Vietējo dārzeņu ražotāju cenas uzrāda mērenu pieaugumu, kas tālāk ietekmēs pārstrādes uzņēmumu darbu un pārtikas cenas nākamajā ziemā.
Pārtikas izejvielu ražotāju cenas Latvijā uzskaita Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC). Jāuzsver, ka tās nav patēriņa cenas veikalos un tirgos, kuru pieauguma (inflācijas) vai samazināšanās (deflācijas) rādītāju aprēķināšana ir viens no populārākajiem Centrālās statistikas pārvaldes produktiem. LTVC uzkrātie dati parādīja, ka dārzeņu cenu līmenis jūnijā šogad bijis kopumā augstāks nekā tajā pašā laikā pagājušajā gadā. Šādu rezultātu var likt kā ilustrāciju ekonomikas mācību grāmatu sadaļā par ekonomiskajām krīzēm. Šā gada cenu mēreno pieaugumu varētu uzskatīt par liecību, ka valsts no krīzes atkopjas un naudas aprite valstī palielinās, bet ar aizdomām, ka šādas naudas plūsmas tiks uzturētas tikai līdz Saeimas vēlēšanām.
Cenu šūpoles
"Pagājušais ražas gads bija raksturīgs ar ļoti zemām dārzeņu ražotāju cenām, kas daudziem zemniekiem lika rūpīgi apsvērt turpmāko biznesa attīstību," skaidro LTVC vadītāja Inguna Gulbe. "Šogad atsevišķām kultūrām ražotāju cenas ir būtiski pieaugušas, bet tas nav tāpēc, ka zemnieki ir palielinājuši peļņas apjomu, bet gan tādēļ, ka dārgāks ir kļuvis pats ražošanas process. Ir nelabvēlīgāki laika apstākļi, un arī ražošanas resursi ir kļuvuši dārgāki. Tā tas ir ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, kur atsevišķas valstis ir skārušas pat dabas katastrofas," viņa turpina.
Izteiksmīgāko piemēru cenu pieaugumam jūnijā deva baltie galviņkāposti. Pērn tie maksājuši 14 santīmu kilogramā, bet šogad – 29 santīmi kilogramā. Īsie gurķi pagājušā gada vasaras sākumā maksājuši 48 santīmus kilogramā, bet šogad – līdz 69 santīmiem kilogramā. Garajiem gurķiem cena mainījusies mazāk – no 53 santīmiem kilogramā līdz 69 santīmiem kilogramā. Tomātu cenas pieaugušas no 69 līdz 74 santīmiem kilogramā.
Tajā pašā laikā bija sarukušas cenas vairākām rušināmkultūrām: pārtikas kartupeļiem no 22 līdz 17 santīmiem kilogramā, galda bietēm – no 25 santīmiem līdz 16 santīmiem kilogramā. Tepat arī lapu salāti ar palētinājumu no 2,22 līdz 1,74 latiem kilogramā.
Jūlijs neattaisno cerības
Patlaban vēl ritošajam jūlijam bija jānāk ar dārzeņu cenu pazemināšanos, ko sezonāli nosaka segtajās platībās audzētās produkcijas aizvietošana ar atklātās platībās augušu produkciju. "Tā cenas dara arī šogad, bet mēneša kopsavilkums parādīs, vai tās sasniegs pagājušā gada jūlija līmeni," saka I. Gulbe. Pēdējo nedēļu laika apstākļi liek domāt, ka tā tas nenotiks, jo uzliek papildizmaksas ražotājiem: ārkārtīgais karstums liek dārzeņus laistīt, cik nu vien tas iespējams, bet, tiklīdz šādā karstumā nolīst lietus, izveidojas tāds gaisa mitrums, kas veicina augu slimību un kaitēkļu attīstību. Līdz ar to jāizvēlas starp ražas zudumu un papildizmaksām, apkarojot augiem draudošās briesmas.
No patērētāja viedokļa, pesimistisko scenāriju balsta tas, ka mēneša pirmā puse neapliecina cenu pazemināšanos. Gurķu cenas palikušas jūnija līmenī, tomātu cenas vēl kāpušas par 9 santīmiem kilogramā. "No tā gan nevajadzētu izdarīt graujošus secinājumus, ka cenas ir tik strauji pieaugušas, ka neviens tos vairs nevar nopirkt. Pagaidām nav savākti dati no visiem ražotājiem, tāpēc galu galā var izrādīties, ka cenas tomēr bijušas zemākas," brīdina LTVC darbinieks Dainis Strumpe. Vēl jo uzmundrinošāk skan tas, ka kartupeļi turpina kļūt lētāki, jo to raža šogad laba.
Pircēji prasa lētu preci
"Jebkuras svārstības dārzeņu un augļu cenās uzņēmums izjūt asi," uzsver pārtikas ražošanas uzņēmuma Milda KM direktore Līga Āboliņa. "95% no dārzeņiem, ko Milda izmanto mērču un zupu ražošanā, nāk no Latvijas zemnieku saimniecībām. Lai nodrošinātu kvalitāti, daļu dārzeņu iepērkam arī no bioloģiskajām saimniecībām, kas jau nozīmē, ka dārzeņi ir dārgāki nekā tirgū vidēji. Dārzeņu cenu kāpums, līdzīgi kā iepakojuma cenu palielināšanās, ir tās izmaksas, kuru pieaugumu mēs kā ražotājs sedzam paši no savas peļņas. Mūsu ražotne, darba spēks, piegādātāji, izplatītāji – viss bāzējas Latvijā, līdz ar to skaidri apzināmies, ka Latvijas pircējs nevar atļauties ikdienas pārtikas preču cenu paaugstināšanos, pirktspēja šobrīd ir zema un atkarīga no akcijām, atlaidēm, bonusiem," stāsta L. Āboliņa.
Nopelnīt grib visi
Spilvas Tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa pievērš uzmanību tam, ka pārtikas ražotājus ietekmē ne tikai pārtikas izejvielu cenas pieaugums, bet arī resursu (elektroenerģija, degviela) un citu trešo pušu izejmateriālu cenas pieaugums. Piemēram, pēc naftas avārijas Meksikas līcī prognozējams degvielas cenu pieaugums visā pasaulē. Tarai nepieciešamās plastmasas cena pieaugusi par aptuveni 20%, stiklam – par 10%. Turklāt produkta gala cenu, ko maksā patērētājs, ietekmē arī valsts nodokļu politika – PVN izmaiņas, nodokļu palielinājumi uzņēmumiem.
"Izejvielu cenas pieaugumu sākotnēji cenšamies kompensēt uz pašu rēķina, samazinot uzņēmuma peļņu. Bet, ja izejvielu cenas pieaugums pārsniedz kritisko robežu, tāpat kā jebkurā tirgū, arī pārtikas ražotāji ir spiesti celt produkcijas cenas," saka D. Erciņa.
Vietējās ražošanas apjoms
Pēc D. Erciņas stāstītā, Spilvā ir uzsākti vasaras sezonas iepirkumi ar skābeņu un vasaras ogu piegādēm. Kopumā šosezon paredzēts no Latvijas piegādātājiem iepirkt 79,5 tonnas skābeņu, no kurām jau esam iegādājušies 20 tonnu. Ar Pūres novada zemenēm uzsākti ogu iepirkumi, kurus sezonas gaitā turpinās aveņu un brūkleņu piegādes. Kopā šosezon ir iecerēts iepirkt ogas apmēram 37 tonnu apjomā. No Latvijas audzētājiem šosezon paredzēts iepirkt 17,6 tonnas kabaču, 1,4 tonnas diļļu, kā arī virkni citu dārzeņu – burkānus, selerijas, pētersīļus, gurķus, sīpolus, kuru iepirkuma apjomi vēl tiek precizēti sezonas gaitā.
Pēc Spilvas aplēsēm, šogad dārzeņu cenas arī Austrumeiropā ir par 10 līdz 20 procentiem augstākas, un sagaidāms, ka saldētas ogas šā gada otrajā pusē būs par 20% dārgākas.
