Papildus finansējuma nesaņemšana Daugavpils reģionālajai slimnīcai draud ar maksātnespēju, šādi ārstniecības iestādes pašreizējo finansiālo situāciju raksturoja tās vadītājs Aivars Zdanovskis.
Patlaban tai piešķirto kvotu slimnīca pārpildījusi par 1,2 miljoniem latu. Tā kā visa plānveida medicīniskā palīdzība slimnīcā kļuvusi pieejama tikai par maksu, ārstniecības iestādē strauji palielinājies smago slimnieku skaits, bet līdz ar to arī ārstēšanas izdevumi.
Trūkstošā finansējuma dēļ slimnīca par trim mēnešiem kavē apmaksu par saņemtajiem medikamentiem un pārsienamajiem materiāliem. Tāpat kavējas arī nodokļu samaksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem. Algas saviem darbiniekiem medicīnas iestādei pagaidām ir izdevies izmaksāt.
"Visa nauda, kas parādās, uzreiz tiek pārskaitīta par zālēm, algām un komunālajiem maksājumiem. Dzīvojam, kā saka, no rokas mutē. Ārstniecības iestādes attīstība ir pavisam apstājusies. Pat ja kāda aparatūras vienība sabojājas, jaunas iegādei naudas nav. Ja nekas nemainīsies, tad jau tuvāko mēnešu laikā pret slimnīcu var tikt uzsākts maksātnespējas process," saka Zdanovskis.
Daugavpils reģionālajai slimnīcai piešķirtais finansējums šogad ir 7,584 miljoni latu, tai skaitā stacionārajai aprūpei - 4,956 miljoni latu, ambulatorajai aprūpei - 2,630 miljoni latu. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ārstniecības iestādes finansējums samazinājies par 2,551 miljonu latu jeb aptuveni 28%, bet salīdzinājumā ar 2008.gadu - par aptuveni 4,5 miljoniem latu.
Savukārt slimnīcas izdevumi salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir būtiski pieauguši, jo Daugavpils reģionālajai slimnīcai pievienota Onkoloģiskā slimnīca. Tās darbības nodrošināšanai pērn ik mēnesi tika tērēti aptuveni 48 500 latu jeb 582 000 latu gadā.
Finansējums Daugavpils reģionālajai slimnīcai piešķirts, vadoties no aprēķina, ka šogad tajā ārstēsies 14 308 pacienti. Dati par 2009.gadu liecina, ka slimnīcā ārstējušies 23 040 pacienti.
Daugavpils reģionālā slimnīca ir iztērējusi arī visas līdzekļu ekonomijas iespējas. Pērn ar mērķi samazināt izdevumus ārstniecības iestāde atteikusies no visdažādākajām piemaksām saviem darbiniekiem, tostarp - par stāžu, konsultācijām un nakts izsaukumiem. Par 78 cilvēkiem pērn slimnīcā samazināts arī strādājošo skaits.
Tā kā finansiālā situācija lielākajā daļā Latvijas slimnīcu ir līdzīga, Zdanovskis pieļāva iespēju, ka šī gada otrajā pusē maksātnespēja varētu apdraudēt visu valsts ārstniecības sistēmu.
Jāatzīmē, ka laikā no 2005. līdz 2009.gadam Daugavpils reģionālā slimnīca, īstenojot dažādus ES fondu un valsts investīciju programmas projektus, piesaistījusi savai attīstībai gandrīz 16 miljonus latu.
Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders aģentūrai LETA pastāstīja, ka iepriekšējā nedēļā veselības ministra Didža Gavara vizītes laikā Daugavpilī finansējuma problēmas tika pārrunātas.
Turklāt šonedēļ VM saņēmusi Pasaules bankas vēstuli, kurā norādīts, ka tā neiebilst "sociālā spilvena" naudas pārdalei, lai apmaksātu veselības aprūpes pamatpakalpojumus. Līdz ar to ministrija plāno, ka jau augusta sākumā valdībā tiks izskatīts jautājums par 20 miljonu latu papildu finansējuma novirzīšanu slimnīcām.
Kā ziņots, 20 miljoni latu tiek iegūti, pārdalot iekšējos resursus, kā arī veicot grozījumus "sociālā spilvena" naudas izmantošanā.
No šīs summas aptuveni 75% pienāksies stacionāro pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar to sniegtās palīdzības apjomu, kas norādīts līgumā ar Veselības norēķinu centru. Šoreiz nauda netiks izmaksāta atkarībā no veiktās pārstrādes.
25% summas nonāks ambulatorajam sektoram, bet primāri - mājas aprūpei, tiešās pieejamības speciālistiem, dienas stacionāriem.
