Jaunākais naudas sūtījums ir neliels, salīdzinot ar to, ko Latvija jau saņēmusi. Pagājušā gada beigās tieši SVF izglāba Latviju no maksātnespējas ar 600 miljonu eiro (421 miljons latu) aizdevumu, bet pēc tam Eiropas Komisija aizdeva vienu miljardu eiro (702 miljoni latu) un 1,2 miljardus eiro (842 miljoni
latu). Aizdotās naudas summas ir daudz lielākas par tagadējo valsts budžeta deficītu. Pēc Finanšu ministrijas sniegtajām ziņām par šā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, tie beigušies ar 450 480 255 (450,5 miljonu) latu iztrūkumu. Iztrūkumam valsts budžetā turpmāk vairs nevajadzētu strauji pieaugt, jo spēkā stājušies 16. jūnijā izdarītie valsts budžeta grozījumi ar
valdības izdevumu samazinājumu par vairākiem simtiem miljonu latu. Šādu grozījumu izdarīšana bija nepieciešamais priekšnoteikums, lai ES un SVF turpinātu izsniegt Latvijai dārgus kredītus, ar kuriem Latvija nemaz nedrīkst brīvi rīkoties. 600 miljoni eiro no pēdējā EK aizdevuma un 50 miljoni eiro no tagadējā SVF aizdevuma paredzēti finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem,
par kuriem Latvijai būs jāprasa īpaša atļauja no aizdevējiem. Turpretī procentus maksāt Latvija ir apņēmusies tūlīt no visas summas, lai gan īstenībā Latvijai vajadzētu saņemt naudu par naudas seifa pakalpojuma sniegšanu EK un SVF. Kāpēc gan Latvijas valdība ir ielaidusies uz valstij ārkārtīgi neizdevīgiem darījumiem ar kreditoriem? Pirmo atbildi ir formulējuši Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše. Viņuprāt, atļauja ar procentmaksājumiem par lietošanai nepieejamu naudu uzturēt starptautiskās finanšu institūcijas ir pagodinājums Latvijai un jo īpaši tās valdībai. «Piešķīrums kalpo kā pozitīvs signāls ārvalstu tirgum,» vakar teica V. Dombrovskis. «Ar šo lēmumu mūsu starptautiskie partneri atzīst, ka Latvijas valdība ir strādājusi pareizajā virzienā,» turpināja E. Repše. Otro atbildi Neatkarīgajai sniedza Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību vadītāja Diāna Krampe. Viņa atzina, ka ministrija paredz budžeta deficīta pieaugumu, kas izslēdz E.Repšes teikto. Ļoti grūti ir atzīt par darbu «pareizajā virzienā» tādus
pasākumus, kuri samazinās budžeta ieņēmumus un uzliks valstij aizvien lielāku parādu slogu. Abas atbildes ir saskaņojamas tā, ka valsts budžeta grozīšana
ir tikai šķietamība, kas bija vajadzīga, lai valsts varētu uzkrāt valūtu ziemas sezonai. Piemēram, gandrīz visas slimnīcas Latvijā būtu jāslēdz gan tad, ja valsts to budžetu nesamazinātu un aizdevumu nedabūtu, gan tagad, kad aizdevums saņemts tieši tāpēc, ka slimnīcām tika atņemta nauda un tās nespēj ne nopirkt medikamentus, ne maksāt darbiniekiem algas, ne valstij – nodokļus. Valdība tomēr uzskata tagadējo situāciju par labāku, jo tās rīcībā ir
valūta, par kuru ziemā nopirkt vismaz minimāli nepieciešamo kurināmā, autodegvielas u. tml. preču daudzumu. Par savu mājokļu apsildi taču nespēs samaksāt ne darbu zaudējušie mediķi, ne samazinātās algas saņemošie
skolotāji utt., tāpēc valsts aizdevumu veidā finansēs siltuma ražošanas uzņēmumus u. c. komunālo pakalpojumu sniedzējus. Kad ziņas par šādu
situāciju Latvijā izplatīsies pasaulē, uz peļņu orientētais SVF nekādus aizdevumus Latvijai izsniegt vairs nedrīkstēs. Tad Latvijai atliks cerēt uz EK un ES dalībvalstu ziedojumiem.
Komentēt rakstu