Svētku režiju Latvijā var apgūt tikai vienā skolā – Latvijas Kultūras koledžā. Šeit var iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Mācības notiek 2,5 gadu un maksā 720 latu. Ir iespēja studēt arī neklātienē – 3 gadus. Iestājpārbaudījumos rakstiski jāizveido kāda pasākuma vīzija un jārunājas par kultūras aktivitātēm un procesiem. Ar labām vidusskolas sekmēm ir iespējams iekļūt kādā no 76 koledžas budžeta vietām, kas tiek sadalītas proporcionāli studentu skaitam konkrētā studiju programmā (vidēji 10-13 vietu).
Šeit tiek gatavots speciālists, kas par svētku režiju zina visu no A līdz Z – prot uzrakstīt scenāriju un pasākuma tekstus, izvēlēties gaismas un skaņu, strādāt ar aktieriem, apzināt publiku utt. Liela daļa no lekcijām ir vispārīgie priekšmeti, piemēram, Eiropas civilizācijas vēsture, Latvijas kultūras vēsture, modernisma un postmodernisma kultūra, svešvaloda, datorzinības, ekonomika un psiholoģija. Specializētajos priekšmetos būs jāapgūst svētku režija, scenārija veidošanas pamati, skatuves darbības pamati, sarīkojuma vizuālais un muzikālais noformējums, skatuves runa un kustība, tērpu vēsture un grims. Studiju laikā ir jāiziet četras prakses. Students var izvēlēties gan skolas ieteiktu prakses vietu, gan sevis noskatītu. Pirmajā praksē students iesaistās pasākuma rīkošanā pavisam nedaudz, piepalīdzot ar tehniskajiem darbiem. Ar katru nākamo praksi uzdevumi kļūst nopietnāki. Gala eksāmenā audzēknim jāsarīko un jāprezentē savs pasākums. Pēc studiju programmas beigšanas absolventi var strādāt valsts un privātās kultūras iestādēs, uzņēmumos, turpināt studijas radniecīgās nozarēs, svētku režisora prasmes, zināšanas un meistarību padziļinot praktiskajā darbībā un tālākizglītības kursos.
Studijas akadēmijā
Kultūras menedžmentu, kas ietver arī pasākumu organizēšanas studijas, Latvijā var apgūt arī Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, Informācijas sistēmu un menedžmenta augstskolā, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA). LKA Mediju un kultūras menedžmenta maģistru programmas vadītājs Ivars Bērziņš teic, ka akadēmijā visnoderīgākais kurss svētku rīkotāju profesijai ir projekta menedžments. Tajā ietilpst vispārīga teorētiska un praktiska informācija par menedžēšanu, taču students gala pārbaudījumā var izvēlēties tieši pasākuma rīkošanu. Eksāmenā studentam ir izveido reāls projekts, ko iesniegt Valsts Kultūrkapitāla fondam, un pēcāk tas jārealizē. I. Bērziņš uzsver, ka ne mazums audzēkņu izvēlas tieši svētku rīkošanu: “Vairāki eksāmenu pasākumi jau kļuvuši par valsts mēroga tradīciju, piemēram, prozas lasījumi naktī. Daudzi akadēmijas beidzēji strādā pasākumu organizēšanas uzņēmumos.”
Pienākumi un īpašības
Pasākuma organizators ir viena no grūtākajām profesijām. Viņam jābūt gan labam scenāristam, gan reklāmistam, gan psihologam. Turklāt jāprot ap sevi pulcināt profesionāla komanda un jāsaglabā vēss prāts viskritiskākajās situācijās. Visbeidzot, pat ja izdodas attīstīt sevī visus šos talantus, tomēr nevari būt drošs par pasākuma iznākumu, jo skatītāji nekad nebūs vieni un tie paši.
Gan nelielu ballīšu, gan lielu svētku organizētājam ir jārēķinās ar daudziem pienākumiem. Nepietiek vien uzrakstīt labu pasākuma scenāriju – ir jāsapulcina profesionāla komanda (piemēram, svētku vadītāji, tehniskie darbinieki utt.), jādomā par reklāmu, drošību, satiksmes ierobežojumiem, potenciālo publiku. Masveida svētku organizēšanā jāsaprot, ka ne vienmēr var izpatikt visām interešu grupām, tāpēc jāveido vairāki tematiski pasākumi – bērniem, pieaugušajiem, vecākiem cilvēkiem. Nav jāskumst, ja pasākumā neiesaistās visi klātesošie. Nedrīkst svētkus pārvērst par piespiedu pasākumu. Par izdevušos pasākumu liecina tas, ka skatītāji ir atvērti, smaidīgi un čalojoši.
Strādājot svētku organizēšanas uzņēmumā, jārēķinās ar visdažādākajiem klientiem. Ja publika izrādās neatsaucīga, pēdējā mirklī ir jāmaina viss pasākuma scenārijs. Bieži vien klienti iedomājas, ka izklaide viņiem pienākas par brīvu – atliek tikai noīrēt telpas, tāpēc svētku organizatoram noder arī psihologa iemaņas.
Svētku režijas students Ulvis Zirnis uzskata, ka pasākuma izdošanos nodrošina labs stāsts. Viņš domā, ka tam jābūt ļoti vienkāršam, lai to saprastu pēc iespējas lielāka publika. Zemteksti un intelektuāli vēstījumi paliek teātra un kino režisoru ziņā. Tomēr Rīgas domes Kultūras departamenta vadītāja Diāna Čivle, kura atbild par lielākajiem pilsētas svētkiem, aicina jaunos rīkotājus nenovērtēt skatītājus par zemu: “Ja pasākuma organizatori necels latiņu augstāk, publika negūs mākslinieciski augstvērtīgus svētkus. Mēs nedrīkstam tikai atražot klišejas. Radināsim skatītājus domāt!”
Atalgojums atkarīgs no svētku vēriena
Ja ir vēlme izmēģināt spēkus nelielu ballīšu rīkošanā, vislabāk iziet praksi kādā privātā uzņēmumā. Tur bieži ir vajadzīgi pasākumu rīkotāji. Tā kā svētku vadīšana sastāv arī no improvizācijas, drīz vien jauniņajam būs amats rokā un viņš varēs priekšniekam ieteikt arī savas idejas.
Pasākumu organizatora atalgojums ir atkarīgs no svētku vēriena. Ja tiek pieaicināti daudzi palīgstrādnieki, tad atalgojums, protams, ir mazāks. Taču speciālisti iesaka netaupīt un nepaļauties tikai uz saviem spēkiem. Tikai retu reizi vienā cilvēkā apvienojas gan veiksmīgs scenāriju rakstītājs, gan organizators, gan tehniskais darbinieks. Pirmajā reizē nevajadzētu uzticēties svešiem palīgiem. Labi, ja komanda ir profesionāla un uzticama.
Ja pasākuma organizators strādā uzņēmumā, viņš vai nu saņem noteiktu algu, vai arī atalgojums ir atkarīgs no novadīto pasākumu skaita. Turpretī, ja svētku rīkotājs ir kā pašnodarbinātais, kurš piedalās dažādos publiski izsludinātos konkursos vai meklē finansējumu pats, tad viņa atalgojums ir atkarīgs no viņa atpazīstamības un darba spējām.
Organizētājam ļoti labi jāizjūt arī dažādi saimnieciskie sīkumi, viņš nedrīkst lidināties pa gaisu. Pasākuma rīkotājam ir jābūt labiem kontaktiem, jo, uzticot pasākuma vadīšanu neprofesionālim, uzņēmums var pazaudēt klientus. Laba komanda ir galvenais pasākuma izdošanās priekšnosacījums. Galvenais organizators var būt ļoti talantīgs cilvēks, taču bez labiem palīgiem viņš nav nekas.
Komentēt rakstu