Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) dzīvojamām platībām turpmāk varētu būt 0,1% no īpašuma kadastrālās vērtības, šodien vienojušies koalīcijas partiju pārstāvji, žurnālistus informēja Pilsoniskās savienības Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile.
Pēc Finanšu ministrijas rēķiniem, jaunā likme budžetā varētu dot 6,5 miljonus latu. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) skaidroja, ka, piemēram, gadījumā, ja kadastrālā vērtība īpašumam ir 50 000 latu, tad nodoklis būs 50 lati gadā.
Premjers pauda gandarījumu, ka partijām ir izdevies vienoties par NĪN un virzīties tālāk nākamā gada valsts budžeta sagatavošanā.
Tautas partija (TP), kura līdz šim iestājās pret NĪN piemērošanu dzīvojamām platībām, esot piekritusi nodokļa ieviešanai tikai tāpēc, lai izdotos pieņemt nākamā gada valsts budžetu. Partija joprojām uzskata ka nodokļa ieviešana nav pareiza, žurnālistiem sacīja TP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vents Armands Krauklis.
Sākotnēji TP šodien koalīcijas sēdē iebildusi pret nodokļa ieviešanu, un tādēļ sēdi pameta pilsoniskās savienības vadītāja Anna Seile. "Esmu dusmīga un aizgāju tikai tādēļ, lai TP uzvestos godīgi un pildīt doto solījumu - ieviests mājokļu nodokli," žurnālistiem sacīja Seile.
Seile pieļāva, ka TP iebilst pret mājokļa nodokli, jo partiju atbalstošie uzņēmēji esot sapirkušies lielus nekustamos īpašumus, par ko viņiem vajadzēs maksāt.
Kā ziņots, līdz šim bija piedāvāti vairāki varianti NĪN piemērošanai dzīvojamām platībām. Dombrovskis iepriekš atzina, ka viens no variantiem ir proporcionāla nodokļa likme 0,2% apmērā no kadastrālās vērtības visām dzīvojamām platībām. Tika lēsts, ka šāda likme budžetā papildus nodrošinātu 13 miljonu latu ieņēmumus.
Alternatīvus variantus piedāvāja ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Tautas partija. Ekonomikas ministrijas speciālistu izstrādātais mājokļa nodokļa variants paredzēja piemērot progresīvo nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Progresīvā mājokļa nodokļa likme būtu atkarīga gan no dzīvokļa vai mājas lieluma, gan no īpašuma kadastrālās vērtības.
Kampars tika atzinis, ka pie veselīgas ekonomiskās situācijas viņš neatbalstītu jaunu nodokļu ieviešanu, tomēr, ņemot vērā pašreizējos ārkārtējos apstākļus, ministrs uzskata, ka valdībai jācenšas ieviest pēc iespējas izsvērtāku, sociāli taisnīgāku un sabiedrībai pieņemamāku mājokļa nodokļa variantu.
Kampara skatījumā šajā sarežģītajā situācijā valstij ir jārod papildu ieņēmumi budžetā, tāpēc "mums jārēķinās ar faktu, ka lielā daļā Eiropas valstu mājokļa nodoklis jau ir ieviests, kā arī šāda nodokļa ieviešanu paredz mūsu parakstītā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem".
Ekonomikas ministrijas piedāvājums paredz, ka, piemēram, 45 kvadrātmetru (m2) liela dzīvokļa īpašniekam Rīgā, Valdemāra ielā, būtu jāmaksā 30 lati gadā jeb 2,50 lati mēnesī, bet tikpat liela dzīvokļa īpašniekam Dobelē būtu jāmaksā 10 lati gadā jeb 0,83 santīmi mēnesī. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ieviešot šādu nodokļa variantu, valsts budžetā varētu tikt rasti papildus ieņēmumi 25 līdz 40 miljonu latu apjomā.
TP priekšlikums paredzēja atteikties no šobrīd plānotās nodokļu sistēmas, kas paredz atšķirīgas nodokļu likmes zemei, neapstrādātai zemei un, iespējams, dzīvojamajai platībai. Tā vietā tika piedāvāts jau no nākamā gada ieviest vienotu nodokli, piemērojot likmi, kas nepalielinātu kopējo nodokļu slogu. Lai pildītu valdības doto solījumu Eiropas Kopienai un Starptautiskajam Valūtas fondam par nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšanu, TP prasīja vienlaikus samazināt nodokļa likmi.
Savukārt apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdībai Finanšu ministrijas ieteiktās vienotās 3% likmes vietā piedāvāja ieviest progresīvu nekustamā īpašuma nodokļa likmi par apdzīvojamo platību, vadoties no mājas vai dzīvokļa vērtības.
Ja mājokļa kadastrālā vērtība ir līdz 25 000 latu, tad likme būtu nulle, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir no 25 000 līdz 50 000 latu, likme būtu 20 lati gadā, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir no 50 000 līdz 100 000 latu, likme būtu 20 lati gadā plus 0,3% no kadastrālās vērtības gadā par vērtību virs 50 000 latu gadā. Savukārt ekskluzīvajiem īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība ir virs 100 000 latu, nodokļa slogu veidotu 20 lati gadā plus 0,3% gadā par vērtību virs 50 000 latu, plus 0,5% gadā par vērtību virs 100 000 latu.
Īstenojot šo TB/LNNK priekšlikumu, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa likme par apdzīvojamo platību būtu 0 vai 20 lati gadā, savukārt dārgo ekskluzīvo villu īpašniekiem vajadzētu maksāt vairākus simtus latu gadā.
