Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) iepriekš gan vairākkārt uzsvēris,ka budžeta deficīts šogad nepārsniegs 10% no IKP. Neatkarīgā jau rakstīja, ka SVF valde ceturtdien apstiprinājusi jauno Latvijas valdības nodomu vēstuli par turpmākajiem pasākumiem ekonomikas stabilizācijā un izlēma par nākamās aizdevuma daļas – aptuveni 200 miljonu eiro (140,4 miljoni latu) – piešķiršanu Latvijai. Daļu no SVF otrā aizdevuma, aptuveni 150 miljonus eiro (105,3 miljonus latu), plānots izmantot valsts budžeta finansēšanai – budžeta deficīta segšanai un valsts parāda pārfinansēšanai, savukārt aptuveni 50 miljonus eiro (35,1 miljonu latu) plānots rezervēt finanšu sektora stabilizācijas
pasākumiem. Latvija jau ir saņēmusi aptuveni 600 miljonu eiro (421 miljonu latu) no SVF un divus aizdevumus no Eiropas Komisijas – vienu miljardu eiro
(702 miljonus latu) šā gada februārī un 1,2 miljardus eiro (842 miljonus latu) šā gada jūlijā. Kopumā starptautiskie aizdevēji solījuši Latvijai tuvāko trīs gadu laikā atbalstu 7,5 miljardu eiro (4,9 miljardu latu) apmērā. SVF kopējo aizdevumu – 1,7 miljardus eiro (0,7 miljardus latu) – apstiprināja pērn 23. decembrī. Savukārt Eiropas Kopiena aizdevumu Latvijai 3,1 miljarda eiro (2,1 miljarda latu) apmērā apstiprināja šā gada 28. janvārī. Atbalstu 2,7 miljardu eiro (1,4 miljardu latu) apjomā Latvijai gatavas sniegt Skandināvijas valstis
(Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija), Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija un Polija.
Komentēt rakstu