JL līdz mielēm tieši atkārto tik kritiski un šausminoši novērtētos iepriekšējo valdīšanu sliktākos piemērus.
"Premjera birojs uzrunājis mediju profesionāļus...", "Nacionālā Radio un televīzijas padome neiebilst..." – tamlīdzīgi teksti ir lasāmi bijušajā Ašeradena laikrakstā Diena, kurš tagad rīko atbalsta kampaņu savam eksšefam ar tekstiem par mediju profesionāli no malas, kas nu spēšot caurspīdīgi vadīt radio un televīzijas apvienošanās procesu. Pat dažiem ekspertiem sirdsapziņa neietrīcas, komentējot, ka šī esot pareizā izvēle, jo citādi viss tikšot sarunāts šaurā cilvēku lokā.
Piedodiet, bet kādā lokā tas tiek sabīdīts tagad – plašā, demokrātiskā? Tur jau pat kaķim jāsmejas! Taču patiesībā smieklu nav nekādu. Ir tikai jautājumi, pagaidām jautājumi.
Kāpēc vispār par Latvijas Radio un LTV apvienošanas procesu šefību uzņēmies premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) birojs? Lai varētu politiski kontrolēt sabiedrisko mediju apvienošanas procesu, attiecīgi cilvēkus, kas ar to saistīti, attiecīgi tos cilvēkus, kas vēlāk strādās šajos medijos? Izskatās, ka JL ir atradis veiksmīgāko variantu, kā ar vajadzīgajiem cilvēkiem sabiedriskajos medijos nodrošināt sev nākamās Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Labējo spēku konsolidācijā, par kuru runā Jaunais laiks, iesaistīta bijusī Dienas galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, bet mediju atbalsta programmu nodrošinās bijušais Dienas prezidents Arvils Ašeradens. Cik mīļi un cilvēciski! Diemžēl tas arī pārāk cilvēciski ož no JL politiķu puses. Tas ož pēc sabiedrisko mediju politiskas kontroles, turklāt nevis caur NRTVP, kura – slikti vai labi –, tomēr ir sabiedrisko mediju kapitāla daļu turētāja, bet gan pēc tiešas un nekaunīgas kontroles no premjera biroja puses.
Bijusī Dienas reportiere, nu preses cilvēks premjera birojā Līga Krapāne nevainīgi atcerējusies, ka viņas kādreizējais priekšnieks tagad palicis bez darba, un steigšus metās piedāvāt labu vietiņu. Un vēl kādu! Vai tiešām viss tik vienkārši?
Laikraksts Diena, vēl Ašeradenam esot koncerna vadībā, nav slēpis savas simpātijas pret Jauno laiku un Dombrovska valdīšanu, un nu tagad ir iespēja atdarīt ar labu savam PR kampaņas veidotājam? Pieņemsim, ka redakcijas nostājai nav nekāda sakara ar Ašeradena domām par JL, un tā jau būtu jābūt. Taču diemžēl JL politiķi to nezina – tie noteikti domā, ka laikraksta nostāja ir visciešākā saistībā ar uzņēmuma prezidenta politisko pārliecību.
Patiesībā šeit nav nekādas runas par "caurspīdīgiem procesiem" un "cilvēkiem no malas". Šeit ir runa tikai un vienīgi par nākamās Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu, kurai nu Jaunais laiks ir atradis vadītāju vai vismaz domājās tādu atradis. No premjera biroja jau sākotnēji izskanēja doma par Latvijas Radio un LTV apvienošanu, tagad tas ir uzņēmies arī šā apvienošanas procesa politisko diriģēšanu. Nodiktējot NRTVP, kura jau paklausīgi salutē un ziņo par izpildītajiem darbiem un notikušajiem randiņiem ar premjeram tīkamajiem cilvēkiem, arī to, kādiem cilvēkiem ir jābūt sabiedrisko mediju vadībā. Ja tas nav mediju brīvības ierobežojums un spiediens uz sabiedriskajiem medijiem, tad kas tad tas ir?
Arvils Ašeradens ir mediju profesionālis – tiešām un neapšaubāmi. Un ar ilggadēju pieredzi mediju jomā: reiz jau viņam bija ciešas darīšanas ar valsts dibinātu mediju. To pašu laikrakstu Diena, kurš, Ašeradenam piedaloties, no valsts dibināta medija pārtapa privātā. Ja līdzīgs ir nākamais plāns, tad premjera biroja izvēle ir precīza.
Taču jābeidz spēlēt teātri un ciniski melot – JL un premjera birojam Ašeradens nav vis nekāds cilvēks no malas. Tā mala ir pārāk tuvu un ir saskatāma ar neapbruņotu aci.
Komentēt rakstu