Krāsu prieks pašā ielas malā

18.septembris 09:31, 2008
|
Ilze Strautiņa
|
Braucot pa Dzirciema ielu garām Rīgas Stradiņa universitātei, pat prātā neienāk, ka monolītā celtne no ziņkārīgiem skatieniem pasargā klusa savrupnama neparasto dārzu, kurā kājas grimst smaragdzaļā sūnu paklājā.

Dārza saimniece, Rīgas domes Īpašuma departamenta vecākā arhivāre Elita Cielēna nodrebinās, atceroties, kā pirms gadiem desmit izskatījies atgūtais vīratēva īpašums. „Dārzā cits citu stutēja grūstoši šķūnīši, tiem piemērota kaimiņiene - satrūdējusi tualete dārza paksī. Lai pagātnes rēgus varētu nojaukt, tie vispirms bija jāiztīra no gadiem krātajiem krāmiem, sarūsējušas gultas ieskaitot. Dārzā rindojās arī sakņu dobes, katram īrniekam savas. Īpašumtiesības droši sargāja dzeloņstiepļu rituļi...”

Viss ir labs, kas labi beidzas: 2000. gadā Elita ar vīru un vecākiem ievācās kaut cik sakārtotajā īpašumā. Tomēr liktenis lēma, ka šobrīd gandrīz 3000 kvadrātmetros sievietes rosās vienas. Protams, palīdz arī pieaugušie bērni.

Ne reizi vien Elitai šķita, ka dārzā valdošā postaža ir mūžīga. Bet uzvarēja vīra optimisms - viņš pats savām rokām uzraka visu gārsas karaļvalsti, un tagad dārza vidū izplājies vēss sūnu paklājs. Saimniece pasmaida: „Mums ir pašiem sava birztaliņa! Sākot labiekārtošanu, rūpīgi apdomājām, kuru koku pārvērst malkā, kuru – atstāt. Centāmies saglabāt visu, kas skaists. Par vienu gan teicu vīram: nojauksim šķūnīšus un nozāģēsim šito nīkuli! Izrādījās, ka „nīkulis” ir aizsargājams koks - piramidālā goba. Stumbru nozāģējām, lai koks saņemtos un ataugtu. Tā arī notika. Žēl, ka pērn viens liels bērzs vētrā nolūza... ”

Rudens pusē Elitas mamma no rītiem paņem groziņu un dodas uz dārzu... sēņot. Gardā mērcē pārtop „pašaudzētie” vilnīši un bekas.

Savulaik, būvējot Medicīnas akadēmiju (tagadējo Rīgas Stradiņa universitāti), Cielēnu dārzā sastūma smiltis no būvbedres. Elita prata defektu pārvērst efektā: smilšu paugurs pārvērtās akmensdārzā.

Krāsu trakums

Terases priekšā Elita izveidojusi lielu dobi ziedošiem augiem. Viņa saka: „Centrālā dobe veidota ar domu: jo raibāk, jo labāk! Un otrs – cenšos iespējami vairāk ziemcietes audzēt, lai mazāk darba.” Tomēr apņemšanās ir viena lieta, bet Elitai, kā jau sievietei, ir arī savas vājības. Un viņas vājība ir viengadīgās puķes. Katru gadu krāsu priekam ļaujas petūnijas, pelargonijas, vēlziedes un kannas. Rozēm šogad uz viena kāta bija satupuši pat 35 ziedi!

Līdz salnām sulīgo krāsu nezaudē pagaldē pirktais rīcins (par indīgu atzīto augu vairākus gadus Latvijā aizliedza tirgot). Pērn elegantais svešzemnieks garumā pāraudzis Elitu!

Vēl nedēļa, un šovasar otrreiz baltiem ziediem atmirdzēs rododendrs... Tad daži mēneši līdz nākamajam pavasarim, kad māja atkal ieslīgs baltās, zilās, violetās un sarkanās ceriņu kupenās.

Visu rakstu lasiet 18. septembra izdevumā

 

Komentēt rakstu

Vārds
Komentārs
Kods
Ievadīt attēlā redzamos ciparus.
 
Reklāmas nodaļa - 67886715
© nra.lv 2009