Rīga, 26.sept., LETA. Šomēnes no amata atbrīvotais Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Aleksandrs Pavlovičs kategoriski noliedza, ka būdams amatā, būtu slēdzis mutiskas vai rakstiskas vienošanās, pārkāpjot militārās pakļautības ķēdi, subordināciju vai Latvijas likumdošanu.
Aģentūrai LETA Pavlovičs uzsvēra, ka, būdams Jūras spēku komandieris, ne ar vienu valsti vai ārvalstu struktūru, neesot slēdzis mutiskas vai rakstiskas vienošanās, kas pārkāptu Latvijas likumdošanu vai līgumsaistības.
Viņš pauda gatavību sniegt liecības un dokumentāri apstiprināt faktus jebkurām tiesībsargājošām valsts iestādēm par to, kā patiesībā esot noticis "Alkmaar" kuģu iegādes un pārņemšanas process no Nīderlandes.
Pavlovičs uzskata, ka informācija par to, ka viņa mutiskas vienošanās rezultātā Latvijai var nākties pārņemt vēl vienu mīnu kuģi no Nīderlandes, ir nepatiesa.
Jau drīzumā par "Alkmaar" kuģu iepirkšanas procesu viņš plāno informēt preses konferencē.
Kā ziņots, aizsardzības ministrs Imants Lieģis iepriekš aģentūrai LETA teica, ka Pavloviča mutiskas vienošanās dēļ Latvijai var nākties pārņemt vēl vienu mīnu kuģi no Nīderlandes.
Līgums starp Latvijas un Nīderlandes aizsardzības ministrijām par piecu "Alkmaar" klases mīnu meklētāju kuģu iegādi no Nīderlandes Jūras spēkiem tika parakstīts 2005.gada 24.augustā un viena kuģa izmaksas ir astoņi miljoni latu.
Lieģis šā gada jūnijā, vizītes laikā Turcijā tiekoties ar Nīderlandes aizsardzības ministru Eimertu van Midelkopu, panācis mīnu kuģu iegādes nosacījumu maiņu. Amatpersonas apsprieda arī iespēju izdarīt izmaiņas Latvijas un Nīderlandes līgumā par mīnu kuģu iegādi, atsakoties no viena kuģa pārņemšanas Latvijas Jūras spēku rīcībā. "Piektais mīnu kuģis Latvijai netika piegādāts līgumā paredzētajā termiņā, tāpēc Latvijas Aizsardzības ministrija informēja Nīderlandes pusi, ka Latvija atsakās no šī kuģa līgumā paredzētajā kārtībā," iepriekš informēja Lieģis.
Kā pastāstīja ministrs, mēģinot risināt šo situāciju, atklājies, ka Pavlovičs ar Nīderlandes kolēģiem mutiski vienojies par to, ka piekto kuģi var piegādāt nedaudz vēlāk, ja tas nav iespējams līgumā noteiktajā termiņā. Tas nozīmē, ka Latvijai kuģi var nākties pārņemt nākamā gada februārī. Ministrs bijis pārsteigts, ka šo vēsti par mutisko vienošanos uzzinājis nevis no paša Pavloviča, bet citām personām.
Kā norāda Lieģis, šajā krīzes laikā runa nav vien par finanšu līdzekļiem, bet arī par to, vai varēs nokomplektēt kuģa apkalpi.
Pagaidām ministrija vēl pētīs un konsultēsies, cik saistoša Latvijai var būt šī mutiskā vienošanās. Piemēram, Civillikuma ceturtās daļas - Saistību tiesības - 1474.pantā ir teikts, ka "darījuma dalībnieki var noslēgt to notariālā vai Bāriņtiesu likumā paredzētā vai privātā kārtībā, apmierināties ar mutisku vienošanos vai sastādīt rakstisku aktu, slēgt darījumu liecinieku klātbūtnē vai bez tiem, kā arī darīt to atklātībai zināmu vai ne. Šis noteikums neattiecas uz tiem gadījumiem, kuros likums prasa noteiktu darījuma noslēgšanas kārtību".
LETA jau ziņoja, ka Militārā policija sākusi kriminālprocesu par miljoniem vērto no Nīderlandes iegādāto kuģu lietu. Arī Korupcijas novēršanas birojā par Aizsardzības ministrijas kuģu iepirkumu notiek pārbaude. Divas dienesta pārbaudes saistībā ar šo iepirkumu notika arī ministrijā, tādēļ pēc to pabeigšanas Lieģis rosināja no amata atbrīvot Pavloviču. Par to gan valdībā izcēlās asas un pietiekami garas diskusijas.
Ministrs uzskata, ka Pavlovičs nav aizstāvējis valsts intereses un pieļāvis nelietderīgu valsts līdzekļu tērēšanu. Tikuši pieļauti arī nelietderīgi komandējumi. "Te nav runa ne par kādām rakstura nesaskaņām," uzsvēra aizsardzības ministrs.
LETA jau ziņoja, ka aizsardzības ministrs uzdevis atbildīgajām AM amatpersonām izvērtēt arī iespējas civiltiesiskā kārtībā vērsties pret AM un NBS amatpersonām par nelietderīgu valsts līdzekļu izlietošanu.
Jau ziņots, ka pēc Lieģa 12.maija rīkojuma AM tika izveidota pārbaudes grupa ar mērķi veikt minēto mīnu kuģu pirkuma līguma izpildes un ekspluatācijas organizācijas pārbaudi, kā arī izvērtēt tehniskās dokumentācijas iegādes procesu.
Kā aģentūru LETA informēja AM Preses nodaļas vecākais referents Artūrs Graudiņš, pārbaudes laikā tika konstatēti vairāki pārkāpumi NBS JS "Alkmaar" klases mīnu kuģu tehniskās dokumentācijas iepirkumā.
Līgums, kas bija noslēgts starp NBS JS un Nīderlandes Karaliskajiem Jūras spēkiem, neparedzēja tehniskās dokumentācijas iegādi latviešu vai angļu valodā - tātad tika nopirkta prece bez tās lietošanas instrukcijas lietotājam, proti, NBS JS saprotamā valodā, konstatēts pārbaudē.
No mīnu kuģu iegādes līguma noslēgšanas brīža 2005.gada 24.augustā līdz pirmajam rīkojuma dokumentam par tehniskās dokumentācijas iegādi angļu valodā bija pagājis viens gads un divi mēneši.
Tehniskās dokumentācijas iegādes procedūru 580 000 eiro (407 626 latu) apmērā tika uzdots veikt amatpersonām, kurām nav pieredzes starptautisku iegāžu organizēšanā un atbilstošu angļu valodas zināšanu.
"Tirgus izpēte netika veikta, netika izvērtēts līgumcenas pamatojums. Iepirkuma process noticis formāli, netipiski īsā laikā, nav izmantotas tiesības pieaicināt ekspertus. Iepirkuma līgums izstrādāts nepilnīgi un pavirši. NBS rīcībā nav pieņemšanas-nodošanas akta preces tehniskajai dokumentācijai angļu valodā 580 000 eiro vērtībā. Preces piegāde nav notikusi atbilstoši līguma nosacījumiem," konstatēts pārbaudē.
AM norāda, ka ir pamatotas šaubas par iegādātās kuģu tehniskās dokumentācijas angļu valodā autortiesībām. Nav pārbaudīta katras iegādātās tehniskās dokumentācijas vienības atbilstība uz kuģiem esošajam tehniskajam nodrošinājumam.
Iepazīstoties ar AM pārbaudes grupas ziņojumu, aizsardzības ministrs arī lūdzis izvērtēt iespēju vērsties tiesā pret šīm atbildīgajām amatpersonām.
