Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Pasaulē

Pēc īru "jā" Eiropa gaida uz Poliju un Čehiju

Otrajā referendumā par Lisabonas līgumu Īrijas vēlētāji pārliecinoši to ir atbalstījuši. Beidzamās divas valstis, kas līgumu nav parakstījušas, ir Polija un Čehija. Polijas premjerministrs izteicies, ka līgums tiks ratificēts drīz, bet Čehijas prezidents kritizējis īru balsojumu.

"Eiropas Savienībā vairs netiks rīkots neviens referendums," pēc tam, kad izskanēja ziņas par Īrijas balsojuma rezultātu, paziņoja eiroskeptiskais Čehijas prezidents Vāclavs Klauss. Šādā veidā viņš kritizēja to, ka Īrijā balsojums notika divas reizes, un ir pārliecināts, ka referendums tur tiktu rīkots tik ilgi, kamēr īri beidzot pateiktu jā.

Pēcāk prezidents gan piebilda, ka referenduma rezultāts ir fakts, kuru viņš nekomentēs, bet gan respektēs. Vaicāts, vai tagad V. Klauss noslēgs līguma ratifikācijas procesu ar savu parakstu, prezidents atbildēja, ka ratifikācija neturpināsies tikām, kamēr nebūs saņemts Konstitucionālās tiesas spriedums par līguma atbilstību valsts pamatlikumam. Šonedēļ tiesā pieteikumu, kurā lūgts izvērtēt Lisabonas līgumu, iesniedza vairāki Čehijas senatori, ziņo Čehijas ziņu aģentūra ČTK.

Sestdien Prāgā notika V. Klausa atbalstītāju rīkots gājiens, kurā tie politiķim pateicās par viņa stingro nostāju pret līgumu, kā arī nesa Īrijas karogus un transparentus ar uzrakstu Nē Lisabonai.

Tiesvedības dēļ Čehija varētu kļūt par beidzamo Eiropas valsti, kas līgumu ir ratificējusi. Polija, kas arī līdz šim ir kavējusies, bija solījusi procesu nekavējoties pabeigt, ja Īrija sacīs jā. Polijas premjerministrs Donalds Tusks sestdien pauda cerības, ka viņa valsts ratificēs līgumu īsā laikā.

"Ceru, ka prezidents Lehs Kačiņskis līgumu parakstīs drīz, kā solīja," žurnālistiem sestdien sacīja D. Tusks. "Eiropa gaida prezidenta Kačiņska parakstu, un es nevēlētos, lai Polija izskatītos pēc valsts, kas kavē Lisabonas līgumu." Polijas prezidents nedēļas nogalē ar publiskiem komentāriem par Īrijas referendumu vēl nesteidzās, tomēr iepriekš bija paziņojis, ka īru jā gadījumā līgums tiks ratificēts. L. Kačiņska preses pārstāvis Vladislavs Stasjaks aģentūrai AFP sacīja, ka pašlaik vēl ir grūti pateikt, kad līgums tiks parakstīts. "Tas notiks bez kādas kavēšanās. Tas pilnīgi noteikti ir nedēļu vai mēnešu jautājums."

ES prezidējošās valsts Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelds paziņojis, ka vēlas, lai Lisabonas līgums stātos spēkā līdz šā gada beigām. Dokumentu vēl neratificējušajām valstīm ir jārēķinās ar pārējo dalībvalstu milzīgu spiedienu, raksta DPA. F. Reinfeldam nākamajā trešdienā būs tikšanās ar Čehijas ārlietu ministru Janu Fišeru un Eiropas Komisijas prezidentu Hosē Manuelu Barrozu, un tās laikā viņi spriedīs, "kā virzīties uz priekšu". Savukārt H. M. Barrozu jau ir ticies ar divu Čehijas lielāko partiju līderiem, mēģinot veidot koalīciju pret V. Klausu.

Viens no jauninājumiem, ko paredz Lisabonas līgums, ir Eiropas Savienības (ES) prezidenta jeb valstu vadītāju padomes prezidenta amata izveide. Par reālāko šā amata kandidātu tiek uzskatīts bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs. Viņam atbalstu ir paudis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, un visai atturīgu piekrišanu šai kandidatūrai ir devusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Zīmīgi, ka pret viņu iebilst Lielbritānijas Konservatīvā partija jeb toriji. Pastāv iespēja, ka amatā T. Blērs tiks ievēlēts 29. oktobrī, kad notiks ES galotņu tikšanās.

Kā norāda britu laikraksts Daily Telegraph, Lisabonas līgumā nav iekļauts savienības prezidenta darba apraksts, termiņi un nosacījumi, kā arī gaidāmā alga. Līguma teksts arī visai neskaidri formulē jauno amatu un tā izpildītāja varu. Līdz ar to daudz kas būs atkarīgs no prezidenta personības. Turklāt prezidents netiek ievēlēts tautas balsojumā, un tas būtiski maina varas dalīšanas līdzsvaru ES. Tagad lielāka teikšana būs ES padomei, kas pārstāv nacionālās valdības, un šis ir solis uz to, ka Eiropa kā kontinentāls bloks sāk līdzināties ASV un Ķīnai. Eiropas Komisijai būs iekšēja uzrauga loma, bet Eiropas Savienības prezidents un valstu vadītāju padome veidos ES ārpolitiku.