“High Definition” vai HDTV ir mūsdienu standarta formāts, kurā notiek daudzu ASV un pasaules televīziju programmu parraide. Arī Latvijā šāds attīstības virziens Eiropas Savienības ietvaros ir neizbēgams, taču speciālistu, kuri prastu strādāt šādā sistēmā, ironiskā kārtā trūkst. Tāpēc Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā šogad startē jauna maģistra programma – audio un vizuālie mediji. Mācības ietvers ne tikai tehniskus kursus, bet arī lekcijas ekonomikas zinībās.
Jaunās programmas direktors Aigars Ceplītis-Katinskis ilgus gadus pavadījis Amerikā, apgūstot audiovizuālās zinības. Kā apliecinājums viņa profesionalitātei ir fakts, ka Aigars pēdējos gadus strādāja par Holivudas režisora Randala Kleisera galveno kino montāžistu. R. Kleisers sadarbojies ar lielajām un arī Latvijā zināmajām Holivudas zvaigznēm – Melāniju Grifitu, Brūku Šīldsu, Džonu Travoltu un citiem.
Taču A. Ceplītis nav ieradies, lai dižotos ar saviem karjeras sasniegumiem, bet dalītos ar tām iemaņām un zināšanām, kuras apguvis pāri okeānam. Mācību programma veidota, koncentrējoties uz praktiskām lietām.
“Pēc skolas beigšanas visi nevar būt režisori un televīzijas programmu vadītāji. Reālākais, ko varam piedāvāt – tehniskās iemaņas, kuras var izmantot ikdienā. Viss pārējais, cik radošs un spējīgs būs cilvēks, atkarīgs no paša,” programmas koncepciju pamato Aigars.
Mācību procesā pārsvarā tiks izmantoti “Macintosh” datori, ar kuru palīdzību varēs apgūt jaunākās un biežāk izmantotās skaņas dizaina, montēšanas un citas programmas. Izvēle par labu “Macintosh” notikusi tāpēc, ka kompānija “Apple” beidzot sākusi iekarot Latvijas tirgu. To apliecina, piemēram, fakts, ka jau rudenī “Latvijas Mobilais telefons” piedāvās pakalpojumus “iPhone”. Apple produktu pielietošana kino un televīzijas jomā kļūs arvien agresīvāka un līdz ar to būs nepieciešami attiecīgi speciālisti. Visi praktiskie kursi tik pasniegti, pielietojot galvenokart “High Definition”formatu, kas Latvijā aptuveni pēc diviem gadiem kļūs par standartu, tāpēc speciālistus, kuri prot strādāt šajā formātā, jāsāk gatavot jau šobrīd.
Otra lieta, kas ņemta vērā, sastādot programmu – Latvijā vēl joprojām bieži izmanto ierakstu dublēšanu. Tas nozīmē, ka skaņa tiek ierakstīta nevis filmēšanas laukumā, bet vēlāk studijā. A. Ceplītis ir pārliecinājies, ka aktieris vēlreiz nav spējīgs uz tām emocijām, kādas ir pirmajā filmēšanas reizē. Tāpēc kā alternatīva tiks mācīta skaņas ierakstīšana augstā kvalitātē jau filmēšanas laukumā.
Trešais Latvijas mediju un filmu industrijas punkts, par kuru ir vērts raizēties, pēc Aigara un citu vietējo speciālistu domām, ir scenāriji.
“Neprofesionāli scenāriji ir iemesls, kāpēc miljonu vērtās filmas beigu galā ievērību gūst tikai Latvijā, bet starptautiskos festivālos emocijas neraisa,” daudzu producentu atzinumam pievienojas Aigars. Viņš pats pasniegs scenāriju rakstīšanu, skaņas dizainu un citas programmas. Tiks piesaistīti arī speciālisti no ASV, Krievijas un citām valstīm. Izmantojot sakarus Losandželosā, ko Aigars uzskata par savu otro dzimto pilsētu, viņš grib būvēt „tiltu”- veicināt studentu, kā arī kino un televīzijas speciālistu apmaiņu starp Holivudu un Rīgu.
Bez radošajām nodarbībām topošajiem audiovizuālajiem speciālistiem būs jāapgūst vairāki kursi, kas saistīti ar ekonomiku. Mākslu parasti taisa skolas laikā un vecumdienās, bet viss pārējais ir bizness. Tāpēc arī māksliniekam ir jāzina likumi un normatīvi, lai neiekristu, piemēram, ar neizdevīgiem līguma nosacījumiem.
Audio un vizuālo mediju maģistra programmā tiks uzņemti aptuveni 20 studentu, mācību maksa nav no mazākajām – 6000 latu par abiem gadiem. Tomēr līdzīgas programmas Latvijā nav, tuvākā vieta ir Baltijas mediju skola Tallinā. Nākotnē gan domāts, ka labākie un attapīgākie varētu studēt arī bez maksas, taču šogad budžeta vietu nebūs.
Būtiski, ka uzņemšanas komisija iepriekšējo pieredzi mediju jomā neuzskata par vitāli nepieciešamu. Tā kā programmas saturs ir jauns (digitālie mediji), zināšanas tiks pasniegtas no pamatiem. Lielākā vērība tiks pievērsta studenta motivācijai, lai saprastu, vai konkrētā programma ir viņam atbilstošākā. A. Ceplītis nenoliedz, ka ne visi ir piemēroti un vēlas strādāt tehniski. Ja cilvēkam tuvāka ir māksla, iespējams, ka vērtīgāk ir izvēlēties studijas Latvijas Kultūras akadēmijā.
Fakti:
> Piešķiramais grāds:
Humanitāro zinātņu maģistrs audiovizuālā mediju mākslā
> Studiju ilgums: 24 mēneši
> Studiju maksa: Ls 6000
> Studiju valoda:
krievu, latviešu, angļu
> Studiju programmas struktūra:
> Audiovizuālās mediju mākslas teorētiskie un praktiskie kursi
Televīzijas un kino producēšana. Foto žurnālistika. Video montāžas māksla. Operatora māksla. Televīzijas un radio programmu vadītāja māksla. Režijas māksla. Skaņas režija. Mūsdienīgs radio un televīzijas tehniskais nodrošinājums. Televīzijas producēšanas tehnoloģija (ētera organizācijas loģistika). Televīzijas procesa psiholoģija.
> Humanitārie, jaunrades darba, mākslas un vadībzinības kursi
Interneta žurnālistika. Scenārija māksla. Teležurnālista māksla. Redaktora māksla. Masu mediju ekonomika un menedžments. Televīzijas un kino vēsture. Pasaules kultūras vēsture un mākslas zinātne. Žurnālistikas tiesiskie, morālie un psiholoģiskie aspekti. Jaunrades process.
> Papildu iespējas
Stratēģiska vadībzinība mediju uzņēmumos. Krīzes menedžments. Reklāma masu medijos. Datorgrafika un dizains. Masu komunikācijas mūsdienu teorijas. Līderība un organizācijas uzvedība. Aktiermeistarība. Vadīšanas psiholoģija. Argumentācija masu medijos.
> Pieteikumus līdz 20. septembrim var sūtīt uz Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu.
Komentēt rakstu