Ģimenes ārsti nepiekrīt strādāt papildus, saņemot mazāk

25.augusts 10:44, 2009
|
Liene Barisa
|
Aptuveni 200 ģimenes ārstu neesot pārslēguši līgumu ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA), kas papildus paredz pacientu pieņemšanu sestdienās, informēja VOAVA vadītāja Lūcija Akermane.

Pat profesionālajā mediķu vidē ģimenes ārstu nostāja brīdī, kad finanšu samazinājumi medicīnai ir ievērojami, valda neizpratne par vienas mediķu grupas centieniem piemērot sev izņēmuma statusu. Savukārt Veselības ministrijas pārstāvji ar bažām jau gaida gada nogali, kad primārajā veselības aprūpē ar mediķiem no jauna būs jāpārslēdz līgumi. Bet paši ģimenes ārsti uzsver – ņemot vērā problēmas ar nokļūšanu pie citiem ārstiem un ārstēšanos slimnīcās, viņiem slodze jau tā ir pieaugusi, tāpēc nevarot piekrist tam, ka darba stundas palielina vēl vairāk, vienlaikus samazinot finansējumu.

Gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, gan Lauku ģimenes ārstu asociācija uzrakstījušas Veselības ministrijai vēstuli, kurā pamato savu nostāju. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka tādi jaunie līguma nosacījumi, kādus piedāvājusi Veselības ministrija, nav nedz pieņemami, nedz godīgi. "Mums vienīgajiem ir uzlikti papildu pienākumi, noņemot finansējumu," viņa skaidroja. Pacientu ir daudz, turklāt vienas vizītes ilgums palielinājies, jo, ņemot vērā situāciju medicīnā – augstās pacientu iemaksas un slimnīcu darba ierobežošanu –, cilvēki pie ģimenes ārstiem tagad nāk ar sarežģītākām problēmām. Piemēram, samaksāt piecus latus par vizīti pie ķirurga daudzi nevar atļauties un ar vainām, kur palīdzēt varētu arī ģimenes ārsts, nāk pie tā. Daudz biežāk pie ģimenes ārstiem vēršoties arī ādas slimību gadījumos, vairāk nākoties aprūpēt arī pacientus ar hroniskām kaitēm.

Par to, ka ģimenes ārsti nepiekritīs sev neizdevīgiem līguma nosacījumiem, viņu pārstāvētās asociācijas brīdināja jau iepriekš. Savukārt VOAVA norāda, ka, neparakstot līguma grozījumus, valsts sniegtos pakalpojumus ir tiesīga apmaksāt tikai 75% apmērā.

Diskusija par ģimenes ārstu darbu aktualizējās arī pagājušo piektdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kurā tika skatīts slimnīcu finansējuma jautājums. Lai arī mediķi uzsver, ka primārā un sekundārā aprūpe ir prioritāras, ģimenes ārstu pozīcija daudziem neesot saprotama. "Šī profesionālā grupa šobrīd mēģina izlikties, ka dzīvo ārpus reālās situācijas, un no Ārstu biedrības netiek atbalstīts tas, ko abas asociācijas šajā grūtajā laikā grib panākt ģimenes ārstu institūcijas attīstības virzienā," sacīja Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Aivars Vētra. Viņš arī atzina, ka pašlaik ģimenes ārstiem ir ļoti lielas ārstu prakses, taču citus šajā profesijā viņi laist iekšā negrib, jo tas nozīmēs, ka tā pati nauda būs jādala starp vairākiem ārstiem, līdz ar to ienākumi būs mazāki. "Jāveido aģentūra ģimenes medicīnā, kas algo ģimenes ārstus. Nevar nabadzīgā valstī būt bezjēdzīgi plašas līguma slēgšanas iespējas. Ja ieguldām valsts naudu, tad jāiegulda tā, lai ārsti strādā valsts labā, nevis savas prakses labā," viņš piebilda.

 

Komentēt rakstu

Vārds
Komentārs
Kods
Ievadīt attēlā redzamos ciparus.

Aptauja

Kā amatpersonām bija jārikojas vakar Bauskas protesta akcijas laikā?
  • Policija rīkojas pareizi, piketētāji bija jāizdzenā
  • Uz Bausku vajadzēja braukt veselības ministrei Baibai Rozentālei
  • Neko nevajadzēja darīt, piketētāji būtu paši izklīduši
  • Uz Bausku bija jābrauc Einaram Repšem un Valdim Dombrovskim
  • Policijai bija jārikojas vēl apņēmīgāk, un ātrāk jāpārtrauc tiltu blokāde

Jaunākajā numurā

 
 
Reklāmas nodaļa - 67886715
© nra.lv 2009