RB: – Sāksim vispirms ar KNAB priekšnieka Loskutova atbrīvošanu no amata. Atcerieties, pirms vairākiem gadiem risinājās asa cīņa par to, kurš ieņems KNAB vadītāja amatu – "Jaunā laika" (JL) lobētā Juta Strīķe vai Repšes oponentu virzītais Aleksejs Loskutovs. Ak, kādos gan vārdos toreiz tika nodēvēts "nabaga Aļoša" – TP rokaspuisis; cilvēks, kurš piesegs zagšanu un tml. Tagad ir noticis gluži vai brīnums: tie paši, kuri reiz viņu sauca par koruptantu pakalpiņu, Loskutovu ir padarījuši par svēto, viņam vēl dzīvam esot. Kā tad tā?
A. Freimanis: – "Cilvēks – veiksmes stāsts". Tieši tā var dēvēt Alekseju Loskutovu. Dzīves loterijā viņš ir izvilcis pilno lozi tās tēmas ietvaros, kas sabiedrībai ir ārkārtīgi svarīga. Šīs tēmas nosaukums ir: KORUPCIJA. Protams, konkrētajā situācija tā sevī iemieso daudz vairāk nekā šā jēdziena klasiskā definīcija. Te ietvertas visas ekonomiskās un politiskās transformācijas, kuras ir piedzīvojusi Latvijas sabiedrība pēdējo 18 gadu laikā. Šis ir pamats, kas veidojis sarežģīto sociālo stratifikāciju valstī un vēl arvien liek uzdot jautājumu: kāpēc vieni kļuva bagāti, bet citi palika nabagi? Lūk, KORUPCIJA – pirmā atbilde, kas nāk prātā lielai daļai sabiedrības. Tā nu sagadījās, ka šādā fonā tieši uz Loskutova tika uzpotētas cerības, ka viņš būs vienīgais cilvēks, kurš spējīgs vērst visu par labu.
RB: – Bet kā izskaidrot, ka šis visnotaļ ne–harismātiskais, bālais tipāžs (turklāt krievs, kurš ļoti slikti, nesaprotami runā valsts valodā) ir pasludināts par latvju tautas visvaroni? Tas tā kā galīgi neatbilst priekšstatam par klasiskā bezbaiļa, dūšinieka, drošuļa arhetipu. Tad jau pat Rubikam, atrodoties pareizajā situācijā un tautas noskaņojumā, varētu tikt atlaisti visi pagātnes grēki...
A. F.: – Tieši tā. Juris Dobelis taču citēja Kārļa Šadurska teikto, kad savulaik tika spriests par Loskutova apstiprināšanu amatā. Dobelis atgādināta visu smago "grēku paku" – arī Loskutova kompartejiski nomenklatūro izcelsmi pa tēva līniju. Šobrīd tam nav nekādas nozīmes.
RB: – Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir "lūdzis Loskutova roku", aicinot pie sevis uz Ģenerālprokuratūru. Neapspriedīsim visnotaļ divdomīgo situāciju, kad cilvēks, kurš pats sniedzis negatīvu vērtējumu par iestādes vadītāja darbu, tagad demonstratīvi apliecina savas simpātijas pret viņu (vai drīzāk – antipātijas pret kādu citu). Grūti prognozēt, ko Loskutovs darīs pēc tam, kad būs iztiesājies ar valsti, taču visnotaļ apšaubāmi, ka viņš "rukās" melnu muti kā ierindas prokurors.
A. F.: – Maizīša gājiens īstenībā nav nemaz tik vienkāršs... Tas izskatās ļoti rafinēts. Jaušs vai nejaušs, bet tas ir SKAISTS, ar iekšēju estētiku, es pat teiktu. Šī ir viena interpretācija – re, kā ģenerālprokurors pasniedz siltu roku cilvēkam, kuru pats kritizējis (vai bijis spiests kritizēt). Ar to viņš it kā pasaka: patiesībā tu man esi ļoti simpātisks, bet piedod, puis – mani piespieda. Es esmu tikpat politiski atkarīgs kā tu. Iespējams, šodien tu, bet rīt jau es...
RB: – Ideāls veids neitralizēt Loskutovu, vai ne? Būdams Ģenerālprokuratūras darbinieks, viņš nevar aktīvi rīkoties.
A.F.: – Jā, šādā veidā viņu var izcelt ārā no politikas. Galu galā to var pasniegt arī kā viltīgi realizētu Tautas partijas (TP) scenāriju. Trešā interpretācija ir korporatīvās rūpes par sistēmai piederīgo. Tas ir tipisks padomju nomenklatūras etiķetes paraugs: arī senāk, ja kāds bija nogrēkojies, viņu uz ielas neizsvieda, bet iedeva citu, visnotaļ cienījamu posteni.
RB: – Svētdien pie Saeimas labi bija redzams, kā jaunie (un arī iesmakušie) politiķi slienājas ap Loskutovu. Vai varam prognozēt, kurai no partijām tiks viņa brends?
A. F.: – Par Loskutova iešanu politikā... Godīgi sakot, domāju, ka tas nebūs tik vienkārši. Diez vai viņu tur gaida lieli panākumi. Loskutovs bija gladiators*. Nezinu, vai viņš pats to apzinās. Loskutova tēlu veidoja KNAB. Pats viņš nav nekas. Varbūt ar laiku kļūs par politiķi.
RB: – Ak, nu kuru gan interesē Loskutovs – politiķis? Visiem ir vajadzīgs Loskutovs – lokomotīve.
A. F.: – Bet ko viņš teiktu? Ko viņš spēj pateikt...
RB: – Viņam nekas nav jāsaka. Vienkārši – paldies, ka esi, draugs.
A. F.: – Tādā gadījumā viņš ātri nozudīs no mediju telpas.
RB: – Vēlēšanu sarakstā Loskutovs savu uzdevumu būs izpildījis. Pēc tam viņš var turēt muti vai vispār izgaist. Domā, ka partijas neplēsīsies par viņa vārdu?
A. F. : – Protams, plēsīsies. Starta brīdī Loskutovs būs ļoti izdevīgs, nenoliedzami.
RB: – Kuram politiskajam spēkam viņa brends piestāvētu vislabāk? Vai, pareizāk sakot, kas iederētos Loskutovam?
A. F.: – Šaubos, vai Loskutovs balso par "tēvzemiešiem". Drīzāk viņš varētu būt "Saskaņas centra" cilvēks vai pat PCTVL vēlētāju lokā.
RB: – Pie Saeimas, kā jau redzējām, bija pulcējušies daži simti ļaužu, kuri publiski atzinās Loskutova mīlēšanā un politiķu nīšanā. Vai ir mainījies klimats sabiedrībā tagad un t.s. lietusargu revolūcijas laikā, spriežot pēc pūļa lieluma? Proti, vai "izmēram" šajā gadījumā ir nozīme?
A. F.: – Tam nav nekādas nozīmes. Pasākums nebija tik vērienīgi organizēts kā pērn oktobrī. Jāņem vērā, ka ir cita situācija un cita valdība. Tās vadībā ir cilvēks, kurš politikā rekrutējās pirms korupcijas laikmeta – 80. gadu beigās. Viss, kas asociējas ar korupciju, ļaužu apziņā sākas ar 1993. gadu. Turklāt, jāņem vērā, līdzīgās situācijās visu izšķir klusējošais vairākums, kas dzīvo ar devīzi: NEPIEDALĪTIES, NEIEJAUKTIES. Ja pie Saeimas būtu ieradušies 50 000 cilvēku, tas neapšaubāmi būtu izskatījies iespaidīgāk un to nevarētu neņemt vērā. Tomēr klusējošais vairākums patlaban ir un paliek vairākumā.
RB: – Kā Loskutova izbalsošanas eksāmenu ir izturējusi valdošā koalīcija? Patlaban izskatās, ka tajā valda ārēja vienprātība.
A. F.: – Es drīzāk teiktu: POZITĪVA NOLEMTĪBA. Man grūti iedomāties, ka tā sabruks ar sprādzienu. Godmanis visām granātām uzguļas virsū – ar garu, garu runāšanu; ar garu, garu izskaidrošanu; ar racionālu prātuļošanu, kas beigu beigās pārliecina vai liek ieņemt citu pozīciju. Viņš ir cilvēks, kuram ir grūti oponēt (ne tāpēc, ka nav ko oponēt) – sākas gari monologi, vai oponents tiek ievilkts milzīgos dialogos. To ir neiespējami izturēt, un visi to lieliski saprot. Tāpēc neviens no koalīcijas partneriem neielaižas ar viņu nekādos strīdos.
RB: – Vasara pieklusinājusi runas par Godmaņa valdības krišanu.
A. F.: – Šajā situācijā Godmanis ir pietiekami vērtīgs. Nemitīgas ir krīzes priekšnojautas un diskusijas par "cieto" vai "mīksto piezemēšanos". Tas Godmani padara par izdevīgu kapteini. Nenoliedzami, krīzes politiķa tēls viņam ir. Par to, ka daudzos jautājumos Tautas partijā domā citādi – nešaubos (taču diskusijās TP neielaižas jau minētā iemesla dēļ).
RB: – Vai rudenī, krīzei saasinoties, būtu izdevīgi gāzt Godmani?
A. F.: – Jā, ja viņš ir iedzīts strupceļā un kāds cits nāk ar svaigu risinājumu vai ticamu piedāvājumu.
RB: – Kāds gan ticams piedāvājums pret situāciju, kuru pamatā ir radījusi Latvijas iestāšanās ES?! Tieši tāpēc smieklīgs ir opozīcijas pieprasījums par zemkopības ministra demisiju. Ne jau Roze iznīcināja piena un cukura ražošanu vai zivrūpniecību. To izdarīja tie (tai skaitā arī JL), kas baidīja cilvēkus ar krievu tankiem un aģitēja stāties ES. Patlaban mēs sākam strēbt Eiropas virumu. Runāsim atklāti.
A. F.: – Politika ir politika. Tās jēga ir... nu, līdzīgi kā pantiņā: "Esi dzejnieks – taisi ne no kā." It īpaši, ja ir krīze un nāk virsū bezizeja.
RB: – No kā Ivaram Godmanim būtu jāuzmanās vairāk: no TP vai savas apvienības politiķiem?
A. F.: – No Tautas partijas, noteikti.
RB: – Vai dažam labam no viņa paša apvienības nekož kaulā, ka Godmanis ir populārs? Izskatās, ka viņš ir kļuvis lielāks pat par buldozeru...
A. F.: – Nee... Šobrīd viņš ir izdevīgs visiem, arī savējiem. Godmanis izskatās ļoti racionāls un neietekmējams.
RB: – Liela vēlētāju daļa Tautas partiju uzskata par tādu kā... ļaunuma asi. Vai tā spēs uzspodrināt reputāciju, lai atgūtu vēlētāju uzticību? Vai TP varas potenciāls būs pietiekams?
A. F.: – Velkot paralēles ar "Latvijas ceļu", daudzi saka, ka TP tieši tāpat ir nogājusi sev nolemto varas ciklu. Man šķiet, ka TP tomēr ir zināmā mērā īpaša. Cilvēki, kuri tajā apvienojušies vai balso par TP, ir saistīti pragmatiskām saitēm. Tās ir daudz stiprākas nekā ideoloģiskās. Lūk, šis faktors rada to īpašo situāciju, kad cilvēki nospļaujas, lamā no panckām ārā, bet tik un tā atkal iet un nobalso par... Tautas partiju. Vienīgais risks, ja kāds uz vēlēšanām uztaisa līdzīgu veidojumu, kas no jauna spētu ieintriģēt pragmatiķus. Jāuzsver arī tas, ko ikvienā savā uzstāšanās reizē "izgaršo" Štokenbergs – TP ir ļoti īss līderu soliņš. Nav ko sēdināt uz tā.
RB: – Nav vairs ko nogrābt arī no Rīgas domes (RD) soliņa. Šeku reku, KNAB pieklauvēs ne tikai pie Edmunda Krastiņa darba kabineta durvīm...
A. F.: – Jā, līderu deficīts ir nenoliedzama TP problēma.
RB: – Ko liecina pēdējo mēnešu reitingi par Aigara Štokenberga "Citu politiku" un Sandras Kalnietes "Pilsonisko savienību"? Vai izskatās, ka viņi paspēs uzaudzēt muskuļus?
A. F.: – Iespēja jau pastāv...
RB: – Kur ir problēma?
A. F.: – Viņu ir par daudz. Ja grib sasniegt rezultātu, ir jāapvienojas un jāstartē kopā "Jaunajam laikam", Kalnietei un Štokenbergam (kaut gan viņš visu laiku lokās kā zutis). Šī konsolidācija piesaistītu lielāku sabiedrības uzmanību. Katra par sevi šīs partijas nogrims sīkās ķildās.
RB: – Starp citu, interesantu mājienu (prasot par iespējamo tuvināšanos ar Štokenbergu) intervijā RB izmeta Sandra Kalniete: "Neviena iespēja nav izsmelta, un nākotnē vēl var būt visdažādākie pavērsieni. Ļoti interesanti pavērsieni."
A. F.: ... (Piez. – nez kāpēc klusē un viltīgi smaida.)
RB: – Savukārt brīdī, kad aktualizējās jautājums par Loskutova noņemšanu, skaidri parādījās TP un JL attiecības. Tās gan nevēstīja par sirsnību. Vai beidzot varam apglabāt runas par savstarpējo aprēķina laulību starp TP un JL?
A. F.: – Domāju, jā. Kaut gan patiesībā šī nekad nav bijusi realitāte. Nevaru iedomāties abas partijas kopā. Ja nu vienīgi – sasaldētā stāvoklī.
RB: – Polietilēna maisos? Bet citas partijas (vēl siltas) – vai tās varētu mesties kopā?
A. F.: – Pirms dažiem mēnešiem kuluāros sprieda, kas notiks ar Zaļo un zemnieku savienību; kā dalīs viņu mantojumu. "Zaļzemniekiem" taču ir ievērojama pārstāvniecība Saeimā.
RB: – Arī reitingi turas stabili.
A. F.: – ZZS ir viens no Latvijas politikas fenomeniem.
RB: – Paradoksālākais, ka zemniekiem nekas pat nav jādara – vienkārši jātur mute ciet.
A. F.: – Tieši tā. Viņi sēž klusu, neietekmē darba kārtību, bet vienalga ir universāls koalīcijas partneris. Taču turpinot par tiem kopīgajiem sarakstiem – pie tiem varētu atgriezties pirms pašvaldību vēlēšanām. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka ZZS nekad nav pārāk labi veicies lielajās pilsētās. Tieši tāpēc (pragmatisku iemeslu dēļ) viņi varētu būt ieinteresēti piedalīties, piemēram, RD vēlēšanās kopā ar kādu no partneriem. Ir trīs iespējas: sociāldemokrāti, TB/LNNK un Pirmās partijas – "Latvijas ceļa" apvienība. Ģenētiski, protams, ZZS ir tuvāki TB/LNNK, bet caur "tēvzemi" – tuvāki sociāldemokrātiem. Šie spēki cīnās par viena veida elektorātu.
RB: – Kā situācija varētu mainīties rudenī, kad jūtami palielināsies elektrības, apkures tarifi un arvien sāpīgāk kodīs inflācija? Nav šaubu, ka šo mirkli izmantos opozīcija un, iespējams, arī tie, kuri vēlēsies pārdalīt kārtis, spēlējot par amatiem un varu.
A. F.: – Tas ir jautājums par to, cik ātri novecos šī valdība.
RB: – Ko nozīmē "novecos" – morāli?
A. F.: – Morāli un fiziski. Šī valdība ir vecišķa jau no sākuma, jo patiesībā ir tā pati Kalvīša valdība – tikai Godmaņa vadībā. Neapšaubāmi, maiņas momentam noteikti jānotiek. Situācija prasīs cilvēku ar "cietības" pazīmēm.
RB: – Tik cietu kā buldozers?
A. F.: – Nē, nē – ne tas... Šis būs TP lauciņš. Jautājums tikai: ko vilks laukā? Tam ir jābūt "Godmanim plus..." Vēl cietākam, dinamiskākam. Situācija ir tikpat dramatiska kā 1995. gadā pēc "Bankas Baltija" krīzes, kad visas partijas kā tādi mazie zaķīši paklausa cilvēkam, kurš pēkšņi izpeld ne no kurienes.
RB: – Ak, Dievs, nē... Šķēle? Vai runa ir par viņu?
A. F.: – Absolūti izslēgts. Šķēles parādīšanās pilnībā uzspridzinātu šo situāciju. Runa, iespējams, varētu būt par cilvēkiem, kam ir augstāki reitingi nekā citiem partijas biedriem. Nezinu, varbūt Segliņš...
RB: – Bet viņš ik pa brīdim palaiž muti. Kaut gan... tautai jau patīk, ja runā vienkārši un saprotami. Vinets Veldre arī ir no līdzīga kaula tēsts.
A. F. – Jā, viņu es gribēju minēt kā otru. Diemžēl šobrīd Veldre ir nonācis pamuļķīgā situācijā (starp citu, pilnīgi analfabētiskā PR dēļ). Lai kas viņš arī būtu, skaidrs, ka nākamais valdības līderis nāks no Tautas partijas. Par to nav nekādu šaubu.
* Senajā Romā – cīņas veidos apmācīts vergs vai karagūsteknis, kas cirka arēnā cīnījās ar citiem gladiatoriem vai zvēriem.
***
Fragments no "Kas notiek Latvijā?"
Loskutovs KNAB vadībā: Strīķes oponents un Emša favorīts
Pēc E. Repšes valdības krišanas 2004. gada pavasarī jautājums par KNAB priekšnieku atkal aktualizējās. Ministru prezidents Indulis Emsis nolēma jaunu konkursu neizsludināt, bet izvēlēties kandidātu no iepriekš notikušā konkursa, uz Saeimu virzot Alekseja Loskutova kandidatūru, kurš KNAB veica Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītāja pienākumus. Par A. Loskutova darbu publiski vērtējumi sākās vēl Repšes valdības laikā, kad 2004. gada 16. februārī Ministru kabinets skatīja "Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģiju no 2004.–2008. gadam". Repše paziņoja, ka koncepcija ir ūdeņaina, deklaratīva un tajā nav iekļautas konkrētas stratēģijas turpmākajai valsts rīcībai cīņai ar korupciju. J. Strīķe koncepcijas kvalitātes trūkumā vainoja savu padoto A. Loskutovu un pret viņu ierosināja divas disciplinārlietas, savukārt A. Loskutovs jau vēlāk vērsās ar lūgumu pie tikko amatu pildīt sākušā premjera Induļa Emša izvērtēt J. Strīķes darbību. (..) A. Loskutovs amatu ieguva 2004. gada 27. maijā ar plašu Saeimas atbalstu. Tieši Tautas partija bija viena no tām partijām, kas toreiz aģitēja par A. Loskutova iecelšanu amatā, lai mazinātu "Jaunā laika" ietekmi.
(Par un pret Loskutovu un KNAB: iemesli un iegansti, 23.10.2007. Andris Saulītis, Jānis Domburs.
Komentēt rakstu