[Pārpublicēts no portāla Satori.lv]
Tomēr burtiski nupat saņēmu darba piedāvājumu Anglijā, kuru nevaru nepieņemt – pārāk izdevīgs šā brīža situācijai. Tā kā mācību gads sākas pēc nedēļas, projām došos jau tuvākajās dienās. Līdz ar to prasības iesniegšana – lai cik arī intriģējošs un aizraujošs pasākums tas solījās būt – ir jāatceļ.
Lai nelaistu šo visnotaļ interesanto un ilustratīvo stāstu zudībā, nolēmu to piefiksēt šeit – satori lasītāju un citu interesentu vērtējumam un interpretācijai.
Tātad - viss sākās šī gada sākumā. Kaspars Dimiters man atrakstīja e-pastu – Zigmārs Liepiņš aizrāvies ar ideju par Ulmaņa mūziklu un Dimiteram pasūtīts librets. Viņš apjautājās, vai nevaru ieteikt, ko par šo tematu palasīt. Ideja par Ulmaņa mūziklu man šķita ļoti interesanta – ar lielu potenciālu, ja tā var izteikties. Turklāt mani pašu ārkārtīgi fascinē Brodvejas mūziklu žanrs, tā ir viena no personiski tuvākajām mākslām. Nemaz nerunājot par tik katram latvietim būtisku personāžu kā Ulmanis. Tādēļ nosūtīju Dimiteram dažas, manuprāt, spilgtākās Ulmaņa dzīves interpretācijas.
No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Datums: svētdiena, 2009, 11 janvāris 01:10
Temats: Re: Ulman bio
tiešām lielais paldies. pirmo reizi dzīvē man šādi kāds palīdz. pat
biš mistisks un kluss prieks.
es šovakar paķēru konversācijas vārdnīcas 11.sējumu un izrakstu īsāko
par laiku pirms un laiku pēc apvērsuma. tā virspusēji tur viss ir tā,
kā par šodienu, un viss tā, kā vajadzētu būt. nu, tas, ko ulmanieši
izdarījās ar sistēmu, lai cilvēkiem vienkārši būt dzīvotu labāk.
nemuldēšu. nav iekšā, jo pārrakstu.
k.
Tikmēr Zigmārs Liepiņš jau bija uzsācis sarunas par topošo uzvedumu ar Nacionālo teātri. Arī tur, protams, cilvēki ātri vien saskatīja idejas potenciālu. Kā tagad redzams – viņi gan šo potenciālu saskatīja no gluži cita aprēķina.
No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Datums: ceturtdiena, 2009, 15 janvāris 01:41
šodien zvanīja nac.teātra direktors rubeņu ojārs. šausmīgi gribot ar
to mūziklu sākt 2009.gada jauno sezonu. nestomījos, mož Dieva prāts.
darīšu savu - libretu. lai zigis stiepj laukā no sevis visu to labāko
Vadoņa spodrināšanas sakarā.
Tālāk sākas aktīva notikumu attīstība. Dimiters pārcēlās no savas lauku mājas uz mazu pagraba dzīvoklīti Rīgā, lai „sāktu strādāt pie libreta”. Darbs īsti nesanāca kā plānots – laikam Rīgas piedāvātie lielpilsētas kārdinājumi pēc tik ilgas lauku prombūtnes izrādījās pārāk spēcīgi. Pēc aptuveni divu nedēļu „darba” Dimiters man zvanīja un lūdza ierasties pie viņa – aprunāties par lietām. Šajā sarunā viņš atzinās, ka netiekot galā ar to Ulmaņa libretu, ka vispār uzņēmies uz sevi par daudz, un ka gribot tikai strādāt pie savām balādēm. Tad arī viņš piedāvāja visu libreta rakstīšanu uzņemties man. Tā jau esot darīts iepriekšējā sadarbības reizē ar Liepiņu – toreiz izvēlēta Manfelde (runa ir par mūziklu „Adata”). Augstāk minēto iemeslu dēļ, es šo lietu uztvēru ļoti nopietni. Tā kā projekts izskatījās ar potenciāli līdzvērtīgu nacionālo nozīmi kā teju „Lāčplēsis”, tad tas jātaisa tik labs un vērienīgs, cik vien šeit iespējams. Apzinoties savu spēju spēcīgās puses un robežas, piedāvāju tādu risinājumu – es uzrakstu stāstu un scenāriju, bet Dimiters pēc tam uztaisa dziesmu tekstus. Galu galā, es Dimiteru tiešām uzskatu (arī šobrīd, neskatoties uz notikušo) par labāko un talantīgāko latviešu liriķi. Turklāt daudzi viņa teksti, it īpaši – Krusta skola, man personiski ir ļoti tuvi. Tātad – apvienojot labāko no visām frontēm, tandēmā veidot īsti spēcīgi mūziklu, kas turētos līdzi labākajiem Brodvejas paraugiem. Galu galā, šāda prakse mūziklu pasaulē ir industrijas standarts - ļoti ievērojama daļa Brodvejas mūziklu libretu veidoti sadarbojoties scenāristam un liriku autoram. (Abi gan piekritām, ka vājais ķēdes posms ceļā uz izcilību ir Zigmārs Liepiņš, kura mūzika mums abiem, teiksim tā, ne īpaši simpatizēja. Vienu brīdi pat Dimiters apsvēra, vai pašam labāk neuzrakstīt arī notis – ja jau taisa pa īstam, tad taisa. Bet bija vien jāatzīst, ka Liepiņam ir nauda un sakari, kuru, savukārt, nav Dimiteram. Un bez naudas un sakariem nekādu mūziklu neuztaisīsi, lai cik ģeniāls arī nebūtu librets vai mūzika.)
Šī ideja Dimiteram iepatikās un par to arī vienojāmies. Augstu cerību spārnoti, vienošanos tovakar kārtīgi arī aplaistījām. Bija vīns, meitenes un dejas. Viss kā tādās reizēs pienākas.
Nākamajā dienā devos mājās un ar lielu azartu ķēros pie sagatavošanās darbiem. Arī Dimiters bija pamatīgi iedvesmots – viņš tikmēr nodarbojās ar to, kas vēlāk tika sīki atspoguļots „Vakara ziņās”. Bet tie ir sīkumi. Būtisks šeit ir Ulmanis un topošais mūzikls.
No: Kaspars Dimiters
Kam: Zigmārs Liepiņš
Datums: trešdiena, 2009, 18 februāris 23:30
Pēc sarunas ar kādu šobrīd vienu no šerpākajiem lv literātiem, kas redzējis mazāk par tevi, bet daudz mūziklus (arī eltona dž.), ir plāniņš tāds, par kuru jau sapņojām PDK laikā. viņš rakstīs matricu, es liriku. viņam ir literāta dāvanas, taču par vienīgo mūzikla cienīgu rīmētāju viņš (bez liekuļošanas, jo neesam pazīstami tik labi) viņš atzina mani. neielos. vienkārši varētu sanākt iģeaļņiks. viņš ir margināls visās jomās, taču par šo ideju viņš teica, ka nekā coolāka šobrīd nevar būt. ja to neizdarām mēs, to nospers un izdarīs citi.
zini, esmu baig priecīgs, jo, izlasījis divas biezas grāmatas, sapratu, ka kaut kā pazaudēju jēgu, par ko jāraksta mūzikls. tas džeks teica, ka jātaisa 100% brodvejs, pēc visiem kanoniem. viņš, alternatīvias būdams, samērā sūdīgo eltona mūziku klausoties, bimbājis kā bērns. o, līmenis. labi, 5 citronus mēs neieguldīsim, bet tam jābūt ne tikai absolūtā laikā gabalam, bet arī telpā pārsteidzoši iekārotam un... mobilam siltajos mēnešos....
tavs teksu dēls kaspars
No: Zigmārs Liepiņš
Kam: Kaspars Dimiters
Date: 2009/2/19
Sveiks, dzejniek!
Mūzikas rakstītājam jau tāds liktens - gaidīt, kad teksts būs.
Sāku saprast, ka nekustāmā īp. tirdzniecība mūzai spārnus aplauzusi.
OR (Ojārs Rubenis – N.S.) man prasa kas un kā/ Ko es viņam pateikt varu? No tevis tikai bilde dzeltenajā presē un Skujenes īpašumu apraksti.
Manuprāt uzstādījums jau nav mainījies, tikai laiks iet uz priekšu. Ojārs nervozē par nākamo sezonu (teātros iet grūti). Meklē jaunus darbus, a Tu A4 lapu pieteikumam nevari izperēt pa 40 dienām no 8.Janvāra. Jēzus tuksnesī - ko darīja un , kas pēc tam bija???Joferī!
Tad sasprindzini to savu literātu, lai strādā, bļin.
Strādāt nozīmē - no rīta piesēsties un metodiski rakstīt, rakstīt un atkal rakstīt. Un tā -līdz uzrakstīt.
KANONU NEMAZ NAV! Ir tikai čutene. Un fināls, ka vai nu raud, vai spīdošam acīm stāv kājās, aplaudē un iet kaut ko darīt.Punkts.
Tauta gaida, vai saproti!
A jūs tur mežu pētiet.
OK. Drusku palamājos , pietiek.
Gaidu ģeniālu libretu.
No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Datums: ceturtdiena, 2009, 19 februāris 02:24
lai zini, kā mums jārukā. lielie ir gatavl. varēsim pāris nedēļu laikā sabīdīt to A4 shēmas lapu?
vispār vajadzētu. arī līgumu tad varētu slēgt un kādu naudiņu palūgt.
k.
No: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Kam: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Datums: ceturtdiena, 2009, 19 februāris 20:46
Sveiks, Kaspar.
Liekas, ka baigi labi viss izskatās - labi arī, ka viņš drusku tā kā pabarās, tad jau interese reāli turas un viss kārtībā. Galvenais, ka neviens nav nolēcis un tjpr. :-)
Savācu mantas un atbraucu uz Jūrmalu, lai neviens un nekas netraucē un nekārdina, tā teikt - Ulmans full-time. Kaut kā jūtu, ka aizies tā lieta.
To A4 lapu domāju divu nedēļu laikā būtu gana reālistiski sabīdīt, pa aiznākamo vīkendu sakoriģētu, novienotos, salabotu un tās nedēļas sākumā varētu sūtīt tālāk. Tas ja tur vajag jau plus mīnus precīzu ainu aprakstu. Ja vispārīgākos vilcienos, tad jau principā varētu arī pa nākamo nedēļu sataisīt.
Kaut kā jūtu, ka aizies tā lieta.
Kādas izjūtas un pašsajūtas?
n.
No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Datums: ceturtdiena, 2009, 19 februāris 21:11
prieks, ka esi pacēlienā.
man pašsajūtas vēl labilas.
parunājos ar sievu. ir pieredze. viņa man palīdzēs atgūties.
no lielām kaislībām liels tukšums finālā. izdedži.
kur vēl tādā vecumā. turamies. un strādājam.
lai tev Dievs palīdz, Nil.
esmu priecīgs, ka ar tevi tā sabultējāmies.
tinkš tankš (thinktank) - var visādi.
k.
Šajā brīdī tad nu es ar labākajiem nodomiem nopietni ķeros pie darba ar scenāriju, Dimiters – tikpat nopietni pie atgūšanās procesa un Liepiņs – pie organizatoriskajiem jautājumiem. Kā vēlāk būs redzams, mana sajūta nepievīla un lieta tiešām aizgāja. Tikai toreiz pareizi nesapratu, ko Dimiters bija domājis ar vārdiem „var visādi”.
Pēc pirmā darba cēliena – strādāju patiešām intensīvi un arī par iedvesmas trūkumu nevarēju sūdzēties - uzmetums mūziklam ar nosaukumu „Vadonis” bija gatavs. Nosūtīju Dimiteram pieslīpēšanai un tālākai atrādīšanai Zigmāram Liepiņam. Kā var redzēt, jau pēc trim stundām pirmais scenārija uzmetums uzsāka savu ceļojumu.
No: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Kam: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Datums: ceturtdiena, 2009, 5 marts 18:23
Chau, Kaspar,
uzrakstiiju taas skices, it kā īsi, kā teici, ceru, ka uz papīra neizskatās drusku truli, kad pazūd visas tās nianses, bet nu pa lielam jau tomēr ideja skaidra - skaties, pielabo, papildini, vareetu novienoties un tad riit aizsuutiit, ja derees. Vieniigi par ainu nr.12 neesmu īsti pārliecināts, tur vēl jāpaskatās.
Aizsūtu arī tādu garāku notikumu izklāstu kopā ar vēsturisko fonu, uz kura tas viss notiekās - tur arī pāris tie citāti, varbūt noder.
Nedaudz vēlāk vel aizsūtīšu pavisam īsu sinopsīti un idejas aprakstu.
Nosūtu arī tās personas. Es vienīgi nezinu, ko tur rakstīt klāt tajos aprakstos, kā viņi izskatās?? Tur it kā bildes var pielikt lielākai daļai. Vai tur vnk vajadzēja pēc skaita? Tiem soc.demokrātiem un valdības vīriem ieliku to skaitu tā saprāta un tehnikas robežās, bet tas tā - varbūt jāmaina.
Tad gaidu ziņu!
n.
No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Zigmārs Liepiņš
Datums: ceturtdiena, 2009, 5 marts 21:14
Specifiski emocionāli ainu vērpums netika izskaistināts, lai gan vakar, kad pēdējo reizi gājām visam cauri, iztēlojoties skudras pa muguru tekalēja bieži. gan caurrunājot humorīgās saeimas sadrusmes, gan priekšvēlēšanu farsu.
arī bēgļu "tautasdziesma" uz visa ulmaņa patosa fona izsauca divu vīriešu starpā neparastu sentimentu. vispār par tāda mēroga politisku līderi uzrakstīt mūziklu tā īsti nemaz nav reāli. nils, manuprāt, izsūca maksimālo. turklāt absolūti viss ir vēsturiski atsverams. ču ar nobīdēm, taču pat vēsturnieks varēs teikt "jā, apm. tā jau tas bija ar..." un ar programmiņu notraukt asariņu. labi, muldos.
viss svars uz lyrics un music + ainu smalka izkopšana. vēsturiskie ulmaņa teksti šur tur (īsākie) tiek vienkārši vēstīti, šur tur iepoetizēti dziedājumos. mēs daudz nesaspringām pie problēmas, kā tur ar vīrietis+sieviete, vīrietis+vīrietis, vīrietis viens, sieviete viena, koris viens utml. balansa, bet liekas, ka arī tas viss tur gana balansīgi.
nesatrūksties, ka tikai cielēns ir vienīgā reālā konflktpersona ulmanim. saeimas skatos u.c. tēli no deputātu pulka var atklāties pietiekami spilgti un konfliktējoši. pārspīlēt taču arī nevajag. man tevi nav jāmāca, ka mūzikliem jābūt vienkāršiem ;)
labi, atvaino, ka tik gari, taču vērtē pats. nosūtu tev vispirms, jo svarīgi, lai uzreiz pasaki savu vērtējumu, uzķer lieko, trūkstošo utml. ja būs pretenzijas vai ieteikumi, pieslīpēsim. lai ojāram var sūtīt prom tādu, pēc kura jau varu sākt šancēt es.
bet uzarts esmu pamatīgi un ceru, ka šim kopdarbam tas nāks par labu. pēc ļoti ilgas menopauzes īsā laikā esmu uzrakstījis kādas desmit balādes. uzrakstīšu libretu un rakstīšu albumu. cik lasīju priekšā saviem ģimenes speciālistiem, tika atzītas par labām. redzi, arī iesildījies jau esmu.
book by Nils Sakss
lyrics by Kaspars Dimiters
bet vispār - cieši esam ņēmušies kopā, lai gan vēstures ravējums, satura esence un shēma viņa. es biš tās liriskās un humorīgās vietas iekvēlināju.
jau iedomājos rudens krīzes pīķi un to ainu, kur avīžpuikas (piem. Doma kora skolas zēni) skatītājiem iznēsā īstu 1935.gada 16.marta avīzi ar paziņojumu, ka valstī mainījusies varas sistēma. un ja būs tā, kā prognozēja radikāli opozicionārais d.smirnovs, cilvēki tikai pie garderobes atcerēsies, ka atgriezušies vecajā izlaupītajā demokrātijā :D
ar cerību
kaspars
No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Datums: piektdiena, 2009, 6 marts 03:23
te, lūk, zigmāra iebildumi. ievērtē ambīcijas un gatavojies aizstāvēties pret piedāvātajām banalitātēm. bet par to "absolūtās atrisinājuma cerības" iedošanu kā finālu, varu viņam arī piekrist. ja ņemam vērā situāciju, kāda būs rudenī... man liekas, ka līdz pilnīgam absurdam uz bezjēgai jānoved situācija līdz apvērsumam. un laikam kungiem būs jāiztiek bez stepotāja un reāli jāvienojas par nakts nedarbiem jasmīna tvanā. un nobeigumā avīžpuikas, tautas pulcēšanās, vadoņa sveikšana, abolūta cerība... banaļņiks jau krutatronais, bet, zinot, ka tauta klausās LRadio 2, zigim jāpiekrīt. ja tautas gabals, tad tautas.
viņš grib tikties. piedāvājū jau rīt pie manis. doroši, ka pievakarē. ja viņš varēs, vai varēsi?
k.
---------- Forwarded message ----------
From: Zigmars Liepiņš
Date: 2009/3/6
Subject: Re: te nu mēs esam
To: Kaspars Dimiters
Tā jā, Auškāpiņ!
Tu man solīji, ka nebūs beigās nekādas Krievijas. Nekā!
Mums ir jāpabeidz ar to , ka Ulmanis izveidoja jaunu un spēcīgu valsti.
Viņš bija Vadonis, kurš to izveidoja.
Manā skatījumā pašlaik Latvijā skan bēru zvani. Zvani, kas iezvana parlamentārās demokrātijas beigas.
Risinājums ir viens. Spēcīgs līderis. Bez šaubām par tālāko. Skaidra nākotnes vīzija. Nafig pārdomas beigās.
Patriotisks pacēlums. Līdera apziņa. Vēsturiskais patiesīgums ir otršķirīgs mākslā. Svarīgs ir mērķis.
Cilvēks pēc izrādes saprot, ka šaubu nav. Tas ir vienīgais un pareizais ceļš.
Skaidri un nepārprotami.
bet daudz kas ir OK!
Zigis
P.S.
Atbrauc taču uz Rīgu. Vajag runāties klātienē, ar visu Tavu dramaturgu. Tur iekšā viss apslēpts, es jūtu. Tikai jūs abi džina ietekmē :-))) par daudz grāmatas esat izlasījuši ;-). Buģ prošče i narod k ķebe potjaņetsja.
No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Datums: piektdiena, 2009, 6 marts 04:02
rītdienas laikā mums jāsastellē fināls tā, ka biedzas ar apvērsumu. kaut daļēji pilnīgi. jo zigis teica, ka līdz vakaram jānosūta ojāram. nac. teātrī visi staigājot bāliem ģīmjiem, nezinot, ko vispār iestudēt utt.
pirmdienas vakaru ierēķini pavadāmu pie zigmara 260 kv.m. dzīvoklī. viņš parādīs arī savu jau gatavo fināla gabalu. ar kādas citas dzejnieces tekstu, bet, kā viņš izteicās, pierunās dzejnieci tekstu mainīt :D
rītdienas brīva... darbam pie darba. pamostamies, sazināmies. es mostos ap 10, 11, jo, skat, baigi jau atkal vēls.
k.
No: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Kam: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Datums: piektdiena, 2009, 6 marts 11:09
Chau, Kaspar,
jā, tās ir labas, ļoti labas ziņas domāju - priekš pirmā piegājiena. Ja jau vajag, tad varam beigt kaut vai ar skūpstu uz rietošas ainavas. Davai, tad fiksi ķeramies klāt un strādājam.
n.
Skaidrs, ka šāds vērtējums no Zigmāra Liepiņa iedvesmoja un iepūta pozitīvas noskaņas visās radošajās burās. Strādājām neatraudamies un jau tās pašas dienas pievakarē bija gatavs otrais, piekoriģētais variants.
No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Datums: piektdiena, 2009, 6 marts 04:02
pieslīpēju tavu tekstiņu un jau nosūtīju ojāram un zigim.
zigis gmailā rādās zaļš. ceru vēl šovakar saņemt viņa vērtējumu.
k.
Un nedaudz vēlāk:
No teātra ziņu vēl nav. vai nu rubenis slēpo, vai lasa. mož pat
ekstāzē nonācis.
bet būs jau labi. mūzikls būs 100%. lai Dievs dod man uzrakstīt, kas jāuzraksta.
nav jau klondaika dailītē, kur nebija daudz nosacījumu un kur 18
tekstus uzrāvu divās, trijās dienās :)
es tikai nedrīkstēju to atklāt, lai dabūtu pilnu honorāru.
labi, dari, kas tev jādara, fiksē interesanto un iepriecini atkal ar
kādu vēstulīti.
sargeņģeli tev tavās gaitās.
kaspars
Šajā brīdī devos uz Angliju. Lai arī Liepiņš patiešām ir neskaitāmas reizes pieredzējušāks šajās lietās, tomēr par to, ka „kanonu nav” viņam nenoticēju. Protams, ka ir. Tāda lieta, kā Brodvejas mūzikls ir visnotaļ atstrādāts žanrs, kurš balstās uz noteiktu shēmu un uzbūves principiem. Turklāt, to arī māca universitātēs – līdztekus dramatiskā teātra studijām var izvēlēties studēt mūziklus vai muzikālo teātri. Katram savas nianses, sava specifika un savi „kanoni” – sen jau kā izpētīti un aprakstīti. Tā arī iegādājos literatūru par šo tematu, apstaigāju un ievērtēju labākos piemērus, papētīju to shēmu un struktūru, un lēnām strādāju pie scenārija nākamās – apstrādātās versijas. Tikmēr Dimiters no Rīgas ziņoja, ka gan Liepiņš, gan Rubenis esot ļoti „iedegušies” un vispār viss notiek straujā tempā. Liepiņš jau uzmetot plānus mūzikai, Rubenis jau meklē režisoru un aktierus utt. Tālāk tikai noslīpēt, saskaņot un vest augšā. Skaidrs, ka lai rakstītu un nodotu galīgo variantu, vispirms bija jāvienojas par līguma nosacījumiem. Dimiters piedāvāja 50%, kuri pienākas pēc peļņas izdales starp komponistu un libretistu, sadalīt līdzīgās daļās. Biju pirms tam rēķinājies ar daudz mazāku ciparu – kādiem 20% -, tādēļ piedāvājumu pieņēmu un ar to arī visu uzskatījām par nokārtotu.
No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Datums: trešdiena, 2009, 18 marts 02:40
rīt (šodien) 15.00 nac.teātrī tiekos ar rubeni un literāro pavadītāju.
runāsim. droši vien arī par kādām līgumu lietām.
nebūt slikti, ja man drošības pēc būtu ceļasomā tavi pases dati.
ja saņem vēstuli līdz tam brīžam, atbīdi.
šodien uzrakstīju pirmās ainas āriju un marijas-ulmaņa duetu.
pirmā zīme: biju aizmirsis, ka viņai niks bija "vizbulīte".
refrēna pēdējā rindā ierakstīju: tev Latvija visa, man - vizbuļu grava...
mīļi, ne?
rīt pielaikošu klāt vizbulīti :)
k.
No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
piektdiena, 2009, 20 marts 16:39
čats kaut kā notrūka. pēdējais, ko rakstīju un kas rādījās neaizgājis:
nu, to jau teicu. tā ir arī teātra prasība, lai beigās nav banaļņiks arapvērsuma panākumiem un populistisku mājienu, ka tā arī šai laikā izeja.
lai pīpļi padomā, kur tad tam apvērsumam jābūt vispirms. protams, ka
katra viena galvā.
pamatā jau ulmaņa mesidžs ir - mums jābūt vienotiem, kas galīgi
šodien izskalots.
No: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Kam: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Datums: piektdiena, 2009, 20 marts 16:45
Nu jā, tur par tām beigām nesteidzīgi var padomāt. Bet manuprāt, jebkāds teksts tajā vietā nobrucinās atmosfēru, turklāt arī baigi demoagoģiski izklausīsies, tipa - un tagad fabulas secinājums - efektīvāk pavisam noteikti būtu tas koradziedājums, kurš apraujas un mazā klusuma liktenīgā pauze un liktenīgi iekrāsoto Ulmani. Jo tādā gadījumā katrs pats varēs "saprast" kas par desām un "izdarīt secinājumus". Tas arī būtu emocionālāk utt.
Bet nu jā, par to jāpadomā.
Vienvārdsakot, lai turās temps.
Tad vēlāk sazinamies.
n.
Pēc šīs „tikšanās teātrī”, kurā bija „arī kādas līguma lietas”, tad arī mūsu komunikācija pēkšņi aprāvās.
Dimiters neatbildēja ne uz telefona zvaniem, ne e-pastiem.
Skaidrs, ka šāda ieilgusi klusēšana no Dimitera puses mani darīja nedaudz aizdomīgu. Jāatzīst gan, ka līdz šim biju uzticējies un strādāju pie scenārija, tāpat arī nodevu izstrādātos variantus bez rakstiskas vienošanās. Likās, ka saprātīgi cilvēki principā var vienoties arī mutiski. Bet šajā brīdī visa uzticēšanās gaisotne sāka šķobīties. Jo īpaši, ja ņem vērā, ka smagākais darbs jau bija padarīts un konceptuāla vienošanās gan ar teātri, gan Zigmāru Liepiņu panākta. Galu galā, Dimitera kārdinājums bija tie 50% no libretista honorāra, kuri pēc vienošanās pienāktos man. Ņemot vērā šāda projekta gaidāmos panākumus un publikas apmeklētību, tā nevarēja būt maza summa. Katrā gadījumā, cilvēki ir darījuši daudz briesmīgākas lietas arī par daudz mazākām naudām.
No: Nils Sakss
Kam: Reinis Tukiss
Datums: ceturtdiena, 2009, 19 marts 00:18
Čau, Reini,
paklau man viens svarīgs un steidzams jautājums - vai es varu iesniegt, laikam jau tajā akka/laka, darbu, resp., lugu, un dabūt sev tiesības. Vai varbūt ir kaut kādas citas iespējas nodrošināt autortiesības uz savu darbu? Ja jā, tad kas tieši iesniedzams un cik ātri to varētu nokārtot?
Resp., es uzrakstīju scenāriju tam Ulmaņa mūziklam, NAc.teātris paņēma, Liepiņš raksta mūziku un Dimiters dziesmu lirikas, bet man liekās, ka viņi, jo īpaši Rubenis, gribēs kaut kādā veidā uzmest vai arī maksāt daudz mazāk nekā pārējiem. It īpaši, jo pats neesmu tagad lv un tas viss notiek bez manis.
Tad nu es domāju fiksi nostiprināt autortiesības, lai man ir kaut kāds balanss pēc tam. Pirmizrāde ir jau ieplānota uz 17.septembri.
Un vai tā var - iedot autortiesības tipa lugai un/vai stāstam atsevišķi no dziesmu lirikām un mūzikas?
Lūdzu, padod ziņu ASAP.
n.
Reinis ieteica AKKA/LAKA neiesaistīt. Tā arī darīju. Pēc mēneša mēģināju vēlreiz sakontaktēties ar Dimiteru. Šoreiz viņš atbildēja uz manu e-pastu.
No: Kaspars Dimiters nebruks@gmail.com
Kam: Nils Sakss nils.konstantinovs@gmail.com
Datums: pirmdiena, 2009, 27 aprīlis 18:45
sestdien grasījos tev pirmo reiz rakstīt, jo, likās, esmu pabeidzis pirmo cēlienu. taču dabūju kārtējo sutu. shēma piedzīvojusi dažādus labojumus. galvenā līnija un secība apmēram tā pati. sākumā direktors un režisors norakstīja montāžas tipa vēstures aplikācijas principu, aicinot ieviest trimdas ulmani, kas no savas krasnodaras celles visu atceras. ne visu, be it kā spilgtāko. bez tā nebija iespējams dabūt laukā cilvēcisko pārdzīvojumu plānu. sanāca tomēr tāda glancēts vadoņa tēls. pēc tam izrādījās, ka ar trimdas ulmani vien par maz un arī māti no pirmās ainas (kas tagad ir mazā kārļa brīva lūgšana "pikšās") iecēlām trimdas ulmaņa atmiņu karcerī krasnodarā (turkmenbaši :). kad biju uzķīlējis tādu variantu, tika norakstīts dežūr piegājiens, kāds tiešām piemita manis iestrapinātajiem trimdas ulmaņa un mātes tekstiem. nospļāvos un paņēm to lietu gandrīz vai pēc junga - mātes kompleksa līmenī.
protams, prozaiskā tekstā to pavēstīt varētu precīzāk. ar vārsmām nav tik vienkārši. bet zigim jau daži gabali gatavi. liekas, ka tā cerība par brodveju varētu sastiķēties galu galā. cerams. viegli vav. tā ķimerējies neesmu nekad. bet vecums nāk talkā. jūtu, ka varu pacietīgāk slīpēt un vieglāk no kaut kā atteikties.
Tas, no kā viņam, pateicoties vecumam, bija „vieglāk atteikties”, šobrīd ir visai skaidrs. Tā arī ir pēdējā vēstule, ko esmu saņēmis no Dimitera un ar kuru noslēdzās mūsu kopdarbība.
Intriģējoša šķiet vien norāde, ka stāstu un lugas scenāriju brīvi koriģē teātra direktors Ojārs Rubenis un vēl arī režisors. Tā, pirmkārt, ir visai interesanta pienākumu sadale teātrī. Otrkārt, ne Rubenim, ne režisoram neradās nepieciešamība vismaz pēc formālas apspriedes ar šī scenārija autoru. Protams, ka tur vajadzētu pamatīgi diskutēt – jo ieviestās korekcijas ir vienkārši pretrunā ikvienam pamatlikumam uz kā balstās iecerētais žanrs. Nemaz nerunājot par māksliniecisko vai veselā saprāta vērtību. Treškārt, to uzvedot – lai kādi arī nebūtu koriģējumi, un ar ko sāktos vai beigtos izrāde – tas ir balstīts uz zagtu darbu. Vienkāršā valodā runājot – Dimiters, Rubenis un Liepiņš ir, iesp., nozaguši stāstu, pārveidojuši un šobrīd to pasniedz kā „dāvanu tautai” un gatavojas ievērojamai peļņai.
Vēl varētu saprast Dimiteru – viņam pēc naudas ir liela vajadzība un tur kaut kādi elementāri principi vai likuma normas ir kas tāds, no kā „viegli atteikties”.
Grūtāk saprast Zigmāru Liepiņu – viņš tomēr ir miljonārs, turklāt viņa peļņas daļa tāpat netiktu skarta. Vai viņam šķiet, ka brutāla zagšana mazāk apkaunotu viņa reputāciju un cieņu nekā dalīšanās autorībā ar vēl kādu personu? Vai arī viņš vienkārši paļāvās uz to, ka Latvijā šāda lieta tāpat visticamāk neizietu līdz tiesai, kuru nu vēl vinnētu. It īpaši, ja viņam ir pietiekami līdzekļi, lai ietekmētu jebkādus procesus, pirms tie vēl sākušies. Un Latvijas sabiedrība kopumā – jo īpaši potenciālā viņa darba mērķauditorija – ir pietiekami neizglītota un truli apātiska, lai vispār spētu iedziļināties šādās finesēs.
Bet lai nu paliek. Visticamāk tie ir vienkārši mazas, ne pārāk kulturālas provinces blakusefekti. Un pasaules literatūras vēsturē autortiesību zādzības taču piedzīvotas ne reizi vien. Arī daudz nopietnāka mēroga.
Nesen aizrakstīju Dimiteram. Teicu, ka domāju iesniegt prasību tiesā, jo citas komunikācijas iespējas viņš laikam neatbalsta. Lūdzu, lai atsūta pašreizējo libretu - lai var redzēt, kas un cik daudz ir pārmainīts vai atstāts. Atbildes nebija. Nekādas.
Turklāt, šis stāsts, ja tā padomā, ir visai ironisks. Tur taču iesaistītas pamatīgas latviešu nacionālās vērtības – Zigmārs Liepiņš, Nacionālais teātris, Ulmanis. Tomēr, kā jau vienmēr licies, skats aizkulisēs vienmēr ir daudzkārt interesantāks. Tur vairs nekā no nacionālā patosa, no kādreizējās varenības vai šī brīža cienības. Tur tikai latviskais maziskums, gnīdiskums un alkatīga naudas kāšana. Vienalga kas rakstīts zem postamenta – Liepiņš, Rubenis vai, droši vien, kaut Ulmanis.
Komentēt rakstu