Civiliedzīvotāju slepkavošana Mazo Batu sādžā Latgalē bija Kononova apsūdzības pamatā, un visās Latvijas tiesas instancēs viņš bija atzīts par vainīgu. Tas bija svarīgs Latvijas tiesu instanču lēmums ne vien ar tiesisku, arī ar vēsturisku nozīmi, proti, Latvija atzīst par noziegumiem arī tādus, kuri padomju laikos bija nesodāmi ideoloģisku apsvērumu dēļ.
Šobrīd ECT ir iesitusi nevis pa jautājuma tiesisko pusi, bet tieši pa ideoloģisko – proti, ar ECT spriedumu tiek uzsvērts, ka liela nozīme ir bijusi tam, vai Kononovs toreiz ir apzinājies, ka izdara noziegumu. Ja tas ir kritērijs, tam lēmumam bija jābūt skaidram jau sen – Kononovs sevi par vainīgu neatzina ne tad, ne arī tagad. Viņam pat uz grūtām kājām esošas sievietes noslepkavošana toreiz un tagad šķita cīņa ar nacistu līdzskrējējiem, un ECT ir šo nostāju ar savu lēmumu, lai arī netieši, bet atbalstījusi.
Šķiet, ka Latvijas amatpersonas bija pārāk ieslīgušas pašpārliecībā par to, ka visi juridiski vēsturiskie jautājumi par situāciju Latvijā ir ECT lieliski saprotami un gan jau tiesneši ir redzējuši filmu Padomju stāsts, un tad jau viņiem ir viss par padomju okupāciju, Otro pasaules karu Latvijas teritorijā, neatkarības atgūšanu pēc 50 gadiem tik skaidrs un saprotams, ka arī lēmums par Vasiliju Kononovu tiks pieņemts tādā pašā garā.
Protams, tas ir ļoti pozitīvi, ka Latvijas valstij būs Kononovam jāsamaksā nevis 3 miljoni, bet gan 30 tūkstoši eiro. Taču runa, kā parasti, nav par naudu. ECT ir noliegusi indivīda atbildību par kara laikā pastrādātajiem noziegumiem, un Latvijas iedzīvotājiem šo lēmumu arī ir pamats uzskatīt par noliegumu viņu vēsturiskajai atmiņai.
Krievijas oficiālā līksmošana par šo ECT spriedumu apliecina, ka šīs valsts lobijs tamlīdzīgos gadījumos ir nozīmīgāks, nekā mēs to iedomājamies. Diemžēl līdz ar Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova (Krievijas valdības oficiālā pārstāvja tātad) apsveikumu Kononovam un pausto prieku par šo ECT lēmumu ir atkal ar sarkanu zīmuli vēl spilgtāk iezīmēta līnija, ko abu valstu attiecībās nepārkāps nekad – Otrā pasaules kara, padomju okupācijas jautājumi nemitīgi skars starpvalstu attiecības, un šeit nav ne mazāko izredžu, ka Latvija ar Krieviju tā vai citādi nesaskriesies uz kara takas.
Ko nu tagad darīt? Protams, spriedumu pārsūdzēt. Un beigt iedomāties, ka Eiropas institūcijās ir brīnišķīgi izprotama Latvijas vēsturiskā situācija, kuras unikalitāte lielā mērā bija iemesls tam, ka spriedums Kononovam aizkavējās par 60 gadiem pēc nodarījuma.
Komentēt rakstu