Esmu pārliecināta – Jānis manā dzīvē ienāca tāpēc, ka biju gatava ģimenes dzīvei gan emocionāli, gan gluži praktiski," uz ēst gatavošanas prasmes lielo nozīmi, meklējot otru pusīti, norāda M. Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise Veronika Plotņikova.
"Kad dzīvoju viena, bet ilgojos, lai man būtu ģimene – vīrietis, kam dāvāt savu mīlestību, bērns, ko lolot –, sāku ar to, ka iemācījos gatavot ēst. Līdz tam šī joma man šķita īsta ķīniešu ābece, pratu uzmeistarot kaut ko pavisam primitīvu. Kad apguvu kulinārās mākslas pamatus, liktenis man lēma satikt cilvēku, kas nu ir mans vīrs.
Sākoties jaunajai teātra sezonai, temperamentīgās aktrises talants uzdzirkstī ne tikai izrādēs Rudais klauns, Mandragora, un Skrandaiņi un augstmaņi, bet arī TV3 seriālā UgunsGrēks. Veronikas Plotņikovas atveidotā Serafima šajā seriālā ir vitāla sieviete, kura prot pielāgoties jebkuriem dzīves apstākļiem, nelaižot garām nevienu iespēju gūt baudījumu, vai to sniegtu ēdiens, vai kameras biedre, ar kuru pļāpājot var īsināt laiku, vai arī gados jauns izmeklētājs, ar kuru var pakoķetēt. Jautāju Veronikai, vai smalkmaizītes un vēl kaut kas ātri uzkožams ir arī viņas, ne tikai Serafimas, ikdiena? "Nē, jo vīra ietekmē cenšos ievērot dalītā uztura principus. Cik vien iespējams, pērkam ekoloģiski augstvērtīgus pārtikas produktus, bet, gatavojot ēdienu, biežāk tvaicējam, vārām un sutinām, nevis cepam," stāsta Veronika.
Variācijas par dārzeņu tēmu
"Mēs ņemam vērā ieteikumu, ka ir veselīgi ēst to, kas izaug reģionā, kur tu dzīvo. Dažus dārzeņus izaudzē mana mamma, daudz ko iegādājāmies zemnieku tirdziņos un arī lielveikalos," atklāj aktrise un piemetina, ka viņai ļoti garšojot borščs, kuru bieži vien vārot, iztiekot bez gaļas. "Vispirms uz pannas nelielā eļļas daudzumā ātri aprauju skaidiņās sagrieztas bietes, burkānus, sīpolus, ķiplokus, tad pievienoju pusglāzi vistas, liellopa vai dārzeņu buljona, kas nu ir mājās (esmu kategoriski pret buljona kubiciņiem, tāpēc mēdzu buljonu sasaldēt un uzglabāt ledusskapī) vai arī tomātu sulu, nedaudz etiķa vai citronu sulas, uzlieku vāku un sautēju, līdz dārzeņi mīksti. Tad tos samaisu ar izkarsētiem miltiem un pieberu mazliet cukura. Saēvelēju kāpostus un pievienoju virumam. Kad kāposti mīksti, zupu pārkaisu ar zaļumiem. Var ēst ar skābo krējumu un labi garšo arī bez tā."
Visu rakstu lasiet 3. oktobra izdevumā Māja.
