ārstu gatavi doties uz ārzemēm, par galveno iemeslu minot zemo algu. “Nemānīsim sevi,” smaidot teic ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks Pēteris Apinis, “normāli ārsti saņem daudz.”
Elita Veidemane / 7:20
8. maijā Eiropā atzīmē Otrā pasaules kara Eiropā beigu dienu. Politiķi piedalās dažādos pasākumos, noliek ziedus, noliec galvas bojā gājušo piemiņai un atkārto standarta frāzes par kara nežēlību un tā atkārtošanās nepieļaujamību. To pašu dara arī mūsu politiķi, taču visām viņu darbībām un vārdiem cauri vijas zināms neīstums. Kāpēc?
Bens Latkovskis / 5:30
Ilggadējo Latvijas politiskās skatuves vadošo prīmu – “Vienotību” – jau labu laiciņu vajā dažādas likstas. Viss sākās ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātām lidmašīnām, taču ar to “Vienotības” nedienas nebeidzās. Aplokšņu algas partijas birojā, it kā mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu rezultātus un tagad vēl šaubīgi ziedojumi. Citiem vārdiem, pilna politisko grēku buķete, kas vairāk vai mazāk ir, visticamāk, visu politisko spēku ikdiena.
Bens Latkovskis / Vakar, 6:15
Kultūras ministrija ir nākusi klajā ar grandiozu plānu: “Ar darbībām integrācijas uzlabošanai plānots palielināt trešo valstu pilsoņu, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, īpatsvaru gadā no 1,1% 2019. gadā (saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem) līdz 2,2% 2027. gadā.”
Elita Veidemane / Vakar, 5:30
Šobrīd Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots izglītības likuma grozījums, ar ko paredz ieviest viedierīču lietošanas kārtību izglītības iestādēs. Šķiet, ka likuma grozījumā ir jāparedz detalizētāks regulējums. Lai to pamatotu, vispirms mēģināsim kliedēt trīs sabiedrībā izplatītus mītus.
Andrejs Mūrnieks, Viesturs Vēzis / 7.mai
Katru gadu, tuvojoties 4. maija svētkiem, sākas īstenticīgo patriotu uzbrukumi “balto galdautu svētkiem”, kas, pēc šo cīnītāju domām, it kā aizvietojot neatkarības atjaunošanas svētkus. Tiek teikts, ka, lietojot šo apzīmējumu, tiekot pazemināta 4. maija vēsturiskā loma. Atstāsim iekavās to, ka daži no šiem karotājiem vispār neatzīst “4. maija režīmu”, kurš esot uzurpējis Pilsoņu kongresa patiesās tiesības lemt latviešu tautas likteņus.
Bens Latkovskis / 7.mai
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas par budžeta deficīta samazināšanu ir izvērtējamas, bet nav obligātas, 24. aprīlī pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, izceļot, ka Latvija patlaban nedrīkst taupīt ne uz iekšējās, ne uz ārējās drošības rēķina.
Māris Krautmanis / 5.mai
LTV raidījuma “De facto” neatlaidība, vajājot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Māri Kupču, ir apskaužama. Pēdējā “pētījumā” no amata atstādinātais profesors tika apsūdzēts mobingā, bosingā un favorītismā. “Seksuālā uzmākšanās” vairs “nerullē”, jo Kupča gadījumā tā nav pierādāma, tāpēc jāķeras pie citiem līdzekļiem. Pēc raidījuma mūsu rīcībā nonāca kādas bijušās studentes iesniegums Mūzikas akadēmijai un Ētikas komisijai.
Elita Veidemane / 3.mai
Valdība otrdien atbalstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādi līdz 136 miljonu eiro vērtībā. Gala lēmums gan vēl būs jāpieņem Saeimā.
Māris Krautmanis / 2.mai
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīcībspēju apsmaida daudzi politikas vērotāji, tikpat daudziem rodas jautājumi par tās (ne)efektivitāti, ja runa ir par fašistiskās Krievijas visatļautības pieļaušanu – nekautrēsimies no šiem vārdiem – ar ANO akceptu. Uzdevu konkrētu jautājumu Katrīnai Kaktiņai, vēstniecei pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās. Pārstāvniecība atrodas Vīnē.
Elita Veidemane / 29.apr
Sausais atlikums no veiksmīgi saorganizētā “seksa skandāla” Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā (JVLMA) ir rektora Guntara Prāņa piespiedu aiziešana no amata, divu pasniedzēju patriekšana, flautistes Ilonas Meijas ielikšana rektora pienākumu pildītājas amatā. Bet kā policijai veicas ar pierādījumu iegūšanu lietā par pasniedzēju uzmākšanos studentēm? Pagaidām nekā. Vismaz Māris Kupčs – kā iespējamais uzmāceklis – vēl ne reizi nav saukts uz pratināšanu. Toties linča tiesa darbojas bez aizķeres.
Elita Veidemane / 28.apr
Rīgas apgabaltiesa ceturtdien turpināja otrajā instancē izskatīt krimināllietu, kurā apsūdzēti VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušais valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.
Māris Krautmanis / 27.apr
Alfrēds Čepānis bija viens no tiem, kuri labprāt mēdza uzkāpt uz Vecpilsētas ielas 13/15 nama ceturto stāvu – lai patriektu ar žurnālistiem kādu nopietnu vai pat nenopietnu tēmu. Laikraksta “Atmoda” redakcija bija īstā vieta, kur to darīt. Alfrēdam bija lieliska humora izjūta un izcils sarkasms. Un viņam bija dziļas zināšanas politikas jomā.
Elita Veidemane / 26.apr
“Esam pietuvojušies konstitucionālajai krīzei,” ir pārliecināts politologs Filips Rajevskis, vērtējot kārtējo skandālu, kas skāris “Jauno vienotību”. Partijas nu jau bijušais ģenerālsekretārs Artis Kampars esot mēģinājis mainīt Saeimas vēlēšanu rezultātus – tā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apgalvoja uzņēmuma SOAAR līdzīpašnieks Renārs Kadžulis.
Elita Veidemane / 26.apr
Okupācijas muzejam ir trīs “nepabeigti darbiņi”, kuru nepabeigšanā muzejs gan it nemaz nav vainojams, jo finiša lentes sasniegšana ir atkarīga no citām institūcijām – ne no muzeja. Palūkosimies uz trim darbiem kopā ar muzeja direktori Solvitu Vību.
Elita Veidemane / 25.apr
Politekonomisku grupējumu savstarpējo cīņu intrigas no Rīgas domes pārsviedušās arī uz valdības līmeni – Latvijas politiskā elite ir sapratusi, ka nevajag ļaut sev kāpt uz galvas politekonomiskam veidojumam, kurš nav vinnējis vēlēšanās un lien pie varas labumiem caur sētas pusi.
Māris Krautmanis / 23.apr
ASV Kongresa Pārstāvju palāta sestdien nobalsoja par likumprojektu, kas paredz 61 miljarda ASV dolāru palīdzību Ukrainai, kas ietver militārās tehnikas un munīcijas piegādes. Šonedēļ dokumentu izskatīs Senāts. Ja arī Senāts to apstiprinās, tad ASV prezidentam Džo Baidenam atliks to parakstīt, jo viņš ir atbalstījis šo dokumentu. Ko tas nozīmēs Ukrainai? Situāciju skaidro Jānis Sārts un Kārlis Daukšts.
Elita Veidemane / 23.apr
Valsts aizsardzības mācība (VAM), kas no 2024. gada septembra obligāti ieviešama jebkurā Latvijas vidusskolā, rada daudzus jautājumus. Bet lielais jautājumu daudzums attiecas galvenokārt uz skolām, kas līdz šim nav pievērsušas uzmanību tik specifiskām mācībām. Siguldas Valsts ģimnāzija ieviesusi VAM jau pirms vairākiem gadiem. Protams, tas notika uz brīvprātības pamatiem. Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst: VAM ieviešana izrādījās ārkārtīgi noderīga.
Elita Veidemane / 22.apr
Latviešu populārākais un, tagad jau jāsaka, arī pretrunīgāk vērtētais režisors Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī iestudējis izrādi “Melnais gulbis” pēc Fjodora Dostojevska romāna “Idiots” motīviem. Šis iestudējums neapšaubāmi ir ar noteiktu politiski ideoloģisku ievirzi, tāpēc daži vārdi par pašu Dostojevska daiļradi, viņa literāro un politisko mantojumu.
Bens Latkovskis / 21.apr
Rīgas domes deputātu vairākums trešdien neatbalstīja bijušās Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Elitas Baklānes-Ansbergas apstiprināšanu pilsētas izpilddirektora vietnieka amatā, lai arī viņa bija uzvarējusi pašvaldības izsludinātajā konkursā, kurā bija piedalījušies 30 pretendenti. Līdz ar to vējā ir viss sviedrainais darbs, ieviešot izmaiņas Rīgas domes nolikumā un rīkojot konkursu uz vakanto vietu. Diezin vai pie izpilddirektora vietnieka jautājuma pašvaldība atgriezīsies agrāk nekā pēc gada.
Māris Krautmanis / 20.apr
Šveices kuluāru sarunās – kā pērn apgalvoja politikas pētniece, “Sorosa fonda Latvija” pirmā izpilddirektore Vita Matīsa, – esot izskanējis, ka Raiņa un Aspazijas muzejs Šveicē, Lugāno, varētu izbeigties 2025. gadā. Muzejs durvis vēra 1980. gadā, Matīsa piedalījusies tā veidošanā. Ne jau satura dēļ, bet, visticamāk, telpas vajadzīgas citiem mērķiem, un kas gan šveiciešiem ir Rainis un Aspazija? Situāciju skaidrot devās kultūras ministre Agnese Logina.
Elita Veidemane / 19.apr
Viens no Latvijas iekšējās nestabilitātes faktoriem, kas laiku pa laikam uzpeld, šūpojot kopējo laivu, ir valodu jautājums. Šobrīd tas atkal aktualizējies saistībā ar Nacionālās drošības koncepcijā ierakstīto prasību no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju saturu veidot tikai latviešu valodā un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) paziņojumu, ka tā šo prasību izpildīt nevar, jo tas būšot pretrunā ar Satversmē ierakstītajām mazākumtautību tiesībām.
Bens Latkovskis / 19.apr