Līdz ar vakardienas darba grupas sēdi priekšlikumu izstrādei augstākās izglītības un zinātnes reformēšanai darba grupa ieviesusi izmaiņas iespējamajos scenārijos attiecībā uz šo nozaru institūciju skaitu un sistēmu valstī.
Jau ziņots, ka darba grupa atteikusies no ieceres par vienas daudzapmetņu universitātes izveidi uz esošo valsts institūciju bāzes, vienlaikus atsakoties arī no scenārija, kas paredz augstākās izglītības un zinātnes nozares atstāšanu pašorganizācijā.
Līdz ar to šobrīd darba grupā tiek apskatīti trīs tālākās attīstības modeļi. No tiem pirmais paredz, ka valsts nenoteiks sistēmas pārmaiņas institūciju skaita ziņā, tomēr atbalstīs šādas izmaiņas, ja apvienošanās notiks uz brīvprātības principa, vienlaikus veidojot nosacījumus konsolidācijai, izvirzot paaugstinātas kvalitātes prasības un finansēšanā orientējoties uz rezultātiem.
Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrija izvērtēs vienādu vai līdzīgu studiju programmu un zinātniskās darbības virzienu realizēšanas lietderību dažādās augstskolās un institūtos un veicinās starpinstitūciju kopējas aktivitātes, tādējādi konsolidējot esošos resursus programmu līmenī.
Otrais variants paredz zinātnes sistēmu pārveidot tā, ka daļa augstākās izglītības un zinātnes institūciju tiek konsolidēta un pakāpeniski izveidota zinātnes universitāte, vienlaikus kā atsevišķas institūcijas saglabājot reģionālās un mākslas augstskolas, kā arī atsevišķas profesionālās augstskolas. Jaunizveidotās zinātnes universitātes uzdevumi tādā gadījumā būs atbildība par strukturālo pārmaiņu mērķu un uzdevumu sasniegšana attiecībā uz nacionālo konkurētspēju.
Visbeidzot pēdējais modelis paredz augstākās izglītības un zinātnes institūciju konsolidāciju un pārveidi pēc nozaru grupu principa, atkal saglabājot neskartas reģionālās un mākslas augstskolas. Šādā veidā varētu tikt izveidotas nozaru grupu universitātes, piemēram, dabas un inženierzinātņu universitāte, sociālo un humanitāro zinātņu universitāte un citas. Universitāšu uzdevumi tādā gadījumā būtu atbildēt par savas nozaru grupas ieguldījumu strukturālo pārmaiņu mērķu un uzdevumu sasniegšanā.
Augstskolu finansēšanas sistēmā savukārt plānots pāriet uz rezultātos orientētu finansēšanas modeli, pēc Latvijas Studentu apvienības rosinātā principa "nauda seko kvalitātei" vērtējot katrai iestādei izvirzīto kvalitātes rādītāju sasniegšanu, bet it īpaši Latvijas tautsaimniecības konkurētspējai svarīgo kvalitātes rādītāju nozīmi.
Augstākā līmeņa studijām (maģistrantūras un doktorantūras) studijām paredzētais finansējums savukārt tiktu koncentrēts tajās institūcijās vai to apvienībās, kam ir pietiekama kapacitāte attiecīgā līmeņa studiju nodrošināšanai un atbilstoši kvalitatīvie un kvantitatīvie darbības rezultāti šajos izglītības līmeņos.
Joprojām aktuāla ir iecere par privātā finansējuma palielināšanu no valsts budžeta finansētajām augstskolām, ko plānots sasniegt, nodrošinot Latvijas uzņēmējiem interesantu augstākās izglītības programmu un mūžizglītības piedāvājumu. Vienlaikus paredzēts likvidēt atšķirības publiskā finansējuma piesaistes un izlietojuma jomā starp publiskajām un privātajām augstākās izglītības institūcijām.
Zinātnes finansējuma sistēmu plānots reformēt, finansējumu saistot ar konkrētu starptautiski nozīmīgu pētniecības rezultātu sasniegšanu un to sekmīgu pārnesi uz Latvijas tautsaimniecību. Fundamentālajai zinātnei paredzētais finansējums tiks koncentrēts tajās institūcijās, kam ir pietiekama starptautiski novērtēta pētnieciskā kapacitāte, kas vienlaikus nodrošina augstākā līmeņa studijas, spēj piesaistīt starptautisku finansējumu pētniecībai un ir ar atbilstošiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem darbības rezultātiem fundamentālajā zinātnē.
Savukārt, lai zinātnei piesaistītu arī privāto finansējumu, plānots veicināt zinātniskā darba rezultātu komercializāciju.
Jau ziņots, ka darba grupai informatīvais ziņojums bija valdībā jāiesniedz līdz 1.novembrim, taču šobrīd termiņu lūgts pagarināt līdz 14.novembrim. IZM gan prognozē, ka reāli priekšlikumi valdībā tiks iesniegti līdz novembra beigām.
