Jo – valdība spēlējas ar principā normālu nodokli, kurš citviet liecina, ka valsts iet uz augšu un cilvēki savos īpašumos jūtas stabili. Turklāt – fizisku personu nodokļi šeit grasās kāpt, kad fizisku personu ienākumi strauji un mehāniski samazināti.
Vispirms gan valdība pacentās ar saviem neadekvātiem priekšlikumiem (drastiska aplikšana jau no visai zema ienākumu sliekšņa) degradēt progresīvā ienākumu nodokļa ideju. Nu tā grib tādu nekustamā īpašuma nodokli, kas ir adekvāts labi ja 20 procentiem īpašnieku. Lai gan nodokļa iespējamā likme nokritusi no sākotnēji ieteiktiem 3% kadastrālās vērtības līdz 0,5%, (bet provocētā likme tagad visiem īpašumiem un slāņiem vienāda, bez "neapliekamā minimuma"). Varbūt valdība tīšām grib sakaitināt sabiedrības vairākumu, kuram mājoklis nav manta spekulācijai, nav katru dienu tirgū izliekama prece, bet ģimenes, dzīves, tātad – labākas nākotnes bāze un ikdienas patvērums. Valdībai štrunts par dzīvi, tai nodokļi svarīgāki. Varbūt valdība tīšām grib sakaitināt mājokļu kredītu ņēmējus, kuru vairums nav bagātnieki, bet ļaudis, kas pārtikuši no daudzmaz stabila ienākuma un cerībā uz to atļāvušies kredītu, bet kuri nav tikuši ne laikus informēti, ne ar gaidījuši papildu slogu vismaz daudzu simtu latu apmērā gadā. Varbūt valdība ar šādu represīvu nodokļa apjomu cer panākt to, ko Grieķijā panākot ar ugunsgrēkiem – glābt vai veicināt nekustamo īpašumu spekulantus. Bet, ja valdība par varītēm cenšas tādā garā piesegt un izlaizīt visu, kas izlaizāms bagātākajam slānim, arī tad pārspīlēt ar šo nodokli ir tuvredzīgi. Jo aplikšanas "unificētā" versija un tās apjoms vēl vairāk veicinās sociālo stratifikāciju, un lielai daļai sauklis "Mieru – būdiņām, karu – pilīm!" taps vēl mīļāks. Jo būdiņas un pilis taps apliktas līdzīgi un no pirmā kvadrātmetra.
Apkārtējās valstīs, kur runāts par šā nodokļa ieviešanu vai paaugstināšanu un kur nevar runāt par attīstītu tirgus ekonomiku, oficiālās personas teikušas, ka primārā šā nodokļa misija ir - ieviest sociālo taisnīgumu. Bet arī tur (Rumānija, Ukraina, Krievija), neraugoties uz dāsniem atlaižu reveransiem un pazeminātām, diferencētām likmēm, analītiķi teikuši, ka sociālais taisnīgums piesaukts kā cūkai segli un ka mazturīgie, kuri tup savās hruščovkās vai sotkās ar būdu, tā vai tā paliek no šā nodokļa visapdraudētākie. Tas tur pamatots ar mājsaimniecību ieņēmumu ainu. Savukārt valstīs ar attīstītu tirgus ekonomiku, lai ar" dzīves līmenis iepretī mūsējam pieļauj lielāku šā nodokļa likmi, sociālais taisnīgums vai nu tiešā saistībā ar šo nodokli vai vispārējā sociālās aizsardzības sistēmā ir iekodēts kā vairāk vai mazāk pašsaprotams. Nīderlandē šis nodoklis ir ap 300–400 eiro gadā (vidējas platības īpašumam – ap 0,1% no tirgus vērtības; tas tur netraucē no šā nodokļa ieņēmumiem veidot līdz 95 procentiem vietējo budžetu apjoma). Anglijā tas ir 1% no tirgus vērtības mājām, kuru vērtība ir starp 120 un 250 tūkstošiem mārciņu (mājas līdz 120 000 mārciņu vērtībā netiek apliktas). Mūsu situācijai kaut cik saprātīga man šķita Somijas versija – viens eiro gadā par kvadrātmetru. Tāpat Bulgārijas versija. Nodokļa likme – 0,15% kadastra vērtības. Neapliekamais minimums – īpašuma vērtība, ko nosaka teritoriālais nodokļu dienests (ap 20–30% no tirgus vērtības). Firmām neapliekamais minimums – to bilances vērtība. Summāri šā nodokļa apjoms tur samērojams ar nodokli par atkritumu izvešanu. Krievijā īpašumiem vērtībā līdz 300 000 rubļiem paredzamā likme ir 0,1%, no 300 līdz 500 tūkstošiem rubļu – no 0,1 līdz 0,3%, virs 500 000 – no 0,3 līdz 2% no kadastra vērtības. Reģioni likmes variē (plus atlaides). Utt.
Turklāt – pēdējā laika vaimanas par nekustamo īpašumu tirgu atklāj, ka tas te bijis burbuļu pūtēju tirgus. Lielākajai daļai sabiedrības šis tirgus te nav bijis ne brīvs, ne pieejams. Bet nekustamā īpašuma nodoklis taču tusēs ne jau burbuļa pūtēju aplociņā vien, bet visā sabiedrībā. Kāpēc tad šā nodokļa apjoms grasās izrietēt no tās tirgus cenas (tirgus cena – kadastra bāze), ko šajā tirgū sapūtuši burbuļu pūtēji, spekulanti un kas turklāt tiem bijis kā paradīze, kurai darījumu nodokļi iet secen?
Šķiet, ka Latvijas Finanšu ministrija visai dīvaini saprot nodokļu vienlīdzību. Ja profesionālās grāmatās rakstīts, ka "godīgi noteikts nodoklis, pirmkārt, ir vienāds cilvēkiem ar vienādiem apstākļiem" (horizontālā vienlīdzība) un (vertikālā vienlīdzība) "godīgā nodokļu sistēmā jābūt arī nevienādai attieksmei pret tiem, kuru apstākļi ir nevienādi," (G. Starlings, Valsts sektora pārvalde), tad šajā gadījumā valdīšana, šķiet, ignorē abus principus. Francijas finanšu ministrs Ž. B. Kolbērs teicis, ka ievākt nodokļus ir tas pats, kas plūkt zosi – jācenšas izplūkt pēc iespējas vairāk spalvu, bet tā, lai zoss būtu mierīga, toties mūsu FM otro viņa teiciena daļu nerespektē nemaz. Ja aplikšana ar šo nodokli netaps saprātīga, zosis būs ļoti nemierīgas.
Komentēt rakstu