– Preses nams ir lūdzis tiesisko aizsardzību, un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ir pieņēmusi mūsu lūgumu izskatīšanai, – informēja I. Stepanovs. – Tagadējā situācijā mēs nonācām tāpēc, ka mums nepieciešams laiks, lai pabeigtu pietiekami enerģiski un, kā man šķiet, arī efektīvi aizsākto reorganizācijas programmu. Mums ir jāpiemēro tagadējā tirgus prasībām ražošana, kas savulaik tika orientēta uz ļoti lielām tirāžām. Tirgus prasa ļoti operatīvu un augsti kvalitatīvu darbu. Uzdevums ir paplašināt mūsu līdzdalību dažādu valstu poligrāfiskās produkcijas tirgos. To nevar izdarīt vienā mirklī, tāpēc mēs lūdzam laiku.
– Vai TAP pieļauj jaunu aizņēmumu un kapitālu piesaistīšanu uzņēmumam?
– Jā, ir iespējami ļoti dažādi varianti, kā dzēst uzņēmuma saistības un izbeigt TAP. Viens no variantiem ir parādu daļējas kapitalizācijas piedāvājums. Tādā veidā mūsu kreditori kļūtu par mūsu akcionāriem un samazinātu finansiālo slogu, kas atrauj līdzekļus ražošanas pārstrukturizācijai un jaunu tirgu iekarošanai. Jauni naudas aizņēmumi tieši šajā situācijā mums nav nepieciešami, jo mēs redzam labas iespējas efektīvāk izmantot to ražošanas bāzi, kāda mums jau tagad ir.
– Cik ilgā laikā jūs plānojat tiktāl nostiprināties, lai TAP vairs nebūtu vajadzīgs?
– Divu gadu laikā.
– Vai jau ir zināma kreditoru attieksme pret TAP un jūsu plāniem?
– Sarunas notiek, un pagaidām mēs esam saskārušies ar izpratni un atbalstu. Mūsu kreditori zina, ka aktīvs reorganizācijas process Preses namā norit visu šo gadu. Tas ietver izdevumu samazināšanu, poligrāfisko izstrādājumu kvalitātes paaugstināšanu un jaunu tirgu meklēšanu. Nekādā ziņā nevar teikt, ka mēs aizejam no Latvijas tirgus, kaut situācija šeit kļuva aizvien nestabilāka un kaut kādas uzlabojumu pazīmes šogad pirmo reizi parādījās tikai augustā līdz ar pievienotās vērtības nodokļa likmes pazemināšanu vietējai poligrāfijas produkcijai.
– Cik ilgs laiks šādām sarunām ir atvēlēts?
– Četrdesmit piecas dienas kopš pagājušās piektdienas, kad mūsu lūgums tika pieņemts izskatīšanai. Tas nozīmē, ka tiesa iecels Preses namam administratoru, kas tiksies ar kreditoriem un noskaidros viņu prasības. Ja vairāk nekā puse nenodrošināto kreditoru piekritīs mūsu plāniem, kā izmantot TAP, lai ar viņiem norēķinātos, tad varam cerēt, ka arī tiesa lems par labu TAP.
– Kāds šobrīd ir jūsu pasūtījumu portfelis, un kā tas sadalās starp vietējiem un ārzemju pasūtītājiem?
– Salīdzinot ar pagājušo gadu, poligrāfijas pakalpojumu tirgus dažādos segmentos un valstīs ir sarucis par 30–40%. Nav tādu valstu, kurā šā sarukuma nebūtu vispār, bet patiešām ir arī no krīzes mazāk cietušas valstis, kurās pirktspējas saglabāšanās nodrošina noietu arī mūsu produkcijai. Latvijas daļa grāmatu drukāšanas segmentā Preses namā ir sarukusi no 56% pagājušajā gadā līdz 32%. Šie procenti parāda pasūtījumu apjomu naudā.
– Starp kādiem kreditoriem sadalās Preses nama parādi?
– Svarīgākais ir dalījums starp mūsu piegādātājiem un bankām, kuras finansējušas Preses nama attīstības projektus. Attiecībā uz piegādātājiem situācija ir labāka nekā gada sākumā, lai gan ne visi viņu rēķini šobrīd tiek apmaksāti laikā. Diemžēl lielo projektu uzliktās kredītsaistības ir pārāk lielas, lai mēs spētu tās segt no sava tagadējā apgrozījuma.
– Kāpēc šie lielie projekti neatmaksājas?
– Mēs neesam paspējuši tos pabeigt. Lielu daļu kredītsaistību radīja joprojām neuzstādītas, bet arī nepārdotas poligrāfijas iekārtas. To pārdošana par pienācīgu cenu varbūt ir pats galvenais, ko mēs gribam panākt ar TAP. Par bankrota cenu tām pircēji atrastos divās dienās, bet mēs gribam tās pārdot par daudz augstāku cenu, sagaidot brīdi, kad tās ir vajadzīgas kādam no tiem nedaudzajiem poligrāfijas uzņēmumiem pasaulē, kuri turpina kapitālieguldījumus.
– Kā šīs iekārtas nonāca jūsu rīcībā?
– Sakarā ar labi zināmo jaunbūvi pie lidostas, kur Preses nams plānoja atvērt lielāko laikrakstu un žurnālu drukātavu vismaz Baltijā. Visu iespējamo variantu izskatīšanas rezultātā esam izlēmuši, ka tagad vislabāk būs pārdot gan šo jaunbūvi, gan tai paredzētās iekārtas, bet to nedrīkst darīt momentā. Tas pats attiecas uz Preses nama nekustamajiem īpašumiem Cēsīs un vēl citur.
– Vai Preses nama grāmatu spiestuvē Silakrogā nav līdzīgu problēmu?
– Nē, tur visas ražošanas iekārtas ir nodotas ekspluatācijā un spētu izpildīt trīsreiz lielāku darba apjomu nekā pašlaik.
– Tātad Preses nams vēl ilgi strādās Preses namā Balasta dambī 3.
– Ekonomiskā situācija šobrīd mainās tik strauji, ka es neuzņemšos kaut ko solīt daudzus gadus uz priekšu, bet Preses nams patiešām grib saglabāt vērtīgāko, kas tam ir. Mēs šeit daudz runājām par tādām iekārtām un šādām iekārtām, tādām telpām un šādām telpām, bet vēl daudz lielāka vērtība ir Preses nama kā augstas pievienotās vērtības eksportprodukcijas ražotāja zīmols, pēc kura atpazīst Latviju. Bet vislielākā vērtība ir Preses nama kolektīvs ar gadu desmitos uzkrātām poligrāfiskā darba prasmēm un ticību uzņēmuma nākotnei, kas kārtējo reizi tika apliecināta arī tagad, kad ļaudis uzzināja par uzņēmuma lūgumu piešķirt TAP.
Komentēt rakstu