Cēsu atpazīstamību veido vairāki faktori – unikālais Cēsu pils komplekss, Gaujas senleja, Cēsu basketbolisti, Cēsu mākslas festivāls.
Uz sarunu Neatkarīgā aicināja aktieri, uzņēmēju un Cēsu mākslas festivāla organizētāju Juri Žagaru.
Ko jums kā cieši ar mākslu un kultūru saistītam cilvēkam nozīmē Cēsis,
kas ir arī jūsu dzimtā puse?
– Daba, vēsture un cilvēki salikuši vienā pilsētā –Cēsīs – visu nepieciešamo,
lai šī pilsēta kļūtu par vienu no Eiropas kultūras galvaspilsētām. Es to saku bez patosa, bet ar pieredzē un zināšanās balstītu pārliecību, jo šī vieta ir izcila!
Kas jau ir padarīts,lai Cēsis ne tikai pašiem cēsniekiem, bet arī Latvijas
sabiedrībai un arī ārvalstniekiem būtu vieta, kuru pazīst kā kvalitatīvu
kultūras pilsētu ar plašu kultūras programmu?
– Vēsturiski ir iegrozījies tā, ka cēsnieki ir kulturāla tauta ar augstu inteliģences procentu. Laikam jau to ietekmē sakārtotā vide, Rīgas
tuvums, Cēsu izglītības kvalitāte. Faktiski domes vadība ir gājusi pilsētnieku
pavadā un realizējusi viņu garīgās prasības. Turklāt kultūrai un tūrismam Cēsīs
ir liela ekonomiska nozīme, tie ienes naudu pilsētā. Lai tas tā būtu, kultūras
piedāvājumam jābūt kvalitatīvam. Gan profesionālās mākslas jomās, gan amatiermākslā. Arī sadalot domes līdzekļus amatiermākslai, ir jābūt izvērtējumam, un, ja man būtu tāda ietekme un iespējas, manuprāt,
labākajiem būtu jāsaņem pat vēl vairāk nekā līdz šim. Mana pārliecība – šajā laikā risinājumi ir jāmeklē nevis vienlīdzīgā viduvējībā, kā sociālismā, bet konkurencē, kas veicina izcilību. Cita lieta, ka amatiermākslai nedrīkst
piemērot profesionālās mākslas kritērijus, tur pluspunkti noteikti ir jāsaņem
arī tiem, kas labāk pilda sociālo un audzināšanas funkciju. Bet kritērijiem un
izvērtējumiem jābūt stingriem un regulāriem, citādi nebūs kvalitātes, un cēsnieki ir prasīgi mākslas produkta patērētāji.
Vai ir kādas iestrādes turpmākai attīstībai kultūras un tūrisma veicināšanas jomā?
– Aktualitāte ir jaunās akustiskās koncertzāles projekts, kas taps uz vēsturiskā kultūras nama bāzes. Rezultātā vidzemniekiem būs pieejama viena no labākajām akustiskajām koncertzālēm Latvijā. Turklāt uz šo ēku pārcelsies arī Cēsu mūzikas vidusskola, tur strādās amatieru kori un citi kolektīvi. Tādi apstākļi mūzikai un izglītībai būs retums Latvijā. Priecē, ka jau vairākus
gadus norit darbs pie unikālā Cēsu pils kompleksa renovācijas. Šis projekts ir
saņēmis un turpina saņemt dažādu Eiropas finanšu instrumentu atbalstu vairāku miljonu apmērā.
Lai cilvēki dotos uz kādu vietu, viņiem ir nepieciešama motivācija –svētki, pasākumi, festivāli. Kas šogad notiks ar Cēsu mākslas festivālu?
– Tas notiks gandrīz tādā pašā apjomā kā iepriekš. Vislielākais finansējums būs no Kultūras ministrijas budžeta un KKF. Diemžēl daži sponsori šogad dalību ir atteikuši, tostarp Cēsu alus, kas acīmredzot izjūt krīzes sekas, un
tas ir tikai normāli. Toties šogad atbalstītājos būs Latvijas Mobilais telefons, kas festivālam ir gods. Tāds lielais spēlētājs kā SEB joprojām ir un paliek festivāla patrons kopš festivāla pirmsākumiem. Tāpat a/s Kolonna joprojām
ir mūsu partneris. Mums sponsoru nekad nav bijis daudz, bet viņi ir lieli.
Atbalstītāju vidū ir arī pašvaldība, bet šogad dome šim mēnesi garajam pasākumam varēja novirzīt tikai 10 000 latu, kas ir trīs reizes mazāk nekā pērn. Visa domes piešķirtā nauda tiks izmantota,lai atklāšanas pasākumu, Leonarda Bernsteina mūziklu Brīnišķīgā pilsēta, visi par velti varētu noskatīties Vienības laukumā uz ekrāniem tiešajā translācijā no kultūras centra.Dažas epizodes tiks izspēlētas uz laukumā izvietotas skatuves un savukārt translētas uz ekrāniem kultūras centrā. Mūzikla iestudējumā blakus solistiem Pretijai Jendei no Dienvidāfrikas, latviešiem Ievai Paršai un Intaram Busulim un korim Kamēr piedalīsies arī labākie Cēsu amatieru kori. Mūzikla koncertuzvedums tiks ierakstīts un vēlāk translēts TV.
Par iepriekšējā gada festivālu dzirdētas vislabākās atsauksmes un sajūsma, galvenokārt dominē vārdi kvalitatīvs, izcils, profesionāls...
– Tāds arī ir mūsu uzdevums – radīt kvalitatīvus profesionālās mākslas pasākumus ārpus Rīgas, ko tradicionāli uzskata par vislabāko vietu mākslām. Tā ir arī Kultūras ministrijas stratēģija, un tāpēc viss var notikt. Cēsīm ir vēl viena priekšrocība – kvalitatīvs skatītājs un klausītājs, kurš prot to novērtēt. Cēsnieki apgāž mītu, ka tautai vajag tikai alus svētkus un Eirovīziju... Tautai vajag arī operu, akadēmisko mūziku un augstas raudzes vizuālo mākslu.
Kāda ir jūsu vīzija par Cēsīm pēc pieciem gadiem?
– Tieši pēc pieciem gadiem – 2014. gadā – Cēsis varētu būt Eiropas kultūras
galvaspilsēta. Mēs nekad neiesāktu šo projektu un nevirzītu Cēsis šajā projektā, ja mums pašiem nebūt ticības un pārliecības, ka tā var būt realitāte. Vai mēs iegūsim šo nosaukumu, zināsim rudenī, bet mēs noteikti varam konkurēt ar Rīgu un Liepāju, un to jau ir atzinusi starptautiskā ekspertu komisija. Es ļoti ceru, ka arī pēc vēlēšanām jaunā novada dome turpinās
mūsu iesākto.
