Pēc Latvijas valstiskās atjaunošanas tas būtu augstāk par 8. vietu 2001. gada un desmito – 1993. gada Eiropas čempionātā. Ja neizdosies, vai tas nozīmē, ka Latvijas basketbols jāierok zemē? Eiropas meistarsacīkstes Polijā ir deguna galā. Tāpēc "Sporta Avīze" aptaujāja piecus basketbola speciālistus, vaicājot viņiem par Latvijas izlases sastāvu, tās fizisko un morālo veidolu, spēlētāju spēju atrast īsto vietu Kemzuras shēmās un, protams, par latviešu basketbolistu izredzēm realizēt reklāmas sauklī ietverto moto "Tagad vai nekad!".
Kārlis Muižnieks
(saruna notika 26. augustā):
"Esmu redzējis tikai spēles pret Lietuvu un Zviedriju. Ar bažām skatījos, kā A. Biedriņš un K. Kambala, abi bez stabila metiena no distances, vienlaikus izskatīsies laukumā, tomēr tehnika un ātrums uzbrukumā kompensēja šo trūkumu. Viņi, man par pārsteigumu, izskatījās visai labi, un pretiniekiem nebija viegli viņus noturēt. Tomēr ar abiem garajiem spēlēt četrdesmit minūtes nevajadzētu būt pašmērķim.
Iespējams variēt komandas taktiku, ar ceturto numuru (U. Helmanis, K. Bērziņš) "izvelkot" pretinieku komandu ārā no groza apakšas un spēlējot latviešu iecienīto spēli ar kustīgu ārējo līniju. Daudz būs atkarīgs no saspēles vadītājiem. K. Valters ir radošākais spēlētājs izlasē, tomēr, neizdodoties iecerētajai sadarbībai, ne tikai viņam svarīga būs apņēmība, raksturs un varēšana spēlēt vienam pret vienu.
Pie N. Trajkoviča komanda iemācījās izmantot Biedriņu, bet šodienas modelī spēlētāji jūtas komfortablāk, un katrs spēlētājs laukumā pretiniekam ir bīstams.
Komandas komplektācijā nav izcili neizdevušās līnijas. Apakšgrupa, kurā startēs Latvijas izlase, ir pateicīga – krievi un vācieši, arī kvalifikācijas turnīra komandas nekādus brīnumus nerāda. Daudz izšķirs nianses, un Latvijas izlase apakšgrupu turnīrā var pat iegūt 1. vietu. Novēlu Latvijas izlasei labu spēli un panākumus!"
Gundars Vētra (26. augustā):
"Apakšgrupa Polijā ir viltīga – jebkura komanda var uzvarēt ikvienu. Neesmu liels fans Kambalas un Biedriņa vienlaicīgai spēlei. Kemzura varbūt tā spēlē, lai neviens no viņiem neapvainotos, bet čempionātā gatavojas vienu atstāt malā vairāk, sagatavošanās posmā izvairoties no lielas strīķēšanās? Es drīzāk spēlētu ar Bērziņu vai Helmani ceturtā numura pozīcijā, lai arī Bērziņš savā līmenī vēl nav spēlējis. Arī Šķēlem nav izdevīga abu garo atrašanās laukumā, jo, ja "tālšāvēja artilērija" kļūst šķidrāka, viņam jādod iespēja. Ja abi garie, kuri tālāk par trīs metriem no groza neiet, ir laukumā, Armandam zem groza nav ko darīt. Vienā redzētajā spēlē arī no K. Valtera autā lidojošās bumbas nav gluži tas, ko biju iedomājies redzēt pēc sezonas Spānijā. Viņš pieļauj iepriekš raksturīgās kļūdas, pietrūkst psiholoģiskās noturības un stabilitātes. Veroties nākotnē, D. Bertānam un J. Strēlniekam vismaz sagatavošanās posmā vajadzēja būt kopā ar komandu.
Sauklis ielās "Tagad vai nekad!" būtībā ir pareizs, jo sapulcēti spēcīgākie basketbolisti labākajos gados. Nav obligāti laukumā turēt visus stiprākos. Varbūt, rotējot divpadsmit spēlētājus, spēcīgākos sacīkstē var iesaistīt pakāpeniski.
Latvijas izlases izredzes čempionātā ir no vietas, kur medaļas spīd tuneļa galā (kaklā diez vai uzkārt izdosies), līdz tādam pēdējo gadu tradicionālajam variantam. Novēlu spēlētājiem un treneriem parādīt visu labāko, uz ko viņi ir spējīgi, un vēlamajam rezultātam vajadzētu būt."
Varis Krūmiņš (26. augustā):
""Garais gals" ir labs. Rīgas spēlēs patīkami pārsteidza K. Valters. Bija arī avantūras, bet viņš ir progresējis un komandā ir pirmais saspēles vadītājs. Šķēle turēsies savā līmenī. Gribētos, lai rezultatīvāk un produktīvāk spēlētu Janičenoks. Komanda spēlē tipisko "latviešu basketbolu" ar daudziem tālmetieniem un metieniem, kad garie vēl nav paspējuši atskriet. Atšķirībā no spiediena uz groza apakšu kā Trajkovičam ar Biedriņu (pat par daudz) ir vairāk improvizācijas. Jaunums ir presings pēc soda metieniem, aktīva un agresīva segšana. Kemzura basketbolistus, liekas, ir mobilizējis, un arī viņi saprot, ka var labi spēlēt.
Izmantojot kopā Biedriņu un Kambalu, tas vairs nav tipiskais latviešu basketbols. Zaudē ceturtie numuri, kuri var iemest no tālienes, bet varbūt ārējās līnijas spēlētāji kļūst brīvāki. Ar E. Kalvi pret Zviedriju spēle uzreiz kļuva ātrāka. Pievienojot Biedriņu, basketbols būtu ātrs.
Ar Kambalas piesaistīšanu ir plašāks uzbrukuma arsenāls, bet Andris arī Goldensteitā dara "melno darbu", kamēr komandas biedri skrien un met. Domāju, ka viņam tas nav nekas jauns arī Latvijas izlasē. Lietderības koeficients Andrim joprojām ir ļoti augsts, un aizsardzībā viņš ir komandas balsts.
No grupas ārā tiksim. Negribu teikt kā sauklī "Tagad vai nekad!", jo tā noteikti nav pēdējā reize, kad spēlēsim finālturnīrā. 18 gadu laikā Latvija vēl nav kļuvusi par čempioni, nav pat medaļu, tāpēc ir, uz ko tiekties."
Guntis Endzels (27. augustā):
"Grūti komandu novērtēt tikai pēc spēles pret Lietuvu. Nebija jāuztraucas par Biedriņa un Kambalas vienlaicīgu atrašanos laukumā. Trešā numura postenī pašlaik ir lieli neizmantotie resursi. Pamatoti vairāk gaidām no Janičenoka, bet katram ir vajadzīgs laiks, lai jaunā spēles modelī atrastu vietu. Ja Kambala kopā ar Biedriņu spēlē kā ceturtais numurs, varam uzskatīt, ka šī numura pozīcija ir aizpildīta (smejas).
Satrauc tas, – ja spēle nevedas, pietrūkst spējas to lauzt. Negribas, ka izlase izskatās nevarīga. Sportā var pielabot visu, bet raksturu cilvēks nemainīs – ja esi cīnītājs, tāds būsi ne tikai laukumā, ja neesi draugos ar sportisko režīmu, tas turpināsies visu laiku. Tāpēc visiem puišiem novēlu, lai viņi domā tikai par komandas interesēm un ir tikai viens mērķis – maksimāli laba spēle, lai treneri atrod labākos risinājumus un basketbolisti tos var izpildīt.
Patlaban nekam lielam neesam gatavi. Uztrauc, ka spēlei nav satura. Mums ir labākie basketbolisti, kas spēlē svarīgākajās pozīcijās labās līgās, pieredzējušu treneru kolektīvs un lielas rezerves spēles ziņā. Ja tās realizēsim, iekļūšana labāko astoņniekā būtu minimums. Jāsakrīt arī vairākiem nosacījumiem – mums par labu un pretiniekiem par sliktu.
Valdis Valters (27. augustā):
"Janičenoks ir tālu no kādreizējās sportiskās formas. Jahovičs, Štālbergs, Kalve var spēlēt, bet – vai dot rezultātu? Helmanis vāji spēlēja Latvijā un Grieķijā. Bērziņš vēl nav īsti gatavs. Ar garajiem un īsajiem viss kārtībā. Domāju, rezervei vēl vajadzēja ņemt kādu no garajiem un aizsargiem. Kad Biedriņš spēlē kopā ar Kambalu, pretinieks gūst vieglus punktus, un Latvija uzbrukumā tikpat daudz samest nespēj. Lielākoties, spēlējot aktīvu aizsardzību, garie nepaspēj rotēt. Varbūt tā dos panākumus spēlē pret Krieviju vai Vāciju.
Pēc zaudējuma Maķedonijai ir iemesls šaubām par sekmīgu startu Polijā, vēl tiek meklēts pat pamatsastāvs. Kemzuras sistēmā uzbrukumā daudz ir atkarīgs no spēlētāja individuālās sagatavotības, kura Latvijas basketbolistiem nav augstākā. Varbūt tāpēc uzbrukums vēl pienācīgi neizdodas. Tas ir vienveidīgs – mazie ar centriem taisa pikenrolu, vai arī izspēlē uz Kambalu. Nav kombināciju ar izskriešanu un sekojošu metienu. Komandai vēl nav sava rokraksta. Ja kaut kas nesanāk, spēlētāji atgriežas pie trīspunktu metieniem.
Maķedonija, man liekas, pašlaik ir optimālajā formā, bet kādi šie spēlētāji viņi būs Polijā? Krieviem nespēlēs trīs vadošie basketbolisti, arī Vācija ir bez D. Novicka un K. Kamana. Pirmā spēle pret Krieviju būs izšķiroša. Ja tā tiks vinnēta, ir reāli iekļūt nākamajā sacensību kārtā. Pēc tam viss būs atkarīgs no spēlētāju psiholoģiskā stāvokļa – var pacelties spārnos, bet var sapriecāties, un nekas nebūs.
Komentēt rakstu