Jo galu galā – jauna tehnika, jaunas sistēmas, turklāt īpašumu tirdzniecības reklāmās vēstīts, ka viss būt tik ekonomiski! Tomēr dzīvē gadās pavisam citādi.
Cīņa par katlu
Ļoti sarūgtināti un sašutuši ir Pierīgas ciemata “Vecozoli” iedzīvotāji. Jaunajos, plašajos mājokļos Mārupē par apkuri jāmaksā visnotaļ cienījama summa, turklāt būvnieki apkures katlu nenodod iedzīvotāju izveidotās biedrības pārziņā, par ko īpašnieki gatavojas vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
Iedzīvotāju interešu pārstāve Diāna Ozola RB stāsta, ka pērnajā sezonā par apkuri bijis jāmaksā 39 lati par megavatstundu. Viņa atzīst, ka tā, protams, nav tā augstākā maksa. Taču, iegādājoties jaunu mājokli, cilvēki cer, ka tas būs arī kvalitatīvāks un komunālo izmaksu ziņā lētāks. “Mums solīja, ka izmaksas būs zemas - tāpat kā pirmās kārtas būvēs, kur apkures katli atrodas katrā mājā. Tur par siltumu jāmaksā uz pusi mazāk. Mūsu rēķini ir tik lieli, jo 7 lati no maksas par katru izlietoto megavatstundu jāmaksā uzkrājumu fondā. Šī nauda paredzēta avārijas gadījumiem. Taču jāatzīmē, ka katls nepieder mums! Varētu jau maksāt šo naudu, taču tā tiek ieskaitīta SIA “Vecozolu nami” kontā. Tas nozīmē, ka mēs, iedzīvotāji, pie šiem līdzekļiem klāt tikt nevaram. Ar tiem rīkojas firma. Turklāt katls ir pietiekami dārga iekārta, lai tai būtu kaut kāda garantija. Mums teica, ka garantijas laiks esot gads, bet pat mikroviļņu krāsnij ir divi!”
Gāze caur starpniekiem
Patiesībā situācija ar apsaimniekošanas lietām izveidojusies vēl sarežģītāka. Dzīvokļus apsaimnieko firma “3 X”, apkures katls atrodas “Vecozolu namu” īpašumā, bet katlu aprūpē SIA "Wesseman", kas arī nosaka šo cenu.
„Sistēmas apsaimniekošana ir – pagriezt krānu un ventiļus, un apkures sezonas laikā to dara viens cilvēks. Kāpēc mums jāmaksā par dārgajiem pakalpojumiem, ja patiesībā mēs par piegādi varam vienoties tieši ar “Latvijas gāzi”? Tagad sanāk, ka "Wesseman" iepērk no “ Latvijas gāzes” un pārdod mums. “Latvijas gāzes” pārstāvji sacīja – ja apkures katls piederētu iedzīvotājiem, tad nebūtu problēmu noslēgt līgumu. Sākotnēji jau tika solīts, ka apkures sistēma būs iedzīvotāju īpašumā... Mums bija sarunas ar visām trim firmām. To pārstāvji piedāvāja uzrakstīt nodomu protokolu. Ja iedzīvotāju biedrība tikšot reģistrēta un tajā apvienošoties jau esošās četras mājas, un mēs apņemšoties pieslēgt arī topošās jaunbūves, tad katlu varētu atdot mums. Vēlāk parādījās versija, ka varētu šo katlu nodot “3 X”. Taču tā ir ēku apsaimniekošanas kompānija, kam ar iedzīvotājiem nav nekāda sakara. Vienu dienu viņi ir, bet otrā var nebūt...” stāsta Diāna Ozola.
Iedzīvotāji “Vecozolu namiem” uzrakstījuši vēstuli, kurā lūdz katram mājokļa saimniekam reģistrēt domājamo daļu apkures katla kā īpašumu. Ja atbilde būs negatīva, palīdzība tikšot meklēta Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Diāna Ozola vēl piebilst, ka īpašuma reklāmās sākotnēji bijis norādīts, ka apkure katrai mājai ir autonoma, taču pirkuma līgumos apkures lietas nav atrunātas. Vēlāk izrādījies, ka vairākām mājām Zeltrītu ielā ir šis viens, kopīgais apkures katls.
Sola risinājumu
SIA “Vecozolu nami” valdes loceklis Guntars Kramēns RB skaidroja, ka, sākot astoņu dzīvojamo ēku kompleksa celtniecību, nebija zināms, vai tirgus situācija atļaus uzbūvēt un realizēt kompleksu pilnībā. Tāpēc esot nolemts pirms visu ēku nodošanas ekspluatācijā katlumāju nepārreģistrēt, atstājot jautājuma izskatīšanu līdz laikam, kad būs zināmi jaunie dzīvokļu īpašnieki.
„No daļu dzīvokļu īpašnieku pārstāvošas biedrības esam saņēmuši ierosinājumu nodot katlumāju biedrības īpašumā, savukārt no Zeltrītu 20. ēkas iedzīvotājiem saņēmām rakstisku ierosinājumu nodot katlumājas daļas katra iedzīvotāja īpašumā. Pašlaik tiek veikta juridiska analīze par optimālo risinājumu. Jau māju iedzīvotāju kopsapulcēs esam paziņojuši, ka rīkosimies saskaņā ar iedzīvotāju vairākuma nostāju,” saka Gunārs Kramēns.
Bet kā tad ar augstajiem tarifiem un uzkrājumu fondu? „Vecozolu namu” pārstāvis skaidro: „Par katlumājas apsaimniekotāju un siltuma piegādātāju ir izvēlēta SIA "Wesseman". Lai nodrošinātu katlumājas amortizāciju, tika nolemts veidot uzkrājumu. Kad katlumāja nonāks iedzīvotāju rīcībā, veidot vai neveidot šādu fondu būs viņu kompetence. No kā veidojas apkures gigakalorijas cena, var iepazīties pie namu apsaimniekotāja SIA "3X". Naudas līdzekļi ir ieskaitīti atsevišķā kontā, un par to uzglabāšanu atbildīga SIA "Vecozolu nami".”
Kas dzīvos kaimiņos?
Taču iedzīvotājus satrauc vēl kāda lieta. Proti, viena no ciematā topošajām mājām ir pieteikta un jau uzvarējusi Rīgas domes konkursa 1. kārtā par pašvaldības dzīvojamā fonda iepirkumu. Līdz ar to iedzīvotāji nobažījušies par to, kāds kontingents varētu dzīvot viņiem kaimiņos. Turklāt rodas jautājums – vai patiesi dome gatavojas iegādāties ekskluzīvus dzīvokļus 80–90 kvadrātmetru platībā un piešķirt tos rindā gaidītājiem? Mazākie mājokļi saskaņā ar internetā apskatāmajiem projektiem ir ap 50 kvadrātmetriem, tomēr kopējais piedāvājums neatbilst konkursa nolikumam. Turklāt šī māja arī tiks pieslēgta pie strīdus apkures katla, kur cīņa par piederību un augstajiem tarifiem vēl nav beigusies.
Kāpēc pašvaldībai šāda dīvaina izvēle, RB taujāja Rīgas vicemēram un konkursa komisijas priekšsēdētājas Jānim Dinevičam.
Visu rakstu lasiet 26. jūnija izdevumā.
Komentēt rakstu