© Muzeja publicitātes foto

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē no 3. maija būs apskatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja  rīkotā tautas lietišķās mākslas izstāde «Dzintargaisma», kas būs stāsts par Latvijas skaisto pusdārgakmeni – dzintaru.

Izstādē būs dažādu laiku rotas: saktas, kniepķeni, krelles, kuloni, rokassprādzes u.c., kas datētas no ar 19. gs. beigām līdz mūsdienām.

Dzintars (latīņu val. succinum, angļu val. amber, franču val. ambre, vācu val. Bernstein) ir Baltijā vienīgais iegūstamais pusdārgakmens, saukts arī par saules akmeni, dzītaru, zītaru, un tāpēc arī kopš aizvēsturiskiem laikiem Latvijas teritorija tikusi dēvēta par Dzintarzemi jeb Zītara zemi, bet Baltijas jūra par Dzintarjūru.

Muzeja publicitātes foto

«Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtajā gadskārtā vēlamies stāstīt ne tikai par dzintara mantojumu mūsu muzeja krājumā, kas glabā vairāk nekā 200 priekšmetus, no kuriem 99 dzintara rotas būs izstādē, bet arī aicināt ikvienu ieraudzīt un novērtēt dzintaru kā unikālu, nacionālo piederību simbolizējošu, bezgala skaistu akmeni, ar cerību ieinteresēt jauno dzintara apstrādātāju paaudzi tradicionālo prasmju apgūšanā un dzintara apstrādes un rotu darināšanas tradīcijas turpinājumā,» stāsta muzeja direktore Zanda Ķergalve.

Lai gan dzintara mākslinieciskajai apstrādei Latvijas teritorijā ir senas tradīcijas, vislielāko popularitāti šis materiāls bija sasniedzis pēc Otrā pasaules kara, kad ar tā māksliniecisko apstrādi sāka nodarboties vairākās tautas lietišķās mākslas studijās - «Rota», «Atspole», «Kalvis», «Cilnis», «Spanga», «Kursa» u. c.

Īpašas bija Liepājas studijas «Dzintars» un «Zītars», kuru darbība bija orientēta tikai uz dzintara rotu darināšanu. Dzintara apstrādes tradīcijā liela nozīme bija faktam, ka Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) 1939. gadā tika izveidota Dzintara apdares nodaļa.

Diemžēl šobrīd dzintara apstrādes meistaru skaits iet mazumā, lielākā daļa no minētajām studijām savu darbību ir beigušas. Vienīgā, kas Latvijā nodarbojas ar dzintara apstrādi, ir Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studija «Zītars», daži meistari vēl darbojas arī studijā «Kursa» Liepājā.

Tieši tādēļ šobrīd izstādes organizatori vēlas šai tautas mākslas nozarei īpaši pievērst jaunās paaudzes uzmanību, ieinteresējot, mācot, stāstot par dzintara apstrādi, rotu kompozīciju un pielietojumu, padziļināti pētot gan vēsturisko materiālu, gan šodien ar dzintaru strādājošo meistaru radošo devumu.

Izstādes ekspozīciju veido Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma un individuālo kolekciju materiāli, kā arī dzintara rotas, kuras mūsdienās darinājuši Tautas lietišķās mākslas studiju «Kursa» un «Zītars» meistari un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņi.

Publicitātes foto

Izstādes kuratore Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Izstāde būs apskatāma Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē no 3. maija līdz 18. augustam.

Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv