Bēdīgi, ja tiek iemaksāta pirmā iemaksa, bet pēcāk atklājas, ka solītais sapņu ciematiņš slēpj sevī šķības konstrukcijas un lētus materiālus. Vai likumā noteiktais garantijas laiks – 2 gadi – ir pietiekams, lai redzētu visas celtnieku pieļautās kļūdas un pieprasītu tās labot?
Bīstamās viendienīšu firmas
Latvijas Būvnieku asociācijas izpilddirektors Mārcis Nikolājevs uzskata, ka likumā noteiktās celtniecības kvalitātes garantijas laiks ir optimāls un tikai atsevišķos gadījumos to vajadzētu lielāku. Likums nosaka, ka tas ir vienāds gan lieliem, sarežģītiem projektiem, gan, piemēram, lauku pirtiņai, tāpēc projektu attīstītājiem ir pašiem jāizsver, vai garantijas laiku dot lielāku. “Tas ir attīstītāju ziņā. Ja viņi izsludinās konkursu būvfirmām par objektu ar piecu gadu garantiju, pieteiksies mazāk celtniecības kompāniju, taču gan viņi, gan vēlāk arī pircējs būs drošs par kvalitāti,” stāsta M. Nikolājevs.
Lielāku problēmu viņš saskata “viendienīšu firmās”, kas nodibinājušās, lai uzceltu vienu projektu, un pēc tam paziņo par bankrotu. No šādām kompānijām labojumus vai kompensāciju pieprasīt vairs nav iespējams, kaut vai noteiktā garantija būtu simts gadi. Tāpēc M. Nikolājevs iesaka attīstītājiem raudzīties, vai viņu izvēlētā celtniecības firma ir uzticama. Viņš gan nenoliedz, ka šādu “viendienīšu” mēdz būt arī starp attīstītājiem.
Ja ēku vai ciematu cēlusi pietiekami ietekmīga un atpazīstama būvniecības firma, kas nekustamā īpašuma tirgū darbojas ilgi, divu gadu laikā nav sarežģīti pieprasīt celtniecības defektu novēršanu. Problemātiska situācija veidojas tad, ja būvniecības uzņēmums dibināts ar mērķi realizēt vienu projektu un ātri likvidēties pēc veiksmīgas tā pārdošanas. Šādā gadījumā neapskaužamā situācijā nonāk gan īpašnieki, gan arī apsaimniekotāji un savstarpējs konflikts ir gandrīz neizbēgams, jo īpašnieki ar sūdzībām un prasībām novērst celtniecības trūkumus griežas tieši pie apsaimniekotāja. Protams, apsaimniekotājs dara, ko var, tiek meklēts būvuzņēmējs, dažkārt sākas arī tiesu darbi, bet tas viss prasa laiku un izdevumus.
Jāpagarina līdz pieciem gadiem
Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume nebūt neuzskata divu gadu garantiju par optimālu laiku celtniecības kvalitātes noskaidrošanai. “Būvniecībā tas ir ļoti īss laika periods. Celtnēm būtu jāstāv līdz pat 100 gadiem.” Viņaprāt, minimālais garantijas laiks būtu jāpagarina vēl vismaz par trim gadiem. “Divu gadu laikā var būt siltas ziemas vai citi neraksturīgi laikapstākļi, kā rezultātā reālais mājas stāvoklis neatklāsies,” viņš piebilst.
Viena no nedaudzajām projektu attīstītāju firmām, kas devusi saviem objektiem piecu gadu garantiju, ir SIA “Saliena”. Pārdošanas menedžeris Ruslans Miroņenko stāsta, ka tas bijis nopietns lēmums: “Nosakot šādu garantijas laiku, ir jāpiedomā pie celtniecības kvalitātes daudz pamatīgāk. Skaidrs, ka šajā laikā izturēs nesošās konstrukcijas, jumts u.tml., bet ir rūpīgāk jāpiedomā arī pie iekšējās apdares materiāliem. Pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai atklātos arī dažādi kosmētiski defekti. Lielāka garantija paredz pilnīgi citu attieksmi no attīstītāju puses.”
Dzīvokļa pircējam ir jābūt ļoti uzmanīgam, slēdzot līgumu. Jāraugās, lai līgumā būtu precīzi atrunāts garantijas laiks un tas, kuram jāizlabo atklātie defekti, cik ilgā laikā tas jāizdara u.c. detaļas. Citādi projekta realizētāji var paziņot pircējam, ka viņa pienākums ir bijis tikai uzbūvēt māju ar sienām, bet par grīdu ieklāšanu un komunikāciju pieslēgšanu jaunajam saimniekam ir jārūpējas pašam. Daudzos līgumos netiek atrunāts arī jau pieminētais garantijas laiks, taču Patērētāju tiesības aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa uzsver, ka pircējam tomēr ir tiesības divu gadu laikā sūdzēties par nekvalitatīvi uzbūvētu māju.
Vispirms jāmēģina vienoties par trūkumu labošanu ar būvnieku vai pārdevēju. Gadījumos, kad mutiska vienošanās nav iespējama, jāiesniedz rakstiska prasība. Ja pārdevēji uzskata, ka defekts nav radies viņu vainas dēļ, jāveic ekspertīze. Ja arī tad nav iespējams atrast atbildīgo, jāvēršas ar iesniegumu PTAC. Centram samērā bieži izdodas panākt, lai defekti tiktu laboti, bet daļa lietu tiek nodota tiesai, stāsta Baiba Vītoliņa. PTAC katru gadu saņem ap 200 sūdzību par būvniecības darbiem. Daudzas no tām ir par nokavētiem termiņiem, taču daļa – arī par nekvalitatīvi paveiktiem celtniecības darbiem. Gandrīz pusē gadījumu izdodas rast patērētājiem pozitīvu risinājumu.
Speciālisti iesaka dzīvokļa pircējam pārbaudīt gan projekta realizētāja, gan būvfirmas vēsturi. Svarīgi, lai uzņēmumam jau iepriekš būtu veiksmīga pieredze līdzīgu projektu īstenošanā vai laba reputācija. Ekonomikas ministrijas mājas lapā visu kompāniju reputācija ir kā uz delnas. Lai izvairītos no neobjektīvas būvniecības uzraudzības gan būvinspekcijas, gan arī Būvinženieru savienības pārstāvji iesaka algot savu būvuzraugu.
Komentēt rakstu