Pa šo laiku abi ar kundzi Indru dārzu neskaitāmas reizes veidojuši un pārveidojuši, abiem puķu mīļiem ideju nekad nav trūcis. Pēdējos gados savs vārds dārza rotāšanā sakāms arī desmitgadīgajam mazdēliņam Leonardam.
Kārtējo reizi dzirdot mašīnu uz ielas bremzējam, Ārgaļi zina: vērīgs autobraucējs pamanījis balto pūci jumta korē tupam. Liels ir izbrīns, saprotot, ka tik izteiksmīgais putns darināts no plastmasas un iegādāts visparastākajā saimniecības veikalā! Bruģim pieplacis, pūcē draiski noraugās raibs sivēns. Abi zvēriņi ir mazdēla mīluļi, kā nekā viņš tos veikalā ieraudzīja.
Keramikas kaķu kolonna, kas sagaida nācējus pa vārtiem ienākot, ar katru gadu kļūst garāka: Ārgalis ik vasaru pa jaunam astainajam iegādājas.
No gana par dārznieku
Ielas malā Ārgaļi izveidojuši nelielu skujeņu dārzu, visi stādi pirkti Latvijā. Vairums Jaunkalsnavā. Ārgalis desmit gados ir pārliecinājies, ka skujeņus nedrīkst žēlot, tie regulāri jāapgriež, lai zaļajos sānos neveidotos „caurumi”. Visi jau palielie skujeņi stādīti 1997.gadā. Nožogojuma mazie vārtiņi sunītei Elbai strikti norāda: tev nebūs gar sētu nēsāties, garāmgājējus un mašīnas medījot. Arī no iepriekšējās mājas Siguldā līdzi vestais ganiņu pāris mierīgi var keramikas aitiņas ganīt.
Par ganīšanu Ārgalis stāsta labprāt, kā nekā savulaik kolhozā „Rosme” viens pats 120 brūnaļas ganījis, zirga mugurā sēdēdams. Netālu no ganībām pleties pasakains dārzs, kura saimnieki Sibīrijā balandu lasījuši... Andris kā apburts pa dārzu staigājis, vismazāko nezālīti ārā raudams. Dārzs viņu vilināt vilinājis.
Visu rakstu lasiet 14.augusta izdevumā
Komentēt rakstu