Pētījumu jūnijā veica sociologi, kas pārstāv Ukrainas Razumkova vārdā nosaukto centru. Šī iestāde ir politiski neitrāla (cik tas iespējams Ukrainas politisko cīņu apstākļos). Vienalga, vai iestādes reitingi ir pareizi vai ne, pētījumi notika visos valsts reģionos. Izrādās, prezidenta Viktora Juščenko darbību neatbalsta vismaz 52 procenti pilsoņu, Augstāko Radu (AR, parlamentu) – vismaz 56, valdību aptuveni 50 procenti. Attiecībā par partijām zīmīgs ir fakts, ka galvenā opozicionāra Viktora Janukoviča Reģionu partijai ir apmēram 50 procenti atbalstītāju. Tātad tas pats vecais Ukrainas austrumu daļas piekritēju skaits, kāds bija pirms AR vēlēšanām.
Politologi to skaidro diezgan vienkārši – prezidenta un premjerministres ilgstošās pretrunas un informatīvais karš veicina abu oranžo popularitātes samazināšanos. Prezidents un viņa sekretariāts gandrīz karu dienu kritizē valdību, un premjere Jūlija Timošenko atbild ar to pašu. J. Timošenko popularitāte palielinājās šā gada sākumā, kad sākās ieguldījumu izmaksa no PSRS Krājkases. Tāpat liela nozīme bija paziņojumam par būtisku algu, pensiju un sociālās palīdzības maksājumu palielināšanu. Galvenā vilšanās, protams, ir straujais inflācijas pieaugums, kas bremzē visus sociālos uzlabojumus. Ukrainas Ekonomikas ministrija publicējusi datus, ka kopš 2008. gada janvāra sociālā palīdzība palielinājusies par 51 procentu, bet iedzīvotāju ienākumi pieauguši par 116 procentiem. Savukārt inflācija, pēc oficiālās versijas, nepārsniedz divus procentus.
Rezultātā Kijevhļeb lēmums divas reizes palielināt maizes cenu vismaz galvaspilsētā uz laiku tika atlikts. J. Timošenko apgalvo, ka daļā reģionu, kur palielina cenu pirmās nepieciešamības produktiem, ražotnes un tirdzniecības uzņēmumi pieder prezidenta sekretariātā strādājošiem cilvēkiem. Prezidenta sabiedrotie savukārt stāsta, ka vainīga pati J. Timošenko, palielinot izmaksas iedzīvotājiem. Tas radījis naudas vērtības kritumu. Bet kopumā premjeres mērķis esot 2010. gada prezidenta vēlēšanas, un visas finanšu manipulācijas veltītas tikai šim mērķim.
Vienlaikus daži prezidenta bijušie līdzgaitnieki apgalvo, ka bagātākais valsts biznesmenis Rinats Ahmetovs finansējis ne tikai V. Janukoviča Reģionu partiju, bet arī veicis ieguldījumus prezidenta blokā Mūsu Ukraina – tautas pašaizsardzība. Rezultāts ir saprotams – iedzīvotāji arvien mazāk tic gan politiķiem, gan partijām. Pagājušajā nedēļā AR deputāti ierosināja balsojumu par neuzticību J. Timošenko valdībai, bet par to nobalsoja tikai 174 deputāti (visa Reģionu partija plus divi no prezidenta partijas), lai gan bija nepieciešamas 226 balsis. Daudzi fakti liecina, ka prezidenta partija arvien vairāk orientējas uz premjerministres atbalstīšanu, bet iedzīvotāji gaida jaunus politiskos līderus.
Komentēt rakstu