26.jūlijā ES dalībvalstu ministri Vispārējo lietu padomē (turpmāk - VLP) formāli vienojās par Savienības augstā pārstāvja ārlietu un drošības politikas jautājumos (turpmāk - Augstais pārstāvis) Katrīnas Eštones (Catherine Ashton) sagatavoto priekšlikumu ES Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienesta organizāciju un darbību (turpmāk - priekšlikums lēmumam par EĀDD).
Pieņemtais lēmums dod pamatu sākt praktisku EĀDD izveidi, tostarp tā personāla rekrutēšanu. Saskaņā ar Lisabonas līguma nosacījumiem, EĀDD palīdzēs Augstajam pārstāvim tā pilnvaru īstenošanā. Tādējādi EĀDD uzdevums būs Augstā pārstāvja vadībā veidot un īstenot ES Kopējo ārpolitiku un drošības politiku un gatavot priekšlikumus šīs politikas turpmākai attīstībai. EĀDD arī nodrošinās Augstā pārstāvja kā Ārlietu padomes vadītāja un Augstā pārstāvja kā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka funkciju īstenošanu. Augstais pārstāvis un EĀDD arī cieši sadarbosies ar Eiropas Komisijas komisāru no Latvijas Andri Piebalgu, kurš atbild par attīstības palīdzību, un viņam pakļautajām struktūrām. Lisabonas līgums nosaka, ka EĀDD strādās ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem.
EĀDD veidos ne vien tā centrālā administrācija Briselē, bet arī līdzšinējās Eiropas Komisijas pārstāvniecības trešajās valstīs un starptautiskajās organizācijās, kas ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos un EĀDD izveidi kļuvušas par ES delegācijām. Tās būs daļa no EĀDD.
EĀDD vadīs Augstais pārstāvis. Tā ikdienas darbību nodrošinās izpildģenerālsekretārs, kuram būs divi vietnieki. EĀDD centrālajā administrācijā būs vairāki ģeogrāfiskie ģenerāldirektorāti, kas aptvers visus pasaules reģionus un valstis, kā arī tematiskais ģenerāldirektorāts, kura pārziņā būs cilvēktiesību jautājumi un ES attiecības ar starptautiskajām organizācijām. Tāpat EĀDD, piemēram, būs struktūras, kuru kompetencē būs EĀDD personāla un budžeta jautājumi, juridiskie jautājumi, EĀDD attiecības ar citām ES institūcijām un publiskās diplomātijas jautājumi.
EĀDD personālu veidos gan dalībvalstu diplomāti, gan ES Padomes Ģenerālsekretariāta un Eiropas Komisijas ierēdņi un darbinieki, kas līdz šim strādājuši ar ES ārējās darbības jautājumiem. Lēmums par EĀDD paredz, ka EĀDD personālā, kas strādā ar politikas jautājumiem, jābūt vismaz 1/3 dalībvalstu diplomātu, balstoties uz atbilstošu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru. Līdz ar EĀDD praktisko izveidi arī Latvijas diplomātiem būs iespēja ieņemt amatus un strādāt EĀDD.
EĀDD izveides mērķis ir veidot redzamāku, saskaņotāku un vienotāku ES ārējo darbību. Tas nozīmē efektīvāku ES darbību veidojot attiecības gan ar ES stratēģiskajiem partneriem, gan ar citām trešajām valstīm un reģioniem, kā arī starptautiskajām organizācijām. Plānots, ka ES delegācijas trešajās valstīs uzņemsies koordinējošu lomu ES pilsoņu konsulārās aizsardzības funkciju īstenošanā trešajās valstīs krīžu situācijās, piemēram, dabas katastrofu gadījumos. Līdz ar EĀDD darbības uzsākšanu paplašināsies ES mazo un vidējo dalībvalstu klātbūtne trešajās valstīs un reģionos, kur līdz šim tām nav bijusi iespēja atvērt savas vēstniecības vai konsulārās pārstāvniecības.
