Tomēr nevar ignorēt faktu, ka aptuveni 470 Rīgas pašvaldības uzņēmumu apsaimniekotajos daudzdzīvokļu namos ir nepārbaudīti skaitītāji. Problēmas risinājums, visticamāk, skars iedzīvotāju makus.
Šobrīd aptuveni 600 daudzdzīvokļu ēkām Rīgā sastādīti defekta akti, kas nozīmē, ka namos nav iespējams pārbaudīt jeb verificēt kopējos ūdens skaitītājus. Defekta akti sastādīti, jo ēku noslēgumarmatūras ievadi ir neapmierinošā kārtībā un verificēt skaitītāju ir neiespējami.
SIA “Rīgas ūdens” (RŪ) Patēriņa uzskaites daļas vadītājs Gints Muskars uzņēmuma vainu šajā jautājumā nesaskata, jo tā neesot RŪ atbildība. Saskaņā ar Rīgas domes 2002. gadā pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem RŪ uzdevums ir rūpēties par pašvaldības īpašumā esošo teritoriju līdz klienta zemesgabala robežai. Ūdens mērītāji atrodas klienta atbildības zonā, tātad par mājas ūdens sistēmu jārūpējas apsaimniekotājam – Komunālajam departamentam. Līdz šim RŪ pildīja šos pienākumus, taču šobrīd turpināt to darīt vairs nevēlas.
“Visus šos gadus vadība uzstāja, ka noslēgumarmatūras jāremontē mums. Iespējams, ka tas bija politisks lēmums domē. Tagad “Rīgas ūdenī” ir jauna vadība un cita nostāja – katram ir jāpilda savi pienākumi,” atklāj G. Muskars.
Kopš pagājušā gada gadījumos, kad iekšvadu sistēma nav kārtībā un skaitītāju verifikāciju nav iespējams veikt, RŪ sastāda defekta aktus. Pēc tam tiek sūtītas vēstules ar lūgumu sistēmas salabot. Vēstuļu sūtīšanai nav īpašas kārtības vai sistēmas, tās tiek sūtītas ik pa 100 adresēm. Līdzšinējo pārbaužu laikā ir sastādīti 600 defekta akti. Jāpiebilst, ka aptuveni 6000 Rīgas namos kopējā ūdens skaitītāja nav vispār.
Privātie atsaucīgāki nekā pašvaldība
Komunālais departaments apšauba vairākus sastādītos defekta aktus un aicina RŪ veikt atkārtotas pārbaudes.
“Piemēram, daudzās mājās ir krievu laika krāni, kas gandrīz tur spiedienu. Mēs tādus nemainām, jo var rasties avārijas situācijas, taču departamentā uzskata, ka to var darīt. Mēs esam gatavi iet vēlreiz un pārbaudīt, bet kādam ir jāuzņemas atbildība, ja šajās pārbaudēs kaut kas notiks,” uzsver G. Muskars. Rīgā un jo īpaši centrā esot daudz namu, kuros, izņemot skaitītāju, iekšvadi sabrūk.
Lai vienotos par risinājumu, plānots, ka RŪ, Komunālais departaments un apsaimniekotājs noslēgs trīspusēju līgumu par atkārtotām pārbaudēm. Gadījumā, ja kāda no pusēm nepiekritīs, pārbaude nenotiks.
“Grūti iedomāties, ka pirms mēneša nepiekritām un tagad pēkšņi būsim par,” skeptisks ir G. Muskars. Viņš pieļauj, ka atkārtotu pārbaudi varētu veikt mājās, kur, piemēram, pirmoreiz nav bijis iespējams iekļūt, jo sētnieks bijis atvaļinājumā. Gadās arī situācijas, kad, piemēram, speciālistiem traucē mašīnas vraks.
Šobrīd likumdošana pieļauj, ka ēkas iedzīvotāji var mainīt apsaimniekotāju. Piemēram, nams var atrasties pašvaldības īpašumā, taču to apsaimnieko privātais uzņēmējs. Ja viņiem pasaka, ka iekšvadu sistēma agri vai vēlu var neizturēt, viņi labprāt to salabo, stāsta G. Muskars. Remontdarbu minimālā summa ir no 120 līdz 150 latiem.
Departaments vaino apsaimniekotājus
Komunālais departaments savu vainu nolaidībā noliedz. Tā pārstāve Silvija Niklāva skaidro, ka trīspusējais līgums starp departamentu, apsaimniekotāju un izpilddirekciju paredz, ka par mājas iekšvadu sistēmu jārūpējas katrai SIA.
“Departaments var palīdzēt tikai tādā gadījumā, ja SIA iesniegusi pieteikumu finanšu līdzekļiem. Normālai SIA vajadzētu pietikt ar to naudu, kas ir katras mājas uzkrājumā. Remontdarbi nav pārāk dārgi, tie izmaksā aptuveni tūkstoš latu,” informē S. Niklāva. Nākamgad tikai viens apsaimniekotājs iesniedzis pieprasījumu par 16 ievadu nomaiņu - SIA “Centra nami” pieprasījusi aptuveni 15 000 latu.
Lai risinātu domstarpības, Komunālais departaments paredzējis izstrādāt divus priekšlikumus par izmaiņām saistošajos noteikumos. Pirmais paredz, ka RŪ pārvaldījumā nodos ne tikai visus skaitītājus, bet arī mezglus ar pieslēgarmatūrām. G. Muskars ir izbrīnīts, jo juridiski šāds solis ir neiespējams. To atzina arī S. Niklāva.
Otrs variants - mājas, kurās kopējais ūdens skaitītājs nav verificēts, iedzīvotājiem būs jāmaksā tikai par to daudzumu, ko uzrāda individuālais skaitītājs. Taču arī šo piedāvājumu G. Muskars uzskata par neloģisku. “Es nevaru pārbaudīt 400 000 skaitītāju Rīgā. Kurš kontrolēs, cik precīzi ir mērījumi? Vai man būtu uz vārda jātic apsaimniekotājam, kurš nosauks kādu mistisku summu? Tad jau sanāks, ka maksās, kā sarunā. Pirmā finanšu pārbaude paprasīs, kur šo summu ņēmu?” neapmierinātību ar topošo priekšlikumu paskaidro G. Muskars.
Šobrīd, ja mājā nav skaitītāja, jānorēķinās pēc pašvaldības noteiktām normām. Savukārt normas aprēķina pēc pierakstīto skaita. Taču arī šī uzskaites sistēma ir nepilnīga, jo ne visos dzīvokļos deklarēto iedzīvotāju skaits atbilst patiesajam iemītnieku daudzumam.
Risinājums skars iedzīvotāju maciņus
Ja RŪ un Komunālais departaments panāktu kopsaucēju, neverificēto skaitītāju problēmu tuvākajos gados būtu iespējams novērst. 2006. gadā mainījās likums, kas nosaka, ka skaitītāji jāmaina ik pēc četriem gadiem. Līdz 2006. gadam nomaiņa tika veikta ik pēc diviem gadiem. 2007. gadā uzstādītie skaitītāji būs jāmaina tikai 2011. gadā, bet 2006. gadā mainītie – šogad. Tas nozīmē, ka no 2008. līdz 2010. gadam būs “logs”, kurā nebūs jāmaina neviens skaitītājs. Tātad šajā laikā varētu likvidēt neverificēto skaitītāju masu, ja apsaimniekotāji būtu pretimnākoši un ieinteresēti to izdarīt. “Mēs vēlamies maksimāli samazināt izdevumus, lai nebūtu jāceļ tarifi. Tagad departamentam būs jāmeklē nauda un jāliek tas tarifā, tāpēc apsaimniekošanas cenas pieaugums nav nekas nereāls,” spriež G. Muskars.
Lielākā rekonstrukcija 50 gados
Neērtības rīdziniekiem sagādā arī ūdensvadu remontdarbi, taču ir vērts paciesties, jo nākamgad tiks pabeigta Rīgas ūdenssaimniecības rekonstrukcijas trešā kārta. Tik apjomīgi darbi galvaspilsētā nav veikti pēdējos 50 gados. Projekta ietvaros ir paredzēts nodrošināt centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanu un izbūvi divos Rīgas pilsētas rajonos – Šampēterī un Dārzciemā. Paredzēts rekonstruēt un atjaunot esošos tērauda ūdensvadu cauruļvadus Brīvības un Maskavas ielā, nomainīt stratēģiski nozīmīgo ūdensvadu aizbīdņus visas pilsētas teritorijā, kā arī izveidot patēriņa uzskaites rajonus, kas ļaus paaugstināt ūdensapgādes tīkla darbības efektivitāti.
Savukārt kolektoru izbūve Hanzas ielā un Ķengaragā, kā arī jau esošo Kalnciema un Lielirbes ielas kolektoru pagarināšana un rekonstrukcija ļaus pieslēgt centralizētajai kanalizācijas sistēmai jaunos kanalizācijas tīklu posmus un attīstīt tuvumā esošos mikrorajonus. Šobrīd jau ir pabeigta Hanzas ielas kolektora izbūve, kas ievērojami atslogos arī pilsētas centrālās ielas lietusgāžu gadījumā, sola SIA “Rīgas ūdens” direktors - investīciju projekta vadītājs Aivars Zants. Ir pabeigta arī Brīvības ielas maģistrālā ūdensvada rekonstrukcijas pirmā kārta, kuras izmaksas sasniedz piecus miljonus latu.
Arī otrajā kārtā, kas uzsākta pirms pāris dienām, paredzēts ieguldīt teju piecus miljonus latu. Šā vada izbūve diemžēl būs saistīta ar satiksmes ierobežojumiem pilsētas galvenajā ielā, kā arī ar ūdensapgādes pārtraukumiem Teikā un Juglā un iespējamu ūdens uzduļķošanos Daugavas labā krasta patērētājiem.
Nākotnē jauni projekti
Lai neatkārtotos pirms pusgada notikusī avārijas situācija, kad vairākas skolas un slimnīcas palika bez ūdens, RŪ veicis virkni drošības pasākumu. “Pirmkārt, kontrolējam, lai remontdarbi nenotiktu vienlaikus uz vairākām ūdensmaģistrālēm. Otrkārt, ir pieņemts lēmums iegādāties vai nomāt vairāk ūdens cisternu. Taču mašīnas ar ūdeni tādā mērogā nav glābiņš. Mēs ieguldām naudu tehnikas iegādē un gaidām, kad kaut kas notiks. Tas nav pareizi,” uzskata A. Zants.
Rodas jautājums, vai ūdensvada nomaiņa zem tikko atklātās Dienvidu tilta nobrauktuves arī nav izšķērdība? “Kad maijā runājām ar būvniekiem, viņi kategoriski iebilda, ka tur tiks veikti remontdarbi. Viņi bija jau izlīdzinājuši mālzemi, iesējuši zālīti un neko nevēlējās mainīt,” stāsta A. Zants. Tobrīd RŪ vēl nebija saņēmis būvatļauju. Taču šobrīd tā ir, un rakšanas darbi notiks. Tiesa, uzlietais asfalta segums netiks bojāts, jo ūdensvada nomaiņa notiks ar speciāla urbja palīdzību.
“Uz kopējā fona šīs izmaksas ir sīkums. Viss posms ir 2,7 kilometrus garš, savukārt pazemē darbi notiks tikai 100 metru garumā,” saka A. Zants. Viņš uzsver, ka iepriekš nevar paredzēt, kad un kur konkrēti nākotnē notiks remontdarbi, tāpēc aizliegt attīstītājam kaut ko darīt RŪ nevar.
Šobrīd tiek gatavoti pieteikumi trīs rajonu ūdens un kanalizācijas sistēmas paplašināšanai Bolderājā, Mārupē un Katlakalnā. Savukārt Baltezera sūkņu stacijā plānots izveidot ūdens atdzelžošanas sistēmu. Taču šo projektu realizācija pagaidām vēl ir nenoteikta, tos paredzēts veikt pēc tam, kad tiks pabeigts šā brīža projekts.
Komentēt rakstu