19. okotobrī un 20. oktobrī Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua Luksemburgā piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā tiks diskutēts par krīzes risinājumiem ES piena produktu tirgū, kontroles sistēmas pilnveidošanu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) ietvaros un Baltijas jūras zvejas kvotām 2010. gadā.
Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar priekšlikumu veikt grozījumus piena kvotu sistēmā, attiecīgi paredzot, ka dalībvalstis varēs iepirkt no lauksaimniekiem kvotas valsts rezervē un šo iepirkto daļu neizmantot valsts kopējā kvotā, aprēķinot valstij soda naudas apmēru kopējās valsts ikgadējās kvotas pārsnieguma gadījumā. Savukārt iekasēto soda naudu dalībvalstis varēs izmantot pārstrukturēšanas pasākumiem piena nozarē. Tāpat Komisija plānojusi paplašināt savas pilnvaras, lai tā ātrāk spētu reaģēt uz iespējamiem turpmākiem satricinājumiem piena tirgū.
D.Lucaua sanāksmē norādīs, ka Latvija neatbalsta Komisijas priekšlikumu par kvotu atpirkšanu, ja dalībvalstīm obligāti jānosaka, ka kvotu pārsniegušajiem ražotājiem netiek atmaksāti ieturētie maksājumi, ja nav pārsniegta valsts kvota. Latvija var atbalstīt šo priekšlikumu tikai tad, ja šīs normas piemērošana paredzēta kā brīvprātīga.
Savukārt Latvija kopumā var atbalstīt pilnvaru palielināšanu Komisijai. Taču tās pieņemtie lēmumi nedrīkst būt sasteigti vai izteikti labvēlīgi vienai vai vairākām atsevišķām dalībvalstīm. Tāpat arī diskusijām par konkrētu lēmumu jābūt pietiekoši plašām, lai tiktu uzklausīti un pienācīgi izvērtēti visi viedokļi un priekšlikumi.
Sanāksmē diskutēs arī par Kopienas kontroles sistēmas pilnveidošanu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) nodrošināšanai. To ir nepieciešams pārskatīt, lai uzlabotu KZP noteikumu izpildi, pilnīgotu kontroles sistēmu kā tādu, kā arī veicinātu moderno tehnoloģiju izmantošanu tajā.
Diskusijā D.Lucaua norādīs, ka visu zivsaimniecības nozari aptverošas kontroles sistēmas izveide pēc būtības ir atbalstāma. Tomēr pastāv bažas, ka tas varētu prasīt būtiskus finanšu resursus un izraisīt papildus administratīvo slogu ne tikai nozares pārvaldības institūcijām, bet arī nozarē iesaistītajiem. Tā piemēram, Latvija uzskata, ka nav jāveido jaunas sistēmas, kurām nav skaidrs pamatojums, redzami ieguvumi un finansiālais avots. Tāpēc Latvija uzstās uz ilgāku laika periodu, paredzēto pasākumu ieviešanai.
Savukārt ES ministru padomei vienojoties par konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējām Baltijas jūrā, valsts sekretāre norādīs, ka Latvija pamatā atbalsta piedāvātos kopējās pieļaujamās nozvejas (KNP) līmeņu noteikšanas principus un apjomus reņģei gan Baltijas jūrā, gan Rīgas jūras līcī, abiem mencu krājumiem un lasim. Bet nevar piekrist piedāvātajam KPN brētliņai 2010.gadam. Uzsverot smago finansiālo un ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī to, ka brētliņa ir būtisks zivju apstrādes un zivsaimniecības nozares eksporta produkts, D.Lucaua izteiks aicinājumu Komisijai nesamazināt brētliņu KPN 2010.gadam. ''Jebkurš samazinājums ļoti negatīvi ietekmēs kā zvejniecības, tā arī zivju apstrādes un zivju tirdzniecības sektorus,'' paužot Latvijas nostāju, norādīs valsts sekretāre
Tāpat sanāksmē plānots vienoties arī par atļauju sniegšanu izplatīt tirgū atsevišķus ģenētiski modificētās (ĢM) kukurūzas produktus. ZM valsts sekretāre norādīs, ka Latvija neatbalsta šos priekšlikumus, pamatojoties uz Saeimas Eiropas lietu komisijā pieņemto vispārējo negatīvo lēmumu, attiecībā uz visiem ĢMO produktiem.
