Dalot stipendijas, šogad prioritāte piešķirta studentiem ar sarežģītiem sociāliem apstākļiem. Uz nepieciešamību šādi rīkoties iepriekš norādījuši Pasaules bankas speciālisti.
Arī studenti uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rīkojas adekvāti šā brīža situācijai valstī, kad daudzi studenti nevar turpināt studijas sociālekonomisku apstākļu dēļ. Tomēr, palielinoties maznodrošināto skaitam, pastāv bažas, ka izcilie studenti varētu palikt bez jebkāda valsts atbalsta, jo stipendiju visiem var nepietikt.
Latvijas Studentu apvienība (LSA) iebilst, ka šajā gadījumā stipendija kļūst par sociālu pabalstu, nevis izcilību veicinošu faktoru, tāpēc Ministru kabineta (MK) noteikumos būtu jānosaka, cik lielai ir jābūt stipendiju fonda daļai, kuru piešķir pēc sociālajiem kritērijiem. "Var rasties situācija, ka pēc izcilības kritērijiem netiek piešķirta neviena stipendija, jo stipendiju fonds jau ir izsmelts," norāda LSA Sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Bertāne. LSA uzskata, ka pēc sociālajiem kritērijiem piešķirto stipendiju apjoms nedrīkst pārsniegt 10% no kopējā stipendiju fonda.
Par šādu stipendiju sadalījuma taisnīgumu vairāk satraucas reģionālo augstskolu teicamnieki, jo augstskolām ar mazāku studentu skaitu arī stipendiju fonds ir mazāks, savukārt maznodrošināto – vairāk. Tikmēr lielākās valsts augstskolas joprojām var atļauties ar stipendijām atbalstīt arī izcilos studentus.
"Ja ir sociālie apstākļi, protams, tie aiziet priekšā pārējiem, bet visiem tā nav, tāpēc pēc būtības rangs nemainās – joprojām pastāv konkurence un studenti rindojas pēc sekmēm. No 100 cilvēkiem varbūt 10 būs trūcīgā statuss – viņi dabūs uzreiz, bet pārējie dabūs konkursa kārtībā pēc sekmēm," skaidro Latvijas Universitātes Studentu servisa direktora vietniece Inese Leduskrasta. Viņa arī norāda, ka nav novērojusi būtisku maznodrošināto skaita pieaugumu, turklāt agrāk augstskolas šādu informāciju par studentiem nav apkopojušas.
"Cik mēs esam dzirdējuši, maznodrošinātā statusu nokārtot ir grūti. Ir zvanījuši cilvēki no pašvaldībām, norādot, ka cilvēks dzīvo trūcīgi un varētu dot izziņu, bet problēma tāda, ka MK noteikumos rakstīts: ja cilvēkam ir kredītsaistības, viņam trūcīgas personas statusu nevar piešķirt. Sanāk tāds apburtais loks – ja cilvēkam ir kredīts un viņš ir ļoti sliktā stāvoklī, tāpat nedrīkst šo statusu piešķirt," norāda I. Leduskrasta. Maznodrošinātā statusu nevar saņemt arī cilvēki, kam ir noguldījumi vai, piemēram, divas automašīnas. Vairākas jauno studentu mātes ir zvanījušas un teikušas, ka bērns nevēlas, lai ģimene iegūtu trūcīgo statusu, jo par to kaunas. "Mums nekāda milzīga masa nav, bet konkrēti redzēsim nedēļas beigās. Tā nav, ka gāž apkārt un visas stipendijas būs tikai trūcīgajiem – nav tik traki. Paliek ko dot arī labajiem studentiem," saka I. Leduskrasta.
IZM vienojusies ar LSA, ka tā apkopos un izanalizēs visu augstskolu un koledžu stipendiju piešķiršanas nolikumus, lai konstatētu galvenās problēmas stipendiju piešķiršanas jautājumā. Pēc tam IZM iepazīsies ar LSA veikto situācijas analīzi un priekšlikumiem, lai kopīgi lemtu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.
