- Vairāki mediji un dažas sabiedriskās organizācijas izplatīja viedokli, ka jūs vēl pirms prokuratūras zinājāt, cik naudas pazudis KNAB. Vai tā bija?
- Es tolaik tikai teicu, ka KNAB zog lielos mērogos. Summas simtos tūkstošu - tas raksturo zagšanas mērogus. Joprojām uzskatu, ka visas zādzības KNAB joprojām nav ne tuvu atklātas. Ja viss normāli attīstīsies, gaidiet ļoti interesantas lietas. Tas, ka KNAB zog, jau tolaik bija skaidrs, tikai nez kādēļ to nesaprata prokuratūra un citas iestādes. Tas, ka zādzības joprojām nav atklātas, nozīmē to, ka vai nu šajās lietās iesaistīti paši atklājēji, vai arī tie ir vienkārši nejēgas.
- Bet prokuratūra taču zādzības KNAB rūpīgi izmeklēja visai ilgu laiku. Kāpēc tad viss vēl nav atklāts?
- Prokuratūrai pēdējā laikā iet kā pa celmiem. Visas lietas, pie kā prokuratūra ķeras, ir vieni vienīgi neveiksmju stāsti. Viņiem vajadzētu aiziet uz baznīcu un aizlūgt, varbūt tā noņemtu lāstu. Piemēram, Lemberga lieta. Lembergs jau divus gadus tiek vainots smagos noziegumos, kurus šo divu gadu laikā prokuratūra nekādi nevar pierādīt. Līdzīga situācija ir arī citās krimināllietās. Kļuvis zināms, ka Lemberga lietās strādā vairāk nekā divdesmit prokuroru. Zinot viņu atalgojumu, varam sarēķināt, ka divu gadu laikā Lemberga lietas prokuroru atalgojums vien valstij izmaksājis pusmiljonu latu. Un šeit nav ieskaitīti citi izdevumi. Sasummējot visus izdevumus gan krimināllietās, kas vēl nav nonākušas līdz tiesai, gan arī Grinbergu lietā, var secināt – šobrīd vēršanās pret Lembergu valstij izmaksājusi vismaz divus miljonus latu nodokļu maksātāju naudas. Rodas jautājums - cik naudas šajā laikā iztērēts pasūtījumu slepkavību izmeklēšanai? Piemēram, tiesneša Laukrozes slepkavības atklāšanai? Acīmredzami, ka Lemberga vajāšana prokuratūrai ir kļuvusi vissvarīgākā.
- Jūs sakāt, ka prokuratūrai iet kā pa celmiem, bet, no malas raugoties, pamanāmas viņu milzīgās iespējas: piemēram, kad Aivara parka lietai beidzās visi iespējamie pirmstiesas izmeklēšanas termiņi, prokuratūra pieņēma lēmumu apturēt šo krimināllietu. Vai tad tas neliecina par viņu plašajām pilnvarām?
- Zaudējot lietu, liela māksla ir atzīt savu zaudējumu. Cits ceļš, kā labot nepatīkamo situāciju - ar visiem likumīgiem vai noziedzīgiem līdzekļiem turpināt mēģināt pierādīt to, ko nav iespējams pierādīt. Gan Lemberga lieta, gan KNAB zādzību neizmeklēšana, gan neveiksmes citās lietās liecina, ka prokuratūrā šobrīd ir nopietnas problēmas. Jāveic nopietna pārbaude par to, kādēļ prokuratūra šobrīd nespēj veikt savas funkcijas. Piemēram, Lemberga lietā dīvainības jau redzamas ar neapbruņotu aci: prokurors ar lietā iesaistīto pretējo pusi pusdieno restorānā un pieņem materiālu labumu telefona apmaksas veidā no trešajām pusēm! Tā tas turpināties nevar. Agrāk vai vēlāk prokuratūras darbība tiks izvērtēta. Lemberga lieta prokuratūrā tapa vienkārši. Kāds cilvēks uzrakstīja iesniegumu, ka viņam šķitis, ka viņam draudēts, ka visi Ventspils uzņēmumi - tajā laikā tie vēl bija valsts uzņēmumi - izņems savus noguldījumus no kādas konkrētas Rīgas bankas, kuras tagad jau vairs nav un, lai tai vieglas smiltis. Šis cilvēks iesniegumā rakstīja, ka apmaiņā pret to, ka Ventspils uzņēmumi šajā bankā paturēs naudu, viņam bija jāatdod akcijas. Lūk, tā sākās Lemberga lieta un tagad mēs redzam, kā tā tiek izmeklēta. Nav jābūt Šerlokam Holmsam, lai zinātu, ka tajā laikā nevienam Ventspils uzņēmumam šai bankā konta nebija. Nezinu, ko prokuratūra tur grib pierādīt. Zinu tikai to, ka nevar pierādīt to, kā nav bijis. Tādēļ jau arī izmeklēšanas rezultāts ir tāds, kāds tas bija prognozējams. Jautājums - kādēļ šādām lietām tiek tērēti tik milzīgi resursi, bet slepkavībām nē? Prokuratūrā, arī drošības iestādēs vienlaikus ar visatļautību dīgst noziedzība, līdzīgi kā tas bija KNAB. Neizslēdzu, ka pārbaudot prokuratūru, tur atklāsies nopietnas noziedzīgas darbības. Ja jau notiek tik izmisīgi centieni pierādīt to, ko nevar pierādīt, tad jau tas vien liecina, ka steidzīgi nepieciešams veikt pārbaudi, jo kaut kas tur nav kārtībā.
- Vai aizdomas, ka atsevišķi prokurori varētu būt saistīti ar kriminālo pasauli, ir pamatotas?
- Materiālu labumu gūšana no lietā ieinteresētām personām, par ko jau pat publiski kļuvis zināms, manuprāt, ir ļoti smags noziegums. Par pārējo grūti teikt. Lemberga lietā acīm redzama ir otras ieinteresētās puses iejaukšanās ekonomiskajos procesos. Jo ātrāk notiks prokuratūras izvērtēšana, jo mazāks posts tiks nodarīts Latvijas valstij.
- Kurš varētu būt prokuratūras vērtētājs?
- Likums paredz ģenerālprokurora darbības izvērtēšanu un līdz ar to arī visas prokuratūras izvērtēšanu. Pēdējos mēnešus ģenerālprokurors bija manāms staigājam pa Saeimu stāstot, ka viņš esot bijis pret Lemberga arestu. Viņš stāstīja, ka tur esot bijuši citi sliktie prokurori, taču viņš stingri iestājies pret Lemberga arestēšanu. Dīvaini - ja jau ģenerālprokurors redzēja, ka prokurora lēmums arestēt Lembergu nav motivēts, viņš taču to varēja atcelt! Likumā ir pants par apzinātu rīcību, kura novedusi pie nopietnām sekām. KNAB gadījumā saskatāma apzināta rīcība, kas noveda pie nozieguma. Maizītis bija tas, kurš pirmais ierosināja noņemt no amata Alekseju Loskutovu. Bet tad, pakļaujoties mediju spiedienam, viņš mainīja savu viedokli. Sekas tam visam izrādījās nopietnas - nozagti 140 000 latu. Tā bija absolūti apzināta rīcība, kura noveda pie smagām sekām. Tas taču ir acīm redzami. Tas liecina, ka jānozīmē speciāls tiesnesis šīs un pārējo ģenerālprokurora darbību izvērtēšanai. Likums nosaka, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs šādu lietu izmeklēšanai nozīmē speciālu tiesnesi.
- Vai KNAB nozagtās naudas lietā jums tiešām tika piemērots liecinieka statuss?
- Nezinu. Mani sauca uz prokuratūru, taču es uzreiz paziņoju - nekādus papīreļus par to, ka neko nestāstīšu, neparakstīšu un arī neparakstīju. Es viņiem skaidri un gaiši pateicu: pārbaudiet visus naudas izdevumus un naudas apriti un jūs atklāsiet jaunus noziegumus. Man lūdza palīdzēt atklāt šos noziegumus un es viņiem pastāstīju, kā tos atklāt. Vai viņi ieklausīsies vai ne, es nezinu.
- Iepriekš jūs norādījāt, ka KNAB „tīra galus”, slēpjot nozieguma pēdas. Vai KNAB ir izdevies šos „galus” notīrīt?
- Domāju, ka nē! Ne jau divi cilvēki vien iesaistīti šajos noziegumos. Tas ir daudz plašāks personu loks. Jautājums ir par KNAB vadītāju, ieskaitot paša Loskutova, iesaistes pakāpi. Izmeklēšanā jānoskaidro, vai no KNAB vadītāju puses bijusi tikai nolaidība. Nezināt par šādiem noziegumiem viņi nevarēja. Ka tik tiem, kuri šodien par Loskutovu pacēluši savu karogu, rīt to nenākas rullēt kopā un stumt maisā.
- Mēs redzam, ka tiesībsargājošās iestādes viena otru piesedz, kaut vai jūsu pieminētā prokurora „telefona lietā”. Vai šī piesegšanas tendence nav bīstama?
- Savulaik kontroles sistēma pār drošības un tiesībsargājošajām iestādēm bija lielāka. Pateicoties iepriekšējai Valsts prezidentei, kontrole izzuda. Drošības dienesti vienmēr rūpīgi analizē un prognozē vadītāju uzvedību un rīcību. Izanalizējot Vairas Vīķes-Freibergas personīgās īpašības, drošības iestādes saprata, ka viņas ambīcijas var veikli izmantot savā labā. Piemēram, drošībnieki Vīķei-Freibergai saka: „Mēs noskaidrojām, ka tie un tie par jums slikti runā.” Prezidente iedegās. Tā soli pa solim ar prezidentes akceptu drošības iestādes koncentrējās uz politiskās darbības monitoringu, izsekošanu, baumu izplatīšanu un beigu beigās panāca to, ka jel kāda drošības iestāžu kontrole kļuva neiespējama. Viens no kontroles trūkuma rezultātiem ir KNAB veiktais noziegums, un domāju, ka tas drošības un tiesībsargājošajās iestādēs nav vienīgais. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka jāizmeklē arī prokuratūras un SAB cilvēku iesaiste atsevišķos finanšu darījumos. Ceru, ka tas būs tuvākā laika jautājums, jo šīs lietas apdraud valsts drošību.
- Rietumvalstīs pēc noziegumiem tādos dienestos kā KNAB tie tiek reorganizēti. Vai ar Loskutova nomaiņu KNAB problēmas tiks atrisinātas?
- Jautājums - cik lieli izrādīsies šie noziegumi un kāda būs jaunā vadītāja izvēle. Ja vadītāja izvēle būs saistīta ar mēģinājumiem šos noziegumus piesegt, tad šīs iestādes likvidēšana ir ļoti iespējama. Ja tiks atrasts KNAB vadītājs, kurš nāks no malas, un kuram būs stingrs tvēriens, tad viss būs kārtībā. Tad amatus zaudēs ne tikai Loskutovs, bet arī daudzi citi. Esmu pārliecināts, ka apsūdzības par naudas piesavināšanos KNAB būs vairāk nekā diviem cilvēkiem.
- Vai bažas par to, ka atsevišķi prokurori cenšas piesegt nelikumības KNAB, ir pamatotas?
- Tas ir acīm redzami. Ja likums kādam deleģē tiesības, tas vienlaikus deleģē arī pienākumus un atbildību. Mani šokē, ka prokuratūra tiesības nodala no atbildība. Tā savas tiesības neaizmirst izmantot pilnā apjomā, bet par atbildību un pienākumu piemirst. Vilni Štramu četrus mēnešus turēja apcietinājumā, bet apsūdzība joprojām nav uzrādīta.
- Tas nevar būt!
- Bet tā ir. Pat padomju laikā tikai mēnesi varēja turēt apcietinājumā bez uzrādītās apsūdzības. Ja padomju laikos rīkotos kā šodien, tad disidenti cietumos tiktu sapūdēti bez jebkādām apsūdzībām. Mūsdienās krimināllietas drīkst dalīt un tādējādi cilvēku apcietinājumā var turēt neierobežotu laiku. Manuprāt, Štrama lieta sabruks, līdzīgi kā sabruka Mottes, Grinbergu vai Lemberga lieta.
- Vai jautājums par prokuratūras rīcību nav skatāms Nacionālās drošības padomē?
- Kad jaunais prezidents uzsāka savu darbu, vienā no pirmajām Nacionālās drošības padomes sēdēm tika lemts veikt tiesībsargājošo institūciju auditu un drošības iestāžu reformu. Kā zināms, nekas no tā nav izdarīts. Zatlera gadījumā ir tā: tiesībsargi ģenerē pārbaudes lietas pret viņu un citiem, bet pretī tiem sēž tāds bailīgs cilvēks, kurš neko īsti nespēj viņiem pat paprasīt. Tādēļ arī pagājis gads un nekas nenotiek. Godīgi sakot, visa politiskā vara valstī ir ļoti vāja.
- Izskatās, ka KNAB priekšnieka kandidatūru ir visai grūti atrast. Varbūt šim amatam jāpaaugstina alga?
- Alga šo iestāžu vadītājiem jau tāpat ir pietiekami augsta, augstāka nekā ministriem. Galvenais - nedot KNAB nozieguma piesedzējiem, visādām delnām un dienām vaļu ietekmēt KNAB vadītāja izvēli. Ir cilvēki, kuri varētu uzņemties šo amatu. Svarīgi, lai izvēlētais cilvēks būtu no malas ar stingru tvērienu un spēju šo iestādi sakārtot. Ja KNAB palikušie vadītāji jauno priekšnieku sāks slavēt, tad gan būs slikti. Ja pēc viņa iecelšanas KNAB sāks ripot galvas un tiks uzrādītas jaunas apsūdzības, tad tā lieta būs cerīga.
- Pētot personas, kuras pirms mēneša iestājās pret Loskutova atlaišanu, redzams, ka tie ir tie paši lietussargu revolucionāri, kuri jau iepriekš organizēja dažādus pasākumus. Tiem priekšgalā nemainīgi ir Sorosa finansēto organizāciju darbinieki un laikraksta Diena žurnālisti, ārzemju latvieši, kā arī partijas Jaunais laiks bijušie un esošie biedri. Šoreiz trūka vien Ventspils četrinieka finansiālais atbalsts. Kas vieno šīs cilvēku grupas?
- Latviešiem ir ļoti attīstīti dažādi teiksmu tēli. Īpaši ir attīstīts Kangara tēls. Turklāt no 1940.gada okupācijas esam mantojuši tanku bučošanas sindromu. Tolaik jēdziens „iekarot” nozīmēja kontrolēt teritoriju. Iebrauca krievu tanki un bučotāju netrūka. Mūsdienās teritorija ar tankiem netiek ieņemta. Tā vietā tiek ieņemti cilvēku prāti. Informācija aizstāj tankus. Bet jūsu minētie - viņi visi ir Sorosa tanku* bučotāji. Viņi visi joprojām bučo svešus tankus, proti, svešas idejas. Viņiem neatkarīgā Latvija nav svēta. Viņiem nav svēta nacionālā ideja. Viņu dabā ir traukties zem krievu, vācu vai citiem karogiem un trenkāt tos, kuri savu mūžu atdevuši nacionālai neatkarībai. Viņi par grašiem gatavi kalpot svešiem pasaules naudas maisiem, iznīdēt nacionālos uzņēmējus, jeb, kā viņi tos dēvē, oligarhus. Kādi gan Šķēle vai Lembergs ir oligarhi? Viņi ir veiksmīgi latvieši, kuri nepakļaujas svešo diktātam, kuri nebučo Sorosa tankus. Es arī Sorosa tankus nekad nebučošu.
- Kā izskaidrot ārzemju latviešu atbalstu bijušā kompartijas sekretāra dēlam Loskutovam? Vai pagātnes aizspriedumi jau miruši?
- Latvieši pasaulē ir izmētāti, taču starp viņiem eksistē noteikta informācijas apmaiņas sistēma. Protams, ka šajās akcijās tā tiek izmantota. Atrautība no Latvijas dara savu un droši vien ārzemju latvietis šejienes cilvēku stāstus par Latviju uztver kā patiesību. Turklāt latvietis latvietim ir labākā barības viela un līdz ar to vajadzīgs pielūgsmes objekts. Attīstība ir spirālveidīga. Ja senāk galvenais varonis bija Zīgerists, tad mūsdienās tas ir Loskutovs. Loskutovs ir tas pats Zīgerists, tikai augstākā spirāles vijumā. Vēl latviešiem vienmēr ir bijuši vajadzīgi tanki, ko bučot.
- Pirmie ārzemju latvieši šeit ieradās vēl pirms īstas neatkarības atgūšanas. Tie, kuri ierodas tagad, ierodas attīstītā valstī pie klāta galda.
- Nosauciet pozitīvu pieredzi politikā ar ārzemju latviešiem! Vīķes-Freibergas darbība politikā bija ārēji spoža, taču tās būtību es vērtētu savādāk. Viss pārējais bija neveiksmju neveiksmes. Šeit braukuši cilvēki, kuriem tas ir bijis izdevīgi. Piemēram, kaut vai Jānis Kažociņš. Kad viņam piešķīra ģenerāļa pakāpi, viņš zvērēja uzticību britu karalienei. Kad viņam šeit piedāvāja amatu, viņš zvērēja uzticību Latvijai. Viņa māja atrodas Anglijā. Brīdī, kad Latvijas viedoklis sadursies ar britu viedokli, viņš, protams, nostāsies tajā pusē, kur dzīvo viņa bērni. Mēs esam viena no tām nedaudzajām valstīm, kur augstus amatus var ieņemt arī citu valstu pilsoņi. Dubultpilsonība ir ļoti retās valstīs un es to neatbalstu.
- Ko jaunu varat atklāt par nākamās glābējpartijas veidošanu?
- Tagad Zīgerista vietā nāks neveiksmīgi avīžu redaktori. Avīzi pēdējā laikā novadīt nesanāca un tad nu izlēma doties politikā. Ar neveiksminiekiem nevar būvēt veiksmīgu politiku.
- Jūs domājat Sarmīti Ēlerti?
- Ja sākotnējais viņas darbības laiks bija visai veiksmīgs, tad pēc tam tas vainagojās ar neveiksmēm. Ja pašās beigās cilvēks tiek izmests no darba par neveiksmīgu finansiālo darbību, tad tas nav nekāds veiksmes stāsts. Ja viņa tagad mēģinās sakārtot valsti, tad šis uzdevums var izrādīties par grūtu, ja jau viņa netika galā ar mazākām lietām. Tagad politikā cenšas iesaistīt tos, kuri gatavi bučot Sorosa tankus.
- Sorosieši pagaidām nav iekļāvušies nesen izveidotajās partijās. Vai ir pamats domāt, ka viņi nogaida, lai politikā iesaistītos vēlāk?
- Sorosiešu kustība nepievienosies nevienai no partijām. Jo kopējā viņu tendence ir novājināt un diskreditēt politisko varu, kriminalizēt politisko darbību. Pašlaik sorosiešu kustība jūtas labi. Iesaistoties politikā, viņiem būtu jāuzņemas arī atbildība. Tas sorosistiem nav izdevīgi. Viņiem izdevīgi ietekmēt procesus no malas. Viņu mērķis ir – sadrumstalota, vāja, ietekmējama politiskā vara, ar kuras palīdzību viņi var kontrolēt cilvēku prātus. Publiskajā telpā viņiem ir liela ietekme, jo daudzi žurnālisti viņiem ir lojāli. Būtu jau skaisti, ja viņi ieietu politikā, bet viņi to nedarīs. Viņi turpinās ietekmēt politiku un piesegt zagšanu, kā tas bija laikraksta Diena gadījumā tās attieksmē pret KNAB. Viņiem nav nekādas atbildības, viņi prasa atbildību no citiem.
- Pastrīdēsimies – ir iemesli, kādēļ viņiem būtu jāiet politikā. Ar miljonu dolāru, ko Soross pēdējā laikā piešķīris šīm organizācijām, ir krietni par maz, jo šo organizāciju jau ir saradies pietiekoši daudz un miljons šodien vairs nav tas pats, kas pirms pieciem gadiem. Šie cilvēki neko citu, izņemot projektu rakstīšanu, nemāk. Tāpēc viņiem jāiefiltrējas varas struktūrās, lai iegūtu jaunus finansējuma avotus, piemēram, daļu no valsts finansējuma nevalstiskām organizācijām. Savu cilvēku izvietošana struktūrās, kuras nodarbojas ar naudas sadali, arī ir panākama tikai politiskiem līdzekļiem.
- Nesen izskanēja Vīķes - Freibergas pulksteņa lietas skandāls. Es esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka šo informāciju noplūdināja sorosīti. Informācija noplūda no Sorosa faniem Valsts prezidenta kancelejā. Zinot Vīķes - Freibergas ambīcijas, viņas šaubas par iespēju iesaistīties politikā un viņas reakciju uz nepatīkamām ziņām, sorosīti tādējādi nolēma izraisīt eksprezidentes dusmas uz ļaunajiem spēkiem, kas šo lietu it kā izvilkuši gaismā.
- Jūsu kolēģis Jānis Lagzdiņš saka, ka Tautas partijai ir līdera problēma. Viņam taisnība?
- Salīdzinot ar citiem, mēs šobrīd esam stiprākā politiskā kustība. Tāpēc mūsu partija saņem visvairāk kritikas. Mums ir potenciāls. Mūsējie svešajiem neklanās un neskrien bučot svešos tankus. Reizēm gan kāds ar vājākiem nerviem kādu kāpurķēdes posmiņu tomēr nobučo, bet masveidā tas nenotiek. Tautas partijas veiksmi noteiks to cilvēku spēks, kuri atradīsies partijas vadībā. Tie būs vairāki cilvēki. Mēs būsim vajadzīgi, jo ir gana daudz tanku bučotāju, bet nav darītāju. Pieprasījums pēc oranžajiem ir lielāks nekā jebkad agrāk. Bet pieprasījums pēc īstajiem oranžajiem nevis pēc tiem, kuri saulē izbalējuši, kļuvuši dzelteni vai zili.
- Iesiet uz referendumu par Saeimas atlaišanu?
- Noteikti neiešu. Es uzskatu, ka šādas tēmas apspriešana ir absurda. Tas parāda, ka kopējā izpratne par valsts pastāvēšanu ir aprobežota.
Lai referendums par Satversmes grozījumiem būtu noticis, tajā jāpiedalās vismaz 700 000 – tā noteikuši Latvijas valsts dibinātāji. Tādēļ, neejot uz šo referendumu, tas var izrādīties neveiksmīgs. Bet veiksmes gadījumā šie grozījumi ļaus panākt krievu valodas kā valsts valodas apstiprināšanu Latvijā. Bet tie, kuri tomēr dosies uz referendumu, iestāsies pret to Latvijas valsti, kāda tā tika nodibināta 1918.gadā.
*Acīmredzot Gundars Bērziņš šeit spēlējas ne tikai ar Latvijā populāriem vēsturiskiem tēliem, bet arī ar Rietumeiropā un it īpaši ASV izplatītu terminu „Domas tanks” (angļu valodā - Think tanks). Ar šo terminu apzīmē zinātnieku, sabiedrisko darbinieku un speciālistu saietus, kuros tiek ģenerētas jaunas idejas politikā un ekonomikā, tiek izstrādāti varas un ietekmes palielināšanas scenāriji, aprobētas dažādas politiskās propagandas klišejas. Miljardieris Džordžs Soross ir dibinājis un finansē vairākus liberāli un ultraliberāli orientētus „Domas tankus”, kuriem ir liela ietekme ne tikai uz ASV prezidenta vēlēšanu kampaņu, bet arī uz pasaules politiskajiem procesiem. Vienā no šādiem „Domu tankiem” Rietumeiropā dibinātāju vidū ir ne tikai pats Soross, bet arī Sarmīte Ēlerte.
Komentēt rakstu