Amerikāņu Stefordšīras terjers ir kompakts, muskuļains, smags, taču ne smagnējs – ir kustīgs un graciozs. Šis suns dzīvi interesējas par apkārt notiekošo, bet salīdzinājums ar viņu ir pagodinošs – tātad salīdzinātais ir izcili drosmīgs un neatlaidīgs.
Amerikāņu Stefordšīras terjeru šķirne ir gandrīz gadsimtu sena, tomēr tās vēsture jālūko no daudz senākiem laikiem. Savulaik šie suņi dēvēti dažādos vārdos, piemēram, haf&haf, bull&terrier, pitdog, yankie terrier. Ilgu laiku amerikāņu Stefordšīras terjerus un amerikāņu pitbulterjerus uzskatīja par vienas šķirnes pārstāvjiem. Un jāteic, lai gan mūsdienās šo šķirņu pārstāvji atšķiras, viņiem piemīt daudz kopīgu īpašību, un arī pēc izskata nespeciālistam pagrūti atšķirt stafu no pitbula.
Baznīcas konkurenti
Amerikāņu Stefordšīras terjeru šķirnes vēstures aizsākumi meklējami viduslaiku Eiropā. 13. gadsimta Anglijā populāra augstmaņu izklaide bija suņu uzrīdīšana vēršiem. Šai izklaidei tolaik parasti izmantoti mastifi, kā arī buldogi, kuri tolaik bija daudz lielāki un arī spēcīgāki. Tomēr ar laiku šie suņi nešķita pietiekami veikli, tāpēc augstmaņi centās izveidot piemērotākus gladiatorus.
Stefordšīra sakarā ar suņu cīņām pieminēta kādā 1626. gada dokumentā. Ar šo dokumentu šajā pilsētā aizliegta suņu uzrīdīšana lopiem baznīcas svētku dienās un svētdienās – jo ļaudis devušies nevis klausīties dievvārdus, bet gan uz arēnu, un nabaga mācītājs klāstījis dievvārdus tikai dažām večiņām. Šķiet, aizliegumam bija panākumi, jo 1791. gadā suņu cīņas ar vēršiem tika aizliegtas visā grāfistē. 1835. gadā, kad britu parlaments aizliedza suņu cīņas ar vēršiem visā valstī, populāras kļuva suņu savstarpējās cīņas, un šim nolūkam atkal selekcionēti mazliet atšķirīgi suņi – buldogi krustoti ar terjeriem.
Atšķirīgie brāļi
Dodoties meklēt laimi uz Ameriku, britu strādnieki ņēma līdzi arī savus suņus. Pilsētās nokļuvušie turpināja savus četrkājainos audzēkņus sūtīt suņu cīņu ringos. Lauku reģionos gladiatoriem gribot negribot bija jākļūst par lopu ganiem. Pamazām radās divas atšķirīgas angļu suņu attīstības līnijas.
Lai gan 1900. gadā vairākumā ASV štatu suņu cīņas tika aizliegtas, tomēr pilnībā šī izklaide nebija iznīdējama. Tika pat izdots speciāls žurnāls Bloodlines, kas asiņainos cīkstiņus atspoguļoja. Suņu cīņu piekritēji un entuziasti Apvienotajā kennelklubā (UKC) pat reģistrēja amerikāņu pitbulterjeru šķirni.
1936. gadā šķirni reģistrēja arī respektablais Amerikas kennelklubs (AKC), taču ar citu nosaukumu – kā amerikāņu Stefordšīras terjerus. Var teikt, ka tad arī sākās strauja amerikāņu pitbulterjeru un amerikāņu Stefordšīras terjeru atšķirību attīstība. Stafisti neatbalstīja suņu cīņas, un, suņu paaudzēm mainoties, mainījās gan suņu izskats (nedaudz), gan psihe (būtiski). Amerikāņu Stefordšīras terjeri attīstījās kā itin miermīlīgi radījumi, kas kašķi nemeklē un bez īpašas vajadzības kautiņos neiesaistās. Amerikāņu pitbulterjerus turpināja audzināt kā kaujiniekus. Jāteic, arī šīs šķirnes pārstāvji mūsdienās kļuvuši daudz miermīlīgāki un garīgi līdzsvarotāki.
Viss atkarīgs no saimnieka
Tomēr jāatceras, ka amerikāņu Stefordšīras terjeri savulaik selekcionēti kā cīņas suņi. Tāpēc tas, kāds veidosies šā suņa raksturs un kā šis suns uzvedīsies, kā rīkosies kritiskās situācijās, atkarīgs no saimnieka un tā, kā kucēns audzināts. Šķirnes fani apgalvo, ka miermīlīgākus un mīlīgākus radījumus viņi neesot redzējuši. Ka ļaunākais, ko amerikāņu Stefordšīras terjers varot kādam nodarīt, esot sabučošana... hm – līdz nāvei... Tas "līdz nāvei" gan laikam pausts īpaši skeptiskiem un krasiem šķirnes noliedzējiem. Pareizi audzināts stafs tiešām ir īstens mīļumiņš ar stabilu nervu sistēmu un prot pieklājīgi uzvesties jebkurā sabiedrībā un situācijā. Turpretī, lai cik miermīlīgs šāds suns būtu, nekādi nevar piekrist dažu šķirnes audzētāju sauklim, ka ar šo suni var tikt galā pat bērns. Šim sunim vajadzīgs saprātīgs saimnieks, kas ir apveltīts gan ar spēcīgu raksturu un spēj suni konsekventi audzināt, nepieļaujot nekādas atkāpes, gan ar fizisku spēku.
Pareizi audzināts amerikāņu Stefordšīras terjers ir īstens sava saimnieka draugs un ģimenes aizstāvis. Viņš ar lielu prieku piedalās dažādās izklaidēs un var kļūt par ģimenes bērnu rotaļbiedru. Svešiniekiem gan nav iesakāms ar šādu suni ielaisties pārprotamās spēlēs – dzīvnieks straujāku žestu var pārprast. Protams, šīs šķirnes pārstāvji ir arī uzticami īpašuma sargi.
Ar stafu kopšanu nekādu īpašu problēmu nav. Jāatceras vien tas, ka šādam spēcīgam sunim vajadzīgas regulāras un pat nogurdinošas pastaigas (kucēna vecumā gan ar fizisko slodzi nedrīkst pārspīlēt, citādi var attīstīties kaulu un locītavu slimības). Un, protams, nepieciešams arī suņa dzīvesveidam un vecumam atbilstošs uzturs.
***
RAKSTUROJUMS
Amerikāņu Stafordšīras terjers(American Staffordshire Terrier)
Izcelsmes valsts: ASV
Augstums skaustā: suņiem 46–48 cm, kucēm 44–46 cm
Svars: 17–20 kg
Apmatojums: ass, biezs, īss, spīdīgs
Krāsa: jebkura, taču baltās nedrīkst būt vairāk par 80 procentiem
Kompanjons
Nepieciešama fiziska slodze
***
Saimnieces lepnums
Universāls suns atbildīgam cilvēkam
Gulbeniete Svetlana Laizāne, iepazīstinot ar saviem amerikāņu Stefordšīras terjeriem, pilnībā apgāž vēl daļā sabiedrības eksistējošo viedokli, ka šīs šķirnes suņi ir dusmīgi un nikni.
"Ir neaudzināti suņi," viņa saka. "Viss atkarīgs no saimnieka. Man nav grūti aprūpēt savu nelielo pulciņu, jo tas ir mans vaļasprieks. Esam Latvijas Kinoloģijas federācijas Valmieras kluba biedri. Regulāri braucam uz izstādēm, mana terjeru kuce, mājās saukta par Ļaļu, ir triju valstu – Latvijas, Igaunijas un Baltkrievijas –čempione. Pati šogad vēlos pabeigt kinologu kursus un izveidot savu audzētavu," stāsta Svetlana Laizāne.
Viņa uzsver, ka šīs šķirnes dzīvnieki jātur tikai mājās, jo ir aristokrāti, guļ uz dīvāna, patīk spilvens un sega. Amerikāņu Stefordšīras terjeri ir ar stabilu psihi, bet viņiem nepieciešams pastāvīgs kontakts ar cilvēku.
Pašu pirmo Svetlana iegādājusies Timoteju, kam tagad ir 10 gadu. Toreiz par šo šķirni neesot zinājusi neko, bet, ieraudzījusi attēlu žurnālā un izlēmusi pirkt tieši tādu. Toreiz labs šīs šķirnes suns maksāja ap 200 latu, pašlaik kucēna cena svārstās 600 eiro robežās. Pa šiem gadiem, lasot speciālajos izdevumos, meklējot informāciju internetā, Svetlana iepazinusi šīs šķirnes plusus. Ir iepazinusies ar citu audzētavu īpašniekiem Polijā, Čehijā, Krievijā, regulāri tiekas ar viņiem, apmainās pieredzē.
"Tas ir unikāls suns. Izjūt situāciju, bez vajadzības nevienu neaiztiek. Viņš ļoti mīl cilvēkus, arī bērnus, bet uz saviem ciltsbrāļiem ir aizdomīgs. Pie mums ciemos brauc ģimenes draugi ar bērniem, un suņi tepat līdzās rotaļājas, skraida vai peldas dīķī, kas viņiem patīk. Ja ģimenei draudēs īstas briesmas, amerikāņu Stefordšīras terjers savējos aizstāvēs. Viņos nav agresijas, tie ir kompanjoni, šovu suņi," saka Svetlana.
Ikdienā saimniece savējiem dod sauso, profesionālo barību, lutina ar kaltētiem kuņģīšiem, plaušām. Kad visi mielojas vienlaikus, suņiem ir labāka ēstgriba. Timotejam vēl šādā vecumā ir labi un stipri zobi, īpaša kopšana nav vajadzīga, tikai nagi jāapgriež. Spalva nav gara, tāpēc aizes nesagādā arī kažoka aprūpe. No pirmā metiena trīs puikas pārdoti uz Kazahstānu un Igauniju, mājās atstāta viena kucīte.
"Šīs šķirnes suņus iesaku iegādāties atbildīgiem cilvēkiem. Viņš var būt kompanjons pastaigās, ideāls sargs, var piedalīties adžiliti, veitpulinga sacensībās. Suņi var meklēt narkotikas, glābt cilvēkus. Viņš ir darba suns, ļoti aktīvs. Arī saimniekam jābūt aktīvam. Ar mazo suni mācāmies skolā, socializējamies; gatavojamies pirmajai izstādei šoruden," par tuvākās nākotnes plāniem stāsta Svetlana Laizāne.
Komentēt rakstu