Cita pēc citas nāk atpakaļ vēstules, kuras izsūtām bezdarbniekiem ar atgādinājumu nākt uz aģentūru, jo cilvēks izbraucis uz ārzemēm, Neatkarīgajai stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Daugavpils filiāles vadītājs Jānis Vanags.
Laba ziņa – bezdarba līmenis krītas, taču tas samazinās, jo aizbrauc jauni, darbspējīgi cilvēki. "Šo cilvēku ir ļoti, ļoti daudz," secina J. Vanags.
Jaunie bez darba
Dienā, kad caurbraucot esam Daugavpilī, no agra rīta tikko kā izremontētajā Nodarbinātības aģentūras ēkā, kas oficiāli vēl nav atvērta, ir pilns ļaužu. Cilvēki sarūmējušies pirmā stāva gaiteņos un rāmi gaida rindā pieņemšanu pie inspektoriem.
Liela nelaime ir tā, ka pat cilvēkiem ar augstāko izglītību tagad neatrast darbu, īpaši jaunajiem, kuri tikko kā beiguši augstskolas, saka Ārijas kundze, kura pati ierindojas pirmspensijas bezdarbnieku grupā. Šiem cilvēkiem tāpat kā jaunajiem bez darba pieredzes ir ļoti grūti iekārtoties pastāvīgā darbā.
Tam pilnīgi piekrīt J. Vanags: "Vismaz desmitā daļa reģistrēto bezdarbnieku pie mums ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Daļa jauniešu pabeidz pamatskolu, no kuriem viena daļa turpina mācīties, bet pārējie gribētu strādāt, taču neviens viņus – tik jaunus un bez darba pieredzes – darbā neņem. Viņi simtprocentīgi ir mūsu klienti." Tiesa, arī tos, kuri beidz vidusskolu, ar atplestām rokām negaida. "Un tagad arvien vairāk reģistrējas bezdarbnieku rindās tie, kuri beiguši augstskolu," piebilst J. Vanags. Otra bezdarbnieku grupa, kuriem problemātiski atrast darbu, ir cilvēki pirmspensijas vecumā.
Uz Latgales fona izlec
Latgales reģionā, kas iekļauj Daugavpili, Rēzekni, Preiļus, Ludzu, Krāslavu, Balvus un tiem piekļautos novadus, vidējais bezdarba līmenis pašlaik ir 22,4%. Tāpēc Daugavpils uz šā kopējā fona izlec – bezdarba līmenis jūnijā bija 12,6%, salīdzinājumam Rēzeknē – 23,5%.
"Gada sākumā bija 13,3, bet janvārī 13,8, un tad sāka samazināties," datus analizē NVA filiāles vadītājs. Viņš vērtē, ka Daugavpilī arī pirms krīzes bija Latgalē zemākais bezdarba līmenis. "Arī tagad, ja skatāmies pilsētu griezumā visā Latvijā, Daugavpilī ir ceturtais zemākais bezdarba līmenis – aiz Rīgas, Ventspils un Jelgavas," stāsta J. Vanags.
Bezdarba līmenis ne tik strauji auga un tagad ir zemākais Latgalē, jo vairākums nelielo uzņēmumu krīzes brīdī noturējās un neatlaida masveidā darbiniekus. Cilvēkus paturēja strādāt nepilnu darba slodzi, nepilnu dienu. Visvairāk darbinieku atlaida tieši valsts iestādes – Valsts ieņēmumu dienests, Iekšlietu ministrijas struktūras un citas, bet komersanti turējās un turas ar pēdējiem spēkiem. "Mēs neesam veikuši pētījumus, bet sarunās ar darba devējiem secinām, ka svarīgas ir saiknes ar Krievijas, Baltkrievijas tirgu, kas ļāva noturēties," tā J. Vanags, lai gan iemesla priekam jau nav, – salīdzinājumā ar citiem gadiem bezdarbnieku skaits palielinājies vismaz divas reizes.
Divi gali
Bezdarba līmenis samazinās, to novēro ne tikai Daugavpilī, bet visā Latvijā. "Vasara – cilvēki atrod sezonas darbus, uz rudens pusi bezdarba līmenis nedaudz, bet pieaugs," vērtē J. Vanags, "daudzi cilvēki neatzīmējas bezdarbnieku rindās, jo viņiem vasarā nevajag sociālos pabalstus, nav jāmaksā par apkuri, bet tuvosies ziema un nāks pie mums." Taču otrs iemesls bezdarba samazinājumam ir cilvēku aizbraukšana no Latvijas.
Jauna ēka
Daugavpils filiāle nupat tikusi arī pie atjaunotām telpām. Ēka, kas nebija remontēta kopš 1975. gada, ir pilnībā renovēta, kā arī pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kādreiz filiāle darbojās četrās mazās istabiņās pilsētas centrā, bet 1994. gadā pārcēlās uz namu Varšavas ielā 18. Pirms tam ēkā atradās bērnu poliklīnika. Remontam piesaistīti Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļi
***
Bezdarbs Latgalē
Latgales reģionā 22,4%
Daugavpils 12,6%
Rēzekne 23,5%
Bezdarbs Daugavpilī – 12,6%
Bezdarbnieku skaits:
• maijā 7265
• jūnijā 6944
Bijušā Daugavpils rajona teritorijā (Daugavpils un Ilūkstes novadi) 18%
Daugavpils bezdarbnieki, kuriem jūnijā:
• piešķirts bezdarbnieka statuss – 732
• nosūtīti uz pasākumiem konkurētspējas paaugstināšanai – 845
• uzsākuši apmācību pie darba devēja – 13
• sākuši strādāt simtlatnieku programmā – 441
• saņēmuši karjeras konsultācijas – 231
• nosūtīti kompleksiem atbalsta pasākumiem – 93
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra
